Kā piemaksas ģimenes ārstiem varētu būt sasaistītas ar darba kvalitāti 0
Dodas uz slimnīcu, nevis pie ģimenes ārsta
Lielāka finansējuma nepieciešamība nedrīkstētu aizēnot ģimenes ārstu sasaisti ar viņu darba rezultātu – Latvijas iedzīvotāju labāku veselību, tādēļ būtu jāstrādā gan pie kvalitātes kritēriju uzlabošanas, gan ārstu pieejamības paaugstināšanas. Lai nepasliktinātu sabiedrības veselību, būtiski ir panākt, lai cilvēki pie ģimenes ārsta dodas arī profilaktiski vai sākotnējā slimības stadijā, nevis ar ielaistu slimību, vērtē eksperti.
Slimnīcu pieredze liecina, ka daudz pacientu ierodas saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai to izsauc uz mājām, jo tajā laikā nav pieejams ģimenes ārsts. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu aptauja rāda, ka tikai 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, pirms ātrās palīdzības izsaukšanas vai došanās uz slimnīcu konsultējas ar savu ģimenes ārstu. Pacienti norādījuši, ka ar ģimenes ārstu nekonsultējās, jo nav vēlējušies ilgi gaidīt rindā uz pieņemšanu, vai arī ģimenes ārsts tuvāko dienu laikā nebija pieejams. Kā iemesls ātrās palīdzības izsaukšanai minēta arī pēkšņa veselības problēmu parādīšanās brīvdienā, svētku dienā vai naktī. Līdzīga aina ir arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Šāda situācija palielina ne vien slimnīcu noslodzi, bet rada arī papildu izdevumus.
Kā norāda veselības aprūpes speciālisti, bieži vien ir sastopamas ģimenes ārstu prakses, kur piektdienās pacientu pieņemšanas notiek līdz pulksten 12.00, bet nākamais pieejamais laiks ir pirmdienās no pulksten 12.00. Līdz ar to veidojas situācija, ka pacienti palīdzību meklē slimnīcā vai citur. Ģimenes ārstu pieejamību ārpus darba laika varētu veicināt sadarbības vai kopprakšu veidošana, par ko tiek runāts jau ilgāku laiku. Gan sniedzot pakalpojumus vienuviet, gan teritoriāli sadarbojoties un nemainot ģimenes ārsta pieņemšanas vietu, kāds no sadarbības ģimenes ārstiem būtu pacientiem pieejams visu dienu. Tas neprasītu papildu izdevumus, drīzāk līdzekļi būtu nepieciešami, ja piesaistītu vēl fizioterapeitu, vecmāti, bet viņu darbu varētu nodrošināt un apmaksāt kopīgi vairākas ģimenes ārstu prakses.
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis norāda, ka viena no Veselības ministrijas piedāvātajām idejām – primārās veselības aprūpes (PVA) centru veidošana – ģimenes ārstiem nozīmētu sava veida neatkarības zaudēšanu. Pacienti gan šādā gadījumā varētu būt ieguvēji, jo piekļuve ģimenes ārstam būtu daudz plašākā laikā. “Ģimenes ārsts labi pazīst savu pacientu, bet šādā PVA centrā, ja pacienti mainītos, viņus nevarētu tik labi iepazīt. Modelis varētu būt arī tāds, ka katram tomēr ir savs ģimenes ārsts, bet noteiktās stundās pastāv iespēja nokļūt pie dežūrējošā ārsta,” uzskata Ģirts Briģis.
Ģimenes ārstu darba dienas krasi atšķiras no darba slimnīcā, jo kontakts ar pacientiem ambulatorajā pieņemšanā ir daudz intensīvāks, skaidro ģimenes ārste un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece. Ģimenes ārsti savās praksēs dienā pieņem vidēji 20, bet reizēm pat 30 pacientus. Līdz ar to ārste neredz, kādā veidā vēl ģimenes ārsti varētu uzņemties nodrošināt, ka dežūrējošs ģimenes ārsts pieņem arī vakaros. Slodze jau tāpat esot liela.
