Pārlādēts ledusskapis un apģērbs pāris reizēm: Kā patērēt pārdomāti? 0
Tā ir šodienas realitāte, kad daudz ko, sākot ar pārtiku un beidzot ar apģērbu un mājsaimniecības precēm, pērkam vairāk, nekā spējam patērēt, vai izmetam, kaut varētu salabot un lietot vēl kādu laiku. Ir jābūt atbildīgiem savā patēriņā.
Pārlādēts ledusskapis
Cilvēki kļuvuši negausīgāki, ko īpaši var vērot nedēļas nogalēs lielveikalos, kad lielie iepirkumu ratiņi tiek līdz augšai piekrauti ar produktiem. Skaidrs, ka ģimene, kurā ir trīs vai četri, nevis desmit cilvēki, tādu daudzumu nespēs patērēt dažās dienās vai nedēļas laikā, tāpēc daļa produktu sabojāsies, tos vajadzēs izmest.
“Pēdējos gados ļoti mainījušies iepirkšanās paradumi, salīdzinot ar ne tik senu pagātni. Ja vēlamies patiesi rūpēties par apkārtējo vidi, jādomā, cik daudz pērkam, vai konkrēto lietu patiesi vajag, kāda tai kvalitāte, kur un kādos apstākļos prece ražota, kāds ir iepakojums, vai tas ir pārstrādājams,” uzsver Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
“Parasti pa ceļam no darba uz mājām cilvēki ātri ieskrien veikalā, daudz neprātojot, vajag vai ne, saliek pārtikas produktus iepirkumu grozā (bieži vien daudz par daudz, jo izsalkušam apetīte ir liela!), no kuriem tikai daļu apēd. Kā liecina statistikas dati, gada laikā Latvijas mājsaimniecības izmet pārtiku atkritumos vairāku simtu eiro vērtībā.”
Jānis Rozītis iesaka uzturā lietot vietējā ražojuma pārtiku, bioloģiskos produktus, kā arī augļus un dārzeņus atbilstīgi sezonai.
“Jā, pie šodienas ekonomikas nosacījumiem ekopārtika ir izteikti dārgāka, taču tādā gadījumā nebūsim nevērīgi pret to, nepirksim lielā daudzumā, neļausim nomētāties ledusskapī, lai pēc kāda laika vieglu roku izmestu atkritumu kastē. Sāksim ar ļoti vienkāršotu pieeju – pirksim mazāk un apēdīsim visu.”
Pasaules Dabas fonda direktors novērojis – salīdzinot lielpilsētas un lauku iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, iegādājoties pārtikas produktus, lauku ļaudīm ir lielāka atbildības izjūta.
Lai samazinātu izmestās pārtikas apjomu, jāplāno gan pirkumi, gan tas, ko gatavosim katrā ēdienreizē, gan produkti pārdomāti jāsakārto ledusskapī, lai kāds netiktu nogrūsts dziļākajā stūrī, aizmirsts un vēlāk nelietots izmests atkritumos.
Apģērbs pāris reizēm
Līdzīgi kā ar pārtiku rīkojamies ar apģērbu, bieži vien izdarot impulsīvus pirkumus. Protams, ir saprotama vēlme sekot jaunākajām modes tendencēm, un tās, kā zināms, mainās katru sezonu. Bet vai vienmēr izvērtējam, vai konkrētais apģērba gabals piestāv, vai to būs iespējams sakombinēt ar garderobē esošajiem, vai tas ir gana kvalitatīvs.
“Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm daudz retāk pērk jaunu apģērbu, nekā to mēdz darīt citu Eiropas valstu iedzīvotāji, piemēram, angļi.
Ja apģērba gabalam atirusi vīle vai notrūkusi poga, viņi to izmetīs un pirks jaunu, kamēr mēs šo nelielo defektu novērsīsim un tikko iegādāto lietu valkāsim. Mums ir saglabājušās šūšanas, adīšanas un tamborēšanas prasmes, spēja pašiem apģērbu salabot, sevišķi vidējai un vecākajai paaudzei.”
Zemās pirktspējas dēļ Latvijā daudzi iepērkas lietoto preču veikalos. Taču iespēja relatīvi lēti, piemēram, par 15 eiro, nopirkt pāris vai trīs apģērba gabalus, veido nejauku paradumu – iegādāto lietu kādu laiku, teiksim, līdz brīdim, kad tas jāmazgā, pavalkāt un tad izmest.
“Un atkal krājas atkritumi,” secina Jānis Rozītis. “Tiek uzskatīts – ja iegādātā lieta ir lēta, nav vērts to taupīt. Turklāt nereti lētā produkcija ir ražota zemos vides standartos, un lietošanas mūžs ir īss. Pircējs dodas atkal pēc jauna, videi nedraudzīgā produkta.”
Patēriņa ieradumus nav iespējams mainīt, ja patērētājs neizprot vai pat nenojauš savu negatīvo ietekmi un neuzskata to par problēmu, ko vajadzētu mainīt. Produktu un pakalpojumu sniedzējs ir iemācījies pircēju uzrunāt un atvieglot iedomātās ikdienas rūpes un izvēles.
