Dārza laistīšanai neder jebkurš ūdens! Dārznieks skaidro, kā izmērīt ūdens skābumu 3
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Dārzā laistu daudz, šļūteni neizlaižot no rokām. Izmantoju urbuma ūdeni, jo dīķis jau tukšs. Zinu, ka tas nav labi, jo ūdens ir kaļķains. Vilma Jelgavā
Ja jāglābj augs, kam no sausuma dzīvība karājas mata galā, jālaista ar tādu ūdeni, kāds ir. Taču ar aukstu ūdeni tieši no urbuma augus laistīt nevajag, jo tad tiem rodas šoks. Ja citādi nevar, laista vismaz tā, lai netrāpītu uz lapām, un lej uz celiņiem. Vēlams agri no rīta vai vakarā.
Laistīšanai vislabākais ir tā sauktais mīkstais lietus vai dabisko ūdenstilpju ūdens. Tieši tādu izmanto arī skaisto apstādījumu kopšanai pilsētās, stādaudzētavās.
Lietusūdeni dārzam vajadzētu iekrāt pēc iespējas vairāk. Tas ir gan augiem patīkamāks, gan videi draudzīgs risinājums.
Urbuma ūdeni vismaz nakti nostādina lielā traukā. Tad tas sasilst līdz augiem tīkamai temperatūrai un izgulsnējas nogulsnes.
Mīkstā ūdenī arī mēslojums šķīst labāk.
Skābumu dozē
Jutīgākie pret ūdens skābuma reakciju ir augi, kam vajadzīga skāba augsne (rododendri, krūmmellenes u.c.). Krūmmelleņu audzēšanas speciālists, stādaudzētājs Pēteris Heimanis no Pūres mierina: ja augs iestādīts pietiekami lielā bedrē ar vajadzīgo skābās kūdras porciju, ja saņēmis speciālo mēslojumu, arī laistāmo ūdeni kādu laiku var ņemt no urbuma vai ūdensvada, kaut gan tas ir sārmains.
Krūmmellenēm mitrums nepieciešams, taču pārlaistīt nevajag. Kūdrai pārbauda mitrumu – varbūt sauss ir tikai pats augšējais slānis. Kūdra labi saglabā mitrumu, un pa kādam lietum reizēm nolīst visur. Šis lietusūdens arī uzkrājas kūdrā.
Ja ir vajadzība, urbuma ūdeni Heimaņa saimniecībā paskābina ar ortofosforskābi. Taču šis veids vairāk piemērots lielām saimniecībām, kur regulāri veic augu un ūdens analīzes.
Mazās saimniecībās jūlijā skābummīļus vēl var mēslot ar speciālo mēslojumu, un arī tas palīdzēs izlīdzināt augsnes pH, ja augiem radies kāds trūkums laistāmā ūdens dēļ.
Etiķi un citronskābi augiem labāk nelietot, jo tie gan paskābina ūdeni, bet vēlāk var mainīt mikrofloru sakņu tuvumā.
Rīkojas prātīgi!
Lauksaimniecības zinātņu doktore Valentīna Pole no Dobeles skaidro, ka bez ūdens paskābināšanas šovasar neiztikt, jo reti kur bijis tik maz lietus kā Dobelē.
Savā saimniecībā laistāmā ūdens paskābināšanai lieto Latvijā ražotu līdzekli, kas paredzēts tieši šai vajadzībai un nopērkams dārza un saimniecības preču veikalos. Tam ir pievienota speciāla skala, lai ūdenim varētu piepilināt tieši tik daudz līdzekļa, cik vajadzīgs konkrētajam augam. Ērti lietojams gan lielās, gan mazās saimniecībās.
Speciāliste piekodina, ka, iegādājoties citus līdzekļus, skābuma noteikšanai būs jāvadās pēc tiem pievienotajām skalām. Katram paskābinātājam vai skābuma noteicējam ražotāji to veido citādu.
Lai dārzs būtu mazāk jālaista, Valentīna Pole savā dārzā dobes mulčē ar pērnajām lapām (rudenī veido krājumus kaudzēs, maisos). Vasaras puķes ar tīru ūdeni laista tikai katru otro reizi. Pārmaiņus ūdenim pievieno mēslojumu. Šovasar laistīt vajag bieži, bet, katrā laistīšanas reizē pieliekot mēslojumu (tā dažkārt iesaka), var pārstimulēt augus.
Vēlams liet tik daudz, lai augsne ir mitra, bet no poda apakšas ūdens netek kā upe.
Ja lej pārāk daudz ūdens, var izskaloties barības vielas.
Padoms!
Krāj ūdeni
Lietusūdeni krāj lielos traukos. Tos izlaista pēc kārtas, secīgi, lai kāds bundulis nepaliktu pārāk ilgi un nesasmirdētu.
Lai ūdenī neveidotos aļģes, tas nekļūtu zaļš un trauka malas neglumētu, tam uzliek tumšu vāku. Sānus vai visus krājumus ieteicams noklāt ar melnu plēvi vai agroplēvi. Tas gan veicina sasilšanu (izdevīgi, ja traukos nostādina urbuma ūdeni), bet nelaiž cauri saules gaismu, kas veicina dažādu dzīvības formu attīstību ūdens traukā.
Nedaudz paskābināt vēlams arī lietusūdeni, jo pēdējā laikā tas kļuvis sārmaināks.
Svarīgi!
Sargā podu puķes
Vistrakāk klājas augiem podos uz balkoniem.
Lai ūdens mazāk iztvaikotu, augus der noēnot ar agrotīklu. Ja pods ir plāns (tādos parasti iegādājas augus), aptin arī to vai ieliek lielākā traukā.
Ja augs sāk vīst, vainojams var būt ne tikai ūdens trūkums, bet arī tas, ka saknes ir nodegušas vai izsutušas saulē.
Podiem, kas novietoti uz zemes, klājas vieglāk. Tie saņem vēsumu no apakšas, turklāt kuplais lapojums pasargā saknes.
Pieliekot roku plānam plastmasas podam saules pusē, var saprast, kā jūtas auga saknes.
