Kā pasargāt sevi no slimošanas un neērtībām ceļojuma laikā. Noderīgi ieteikumi 0
Lai atpūtas braucienā izvairītos no slimošanas, pirms tam jāvakcinējas pret tur izplatītām kaitēm, jāpaņem līdzi savi recepšu medikamenti. Baudot eksotiskus ēdienus un dzērienus, jāievēro mērenība un nav jāaizmirst par personisko higiēnu.
Aptieciņa čemodānā
Pirms ceļojuma ikvienam vajag izvērtēt savu veselības stāvokli, bet hroniski slimiem cilvēkiem ceļojumā noteikti jāpaņem līdzi ārsta izrakstītie recepšu medikamenti. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna norāda, ka tiem jābūt tādā daudzumā, lai pietiktu visam ceļojuma laikam un vēl vienai papildu nedēļai.
Ja medikamenti, piemēram, insulīns, jālieto regulāri, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, lai, šķērsojot laika joslas, pareizi pārietu uz medikamenta lietošanu un nerastos nopietnas veselības problēmas. Kas vēl jāieliek ceļojuma aptieciņā?
Tajā jābūt leikoplastam sīkām brūcēm un tulznām, antibakteriālai ziedei, kas pasargās no infekciju iekļūšanas nelielās skrambās un nobrāzumos, šķērēm un pincetei skabargu un citu svešķermeņu izņemšanai, elastīgajai saitei.
Pretsāpju un pretiekaisuma preparāti palīdzēs sastiepuma vai izmežģījuma gadījumā. Drošības dēļ jāpaņem līdzi antihistamīna preparāti, kurus var lielot alerģisku reakciju mazināšanai, bezrecepšu medikamenti, kuru sastāvā ir šķiedrvielu kompleksi vai vēdera izeju stimulējošu līdzekļi, palīdzēs pret aizcietējumiem, bet aktīvā ogle – pret caureju.
Ja daudz laika plānots pavadīt pludmalē vai pastaigās, noteikti jāpaņem līdzi arī sauļošanās krēms ar atbilstošu saules aizsardzības faktoru (vismaz SPF 15).
Kā mazināt diskomfortu lidmašīnā
“Aiwa Clinic” otorinolaringologs Rihards Urtāns stāsta, ka lidmašīnas pasažieri nereti sūdzas par aizlikumu, diskomfortu vai sāpēm ausīs, turklāt sajūta, ka tās ir kā ar vati piebāztas, var saglabāties vairākas dienas pēc lidojuma.
Nepatīkamās sajūtas saistītas ar gaisa spiediena atšķirībām vidusausī jeb bungdobumā un lidaparāta salonā.
Spiediena izlīdzināšanās notiek pa dzirdes cauruli, kas darbojas kā vārsts, izlīdzinot spiedienu auss iekšienē un apkārtējā vidē.
“Lidmašīnai nolaižoties, atmosfēras spiediens salonā palielinās, traucējot atvērties dzirdes caurulei, bungplēvīte ievelkas un auss “aizkrīt” ciet, parādās sāpes,” skaidro ārsts.
Tas, vai ausīs durs lidojuma laikā, atkarīgs gan no katra cilvēka anatomiskajām īpatnībām, gan blakusslimībām, tādām kā izliekta deguna starpsiena vai alerģiskas iesnas, gan no lidmašīnas izmēra. Piemēram, mazos lidaparātos, kas veic vietējos reisus, ausis aizkrīt daudz biežāk.
Aptiekās un interneta veikalos var iegādāties dažāda izmēra, tostarp arī bērnu, ausu aizbāžņus gaisa spiediena samazināšanai, kas maksā 10–15 eiro. Lai izvairītos no diskomforta, ieteicams arī lietot košļājamo gumiju, dzert ūdeni, žāvāties vai, piemēram, aizspiežot degunu, vairākas reizes norīt siekalas.
Vēl viens paņēmiens – tiklīdz lidmašīna sāk nolaisties, ar pirkstiem aizspiest nāsis, aizvērt muti un apmēram piecas sekundes mēģināt izpūst gaisu caur degunu. Vingrinājumu atkārto ik pēc piecām minūtēm.
Garāka pārlidojuma vai pārbrauciena laikā, pavadot vairākas stundas ar saliektām kājām, vēnām jāiztur milzīga pārslodze, tādēļ profilakses nolūkos der apvilkt vēnu kompresijas zeķes.
Lai uzlabotu asinsriti kājās, vienu divas reizes stundā jāpastaigā kaut vai pa salonu, jādzer sula vai minerālūdens, nevis kafija, un ik pēc pusstundas jāveic vienkārši vingrinājumi, piemēram, pamīšus atceļot pēdas no grīdas, vienu no tām liekot uz papēža, bet otro – uz purngala.
Vieglas kājas, tikai staigājot!
Nereti, apceļojot valstis ar krasi atšķirīgiem ēšanas paradumiem, nākas saskarties ar gremošanas traucējumiem – tā dēvēto ceļotāju caureju, kas pamatīgi var sabojāt atvaļinājuma priekus.
Profesore Ludmila Vīksna stāsta, ka tikai vienai trešdaļai to izraisījušas dažādas infekcijas, pārējos gadījumos caurejas iemesls ir netradicionāls ēdiens, piemēram, nepazīstami pārtikas produkti vai zināmi, bet patērēti neierasti lielā daudzumā, piemēram, olbaltumvielām bagātās jūras veltes.
Profesore norāda, ka, atpūšoties ārzemēs, vajag uzmanīties no inficēšanās ar A hepatītu, kuru ierosinātāji var būt gandrīz visur, tādēļ stingri jāievēro personiskā higiēna, nedrīkst uzturā lietot augļus un dārzeņus, kas bijuši saskarsmē ar zemi un kurus nevar nomizot vai vismaz kārtīgi nomazgāt, bet slāpju dzesēšanai ieteicams lietot tikai to ūdeni, sulas vai dzērienus, kas pildīti pudelēs.
A hepatīta vīrusi var slēpties krāna, baseina vai jūras ūdenī, jūras produktos, salātos, nemizotos, nevārītos augļos un dārzeņos, termiski neapstrādātā gaļā. To var iegūt arī saskarsmē ar inficētu cilvēku.
Tā sauktā dzeltenā kaite ir ļoti izplatīta ceļotāju slimība, tādēļ pirms došanās uz valsti, kur ir šīs slimības uzliesmojumi – pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, tādi reģistrēti arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Rumānijā, Bulgārijā, Itālijā, Francijā –, pirmā vakcīnas deva pret šo infekciju jāsaņem apmēram mēnesi pirms ceļojuma. Vakcinācijas kursu veido divas injekcijas, kas pasargā no saslimšanas desmit gadus.