Mūsdienu patērētāju sabiedrībā cilvēks tiek vērtēts pēc tā, kādas markas ir viņa auto, kādu zīmolu apģērbu un apavus viņš valkā, cik lielā privātmājā dzīvo. Vispirms vajadzētu saprast, vai tiešām jāpērk nolūkotā lieta. Ja pērk, tad priekšroku vajadzētu dot kvalitatīvai lietai. Tā būs dārgāka, taču kalpos ilgāk.
Nav īstā smarža
“Nereti pārforsējam ar mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu daudzumu – izlietnei iegādājamies vienu, plīts virsmai otru, cepeškrāsnij trešo, bet flīzēm – vēl kādu citu līdzekli. Dažkārt gadās, ka nepatīk konkrētā līdzekļa smarža, tāpēc to izmetam, pat nesākuši īsti lietot, un pērkam nākamo,” diezgan izplatītu sadzīvisku situāciju raksturo Jānis Rozītis.
“Turklāt, ja arī izvēlamies videi draudzīgos līdzekļus, jāatceras – lai cik draudzīgi būtu, to ražošanā ir patērēts zināms daudzums enerģijas un citu resursu. Tāpēc ieteicams kārtīgi pārdomāt, vai konkrēto mazgāšanas vai tīrīšanas līdzekli vispār vajadzētu pirkt, kādās situācijās un apjomā to lietojam.”
Nevajadzētu noniecināt tās metodes, ko savulaik, tīrot mājokli, izmantoja mūsu mammas un vecmammas, piemēram, likt lietā sodu, etiķi un citronu.
“Veikalos tiek piedāvāts arī ļoti plašs ekoloģisko tīrīšanas līdzekļu klāsts, tikai vajadzētu tos uzmanīgi izvēlēties, jo daži negodprātīgi ražotāji uz etiķetes uzraksta green jeb zaļš, taču, izlasot līdzekļa sastāvu, izrādās, ka tas nemaz nav videi draudzīgs un vides aspektus neapliecina uzticama un starptautiski atpazīstama sertifikācijas sistēma,” brīdina Jānis Rozītis.
Daudzi arī mēdz neapdomīgi lietot tīrīšanai un mazgāšanai paredzētos līdzekļus, piemēram, uz plīts virsmas izliet kārtīgu šļācienu tīrāmā līdzekļa, nevis pāris lāšu, ar ko būtu pietiekami.
Tiesa, tad vajadzēs kārtīgāk paberzt virsmu, jo netīrumi uzreiz neizšķīdīs, kā tas notiktu, ja lietotu lielā daudzumā tīrīšanas līdzekli. Videi draudzīgus mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus var atpazīt pēc eko marķējuma.
Salabo, nevis izmet
Nav reti gadījumi, kad pērkam jaunu ledusskapi, putekļsūcēju vai datoru, pat ja bojājumu var novērst, nomainot pāris detaļu. “Meistari parasti saka – jums gandrīz lētāk sanāks nopirkt jaunu nekā labot šo.
Lielākoties arī nopērkam jaunu,” secina Jānis Rozītis. “Tas ir izpratnes un attieksmes jautājums. Ja bojāto ledusskapi vai putekļsūcēju tomēr salabotu, tas vēl kalpotu kādu laiku.
Mēs būtu gan ieekonomējuši naudu, ko būtu iztērējuši, pērkot jaunu mantu, gan ietaupījuši lokālā un globālā mērogā – tās izejvielas un resursus, kas nepieciešamas konkrētā produkta ražošanai, pārvadāšanai, uzglabāšanai, un to enerģiju, ko patērētu, lai utilizētu sabojāto ledusskapi vai putekļsūcēju.”
Mēs arvien vairāk attālināmies no ieraduma kaut ko darīt saviem spēkiem, mājas darbus uzticot veļasmašīnai, trauku mašīnai, putekļsūcējam, iRobotam un citai sadzīves tehnikai jeb elektroniskajiem kalpotājiem. Tā radām lielāku patēriņu – šajā gadījumā elektroenerģijas patēriņu.
Padomi
• Plānojiet savu ēdienkarti – veikalā izmantojiet iepirkšanās sarakstu un izvairieties no impulsīviem pirkumiem.
• Pērciet tieši tik, cik vajag, – ja mēģināsiet ietaupīt, domājot, ka vairāk ir lētāk, pastāv lielāks risks, ka daļa pārtikas produktu nonāks atkritumu tvertnē vai komposta kaudzē.
• Uz pārtikas produktu iepakojumiem norādītais termiņš apzīmē laiku, līdz kuram produkts saglabā savas labākās īpašības, – tas nenozīmē, ka pēc tam tas nav lietojams uzturā.
• Par to, vai produkts tiešām nav lietojams, var pārliecināties, to pasmaržojot vai nedaudz nogaršojot.
• Izvēlieties pārtiku iespēju robežās bez iepakojuma vai otrreiz pārstrādājamā iepakojumā un šķirojiet atkritumus.
• Lietojiet uzturā bioloģisko, vietējā ražojuma pārtiku atbilstīgi sezonai.
• Ņemiet vērā, ka dārzeņu un augļu izaudzēšana un pagatavošana patērē mazāk enerģijas nekā gaļas un zivju produkcija. Tāpēc uzturā ieteicams lietot vairāk dārzeņu un augļu.
• Gatavojot ēdienu, pannai vai katlam uzlieciet vāku – tādējādi tiek samazināta enerģija, ko patērē plīts.
