Strīdīgie nosūtījumi – jāsūta pie speciālistiem vai jātiek galā pašiem? 0
No Valsts kontroles ziņojuma redzams, ka nosūtījumu skaits pie speciālistiem Latvijā līdz pat divām reizēm pārsniedz optimālo nosūtījumu skaitu Eiropas Savienībā, kur maksimālais rādītājs ir 363 nosūtījumi uz 1 000 reģistrētajiem pacientiem. Valsts kontrole akcentē, ka citās valstīs ģimenes ārstu darbības efektivitāti raksturo sarūkošs nosūtījumu skaits. Arī Latvijas eksperti ir norādījuši, ka pārāk bieža sūtīšana pie speciālista neliecina par augstu ģimenes ārsta kompetenci. Piemēram, pacienti tā bieži vien tiek nevajadzīgi sūtīti pie lora, endokrinologa. Ja ģimenes ārsts ar savu darbu parādīs pacientam, ka var viņa kompetencei uzticēties, tad arī pacients uzticēsies un pats nejautās liekus izmeklējumus pie speciālistiem, kā tās bieži vien notiek.
Valsts kontrole konstatējusi, ka Veselības ministrija nav atradusi pietiekami efektīvus instrumentus, lai mazinātu ģimenes ārstu nosūtījumu skaitu pie speciālistiem, un nosūtījumu skaitam ir tendence pieaugt. Arī ģimenes ārstu finansēšanas sistēma nemotivē ārstus izpildīt izvirzītos kvalitātes kritērijus un palielināt darba apjomu, sniedzot pakalpojumus savā praksē. Vismazāk pakalpojumi tiek sniegti ģimenes ārstu praksēs Rīgā — vidēji 25 % no visu veikto pakalpojumu skaita. Turklāt ģimenes ārsti, kuri darbojas kā darba ņēmēji pastarpināti kādā ārstniecības iestādē, vidēji 91% gadījumu pacientus pakalpojuma saņemšanai ir nosūtījuši pie citiem speciālistiem, secinājusi Valsts kontrole.
Būtu rūpīgāk jāpēta, kādēļ ģimenes ārsti pārāk daudz pacientu nosūta pie speciālistiem, iespējams, sistēmā ir kādi slēpti iemesli, rosina Ilze Aizsilniece. Kopš ieviests “zaļais koridors”, ģimenes ārsti ļoti rūpīgi izvērtē, vai pacientu nosūtīt tālākiem onkoloģijas izmeklējumiem. Tomēr fakts, ka 60% no nosūtītajiem pacientiem apstiprinās diagnoze, liecina, ka nosūtījumi ir pamatoti, uzskata ģimenes ārste.
Veselības aprūpes sistēmas galvenajam mērķim ir jābūt spējai izārstēt cilvēkus, tādēļ būtu rūpīgi jāvērtē, kādi ir uzlabojumi par iztērēto naudu. “Nevajadzētu ģimenes ārstiem ierobežot pacientu nosūtīšanu pie speciālistiem tikai tāpēc, ka citās valstīs nosūta mazāk. Turklāt, ja savlaicīgi nav saņemta speciālista konsultācija, ārstēšana var kļūt vēl dārgāka. Mēs pārāk maz šajā kontekstā runājam par cilvēka veselību, tikai par vizīšu skaitu, iztērēto naudu. Tā ir cilvēku veselība, ne ekonomika! Turklāt sabiedrībai jau tāpat ir ļoti zema atbildība par savu veselību. Kamēr nesāksim mērīt rezultātu – pacienta veselību, mēs velti tērēsim valsts līdzekļus,” uzskata Alīna Dūdele.
