Atbilstīgi ārstēt 0
Katram pacientam jāizvēlas vispiemērotākā ārstēšanas metode. Reizēm veidojums cieši pieguļ svarīgām smadzeņu struktūrām, taču, izmantojot mūsdienīgu neiroķirurģijas tehniku, optiku, labus mikroskopus, speciālus instrumentus, var precīzi nošķirt veselos audus no slimajiem un saudzīgi atdalīt audzēju, līdz minimumam samazinot neiroloģisku traucējumu risku. Ja veidojumam nav iespējams piekļūt, nebojājot vai minimāli traumējot veselos smadzeņu audus un svarīgus smadzeņu centrus, veic tikai tā biopsiju.
Ja audzēju nevar izoperēt pilnībā, jācenšas likvidēt iespējami vairāk veidojuma apjoma, lai turpmākā ārstēšana – ķīmijterapija vai radioaktīvā apstarošana – būtu efektīvāka.
Pastāv ne tikai tradicionālā ķirurģiskā ārstēšana, kad atver galvaskausu, bet arī cita metode – stereotakse, kad, lokalizējot noteiktas vietas smadzenēs trijās dimensijās, var precīzi piekļūt audzējam, paņemt tā gabaliņu izmeklēšanai un pēc diagnozes noteikšanas izvēlēties atbilstīgu ārstēšanu, veicot tradicionālo operāciju, ķīmijterapiju vai apstarošanu.
Precīzu ķirurga darbu palīdz nodrošināt neironavigācija, kas ļauj iepriekš virtuāli izplānot operācijas gaitu datorā. Izmantojot šo metodi, ķirurgs var atrast jebkuru objektu smadzenēs neatkarīgi no tā lokalizācijas, izmēra un kontrolēt veidojuma izņemšanu, netraumējot veselos smadzeņu audus.
Lāzeru smadzeņu audzēju ārstēšanai sāka izmantot pagājušā gadsimta 70. gados, taču vairs šim nolūkam nelieto, jo tā efektivitāte izrādījusies nepietiekama.
Vēl pastāv neinvazīvās radioķirurģijas metodes – gamma nazis un kibernazis, kas pagaidām mūsu valstī nav pieejamas. Pasaulē tās izmanto atsevišķām smadzeņu audzēju grupām, kuru izmērs nepārsniedz 2–3 centimetrus diametrā, piemēram, mazām meningeomām un dzirdes nerva neiromām, kas atrodas pietiekami tālu no vissvarīgākajām smadzeņu struktūrām.
Šajā gadījumā staru kūli koncentrē tieši uz audzēju, izmērot tā atrašanās dziļumu. Aptuveni pusgada laikā veidojums sarūk, taču tas nenozīmē, ka vairs neatjaunosies un nebūs nepieciešama atvērta operācija.
Prakse liecina, ka visdrošāk no audzēja var atbrīvoties, ķirurģiski izgriežot un likvidējot apasiņošanas vietas. Kaut gan radioķirurģijas metodēm ir priekšrocība – nav jāver vaļā galvaskauss –, Igors Aksiks secinājis, ka pacientiem, kuri šādi ārstēti citās valstīs, ne vienmēr bijis cerētais efekts.
Radioaktīvo apstarošanu vai ķīmijterapiju izmanto, ja audzējs ir ļaundabīgs un nav izoperējams pilnībā. Ja tas ir liels, izplatījies apkārtējos audos jeb, kā ārsti saka, infiltrējies, arī pēc apstarošanas un ķīmijterapijas slimnieka mūžs nebūs pārāk ilgs – aptuveni līdz pieciem gadiem. Precīzi to paredzēt nevar – viss atkarīgs no pacienta vecuma, organisma imunitātes, vispārējā veselības stāvokļa, audzēja veida un izvietojuma, kā arī citiem apstākļiem.
