Visus kvalitātes kritērijus izpildījuši tikai astoņi ārsti 0
Lai gan ģimenes ārstu izpildīto kvalitātes kritēriju skaits ar katru gadu palielinās, Valsts kontrole 2017. gada janvāra revīzijas ziņojumā norāda, ka kopš novērtēšanas metodikas ieviešanas, trīs gadu laikā ģimenes ārsti nav būtiski uzlabojuši gada darbības rādītājus, jo no 13 definētajiem kvalitātes kritērijiem sasniegti tikai seši. Turklāt visus kvalitātes kritērijus 2016. gadā spēja izpildīt tikai astoņi no vairāk nekā 1200 ģimenes ārstiem.
Vairāki kritēriji, kuriem Veselības ministrija novērtēšanas metodikā ir paredzējusi svarīgu lomu, netiek sasniegti, turklāt ar katru gadu to izpilde pasliktinās, uzskata Valsts kontrole. Piemēram, vēža skrīninga izmeklējumu veicināšanas uzdevumu izpildījuši tikai 16 % ģimenes ārstu, savukārt pacientu apmeklētības kritēriju izpildījis tikai 31 % ģimenes ārstu.
Patlaban nav noteikts, ka kvalitātes kritēriji jāizpilda 100% apmērā. Tomēr tiek uzskatīts, ka pieņemami būtu, ja ģimenes ārsts, piemēram, diabēta slimniekam cukura līmeni pārbaudītu 1 – 2 reizes gadā. Savukārt nav pieļaujama situācija, ja diabēta slimnieks zaudē abas kājas tikai tādēļ, ka nav divus gadus apmeklējis ģimenes ārstu, kurš arī pats nav interesējies par šo pacientu, tādēļ slimība ir saasinājusies. Pašreiz ģimenes ārstiem nav jāuzņemas nekāda atbildība par pacientu iespējamu tālāko veselību, ja cilvēks nav nācis pie ārsta. Sekot līdzi un uzrunāt pacientus, lai veiktu profilaktisko apskati, vairāk varētu palīdzēt ģimenes ārstu māsas.
Ģirts Briģis vērtē, ka tieši profilaktiskais darbs bieži vien aiziet otrajā plānā, īpaši, ja ģimenes ārstam ir daudz akūtu pacientu. “Piemaksa par kvalitātes kritēriju izpildi ir tik niecīga, ka nav ģimenes ārstu darbu stimulējoša. Piemēram, ģimenes ārstiem vajadzētu aktīvi sekot, lai tiek veikts vēža skrīnings, diabēta pārbaudes un aicināt pacientus pārbaudīties, piezvanot, rakstot elektroniskas vēstules vai kā citādi uzrunājot.” Viņš arī uzskata, ka gadījumos, kad ārsta darbs nav bijis kvalitatīvs un nav pildīti līgumā ar valsti paredzētie punkti, šo līgumu varētu arī nepagarināt.
Daļa ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriju nav izpildāmi pie labākās gribas, piemēram, ja pārraudzībā ir gados cienījami pacienti, uzskata Rīgas 1. slimnīcas ekonomikas un attīstības direktore Alīna Dūdele. Par šo kritēriju izmaiņām noteikti vajadzētu būt aktīvākai diskusijai starp visām iesaistītajām pusēm, vairāk uzklausot pašus ģimenes ārstus. Viņas skatījumā ārsti ir izvēlējušies kalpot cilvēku labā, un fiskālais instruments – kapitācijas nauda par izpildītu kvalitāti – noteikti nav galvenais motivators, lai ārstētu labi.
“Ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriji netiek Latvijā pilnībā izpildīti, jo izvērtēšanas sistēma ir sarežģīta. Pasaulē ir pieņemts, ka nelielu finansējuma daļu ģimenes ārsts saņem tieši par darba kvalitāti, kas tā varētu palikt nākotnē arī Latvijā, bet esošie kvalitātes kritēriji būtu pārskatāmi,” pauž Ilze Aizsilniece.
