
Kā pasargāt piecas lietas, kurās visbiežāk trāpa zibens 0
Zibens aktivitāte ir raksturīga karstajam gadalaikam, tādēļ vislielākie zibens postījumi novērojami vasaras siltākajos mēnešos: jūnijā, jūlijā un augustā, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” un arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu staciju ilggadējā statistika.
Visbiežāk šādos negadījumos neatgriezeniski tiek sabojāta sadzīves elektronika. Analizējot pēdējo trīs gadu pieteikumu statistiku, “Ergo” izveidojis zibens biežāk sabojāto ierīču Top 5.
Zibens negadījumos visizplatītākie ir zaudējumi, ko rada pārspriegums t.i., kad zibens izlāde ir notikusi blakus esošajā teritorijā un izplatās pa elektrības vadiem, skarot mājokļa elektrotīklu. “Ergo” dati apliecina, ka visbiežāk pārsprieguma dēļ cieš sadzīves tehnika un elektronika. Analizējot pēdējo trīs gadu pieteikumu statistiku, apdrošināšanas sabiedrība noskaidrojusi, kuras elektroierīces zibens postījumu dēļ cieš visbiežāk.
Zibens sabojāto ierīču Top 5
Datori un TV
Signalizācijas un apsardzes videokameras
Zāles pļāvēji
Elektriskie vārti
Veļas mašīnas
Kā pasargāt?
LVĢMC novērojumu staciju ilggadējā datu analīze liecina, ka visbiežāk pērkona negaiss ir jūnijā, jūlijā un augustā – vidēji Latvijā četras līdz peicas dienas mēnesī. “Atsevišķos gados jau sākot no maija līdz augustam pērkona negaiss var būt pat katru otro dienu. Teritoriāli vasarā visbiežāk pērkona negaiss ir Austrumlatvijas iekšzemes rajonos, visretāk – Kurzemē – Baltijas jūras piekrastē,” saka Marta Smita, LVĢMC Gaisa un klimata daļas vecākā speciāliste.
“Sadzīves tehniku no zibens postījumiem vislabāk var pasargāt, aprīkojot ēku ar zibens novedēju. Tomēr, pēc pieredzes var teikt, ka pat vislabākā zibens aizsardzība nedod 100% garantiju, ka pārspriegums nesabojās mājoklī esošo tehniku. Tādēļ negaisa laikā ieteicams vērtīgāko tehniku – televizoru, datoru, veļas mašīnu vai citu – atvienot no elektrības padeves,” iesaka Ritvars Heniņš, ERGO īpašuma apdrošināšanas departamenta direktors.
Apdrošināšanas sabiedrības ERGO eksperti secinājuši, ka vidējās izmaksātās kompensācijas par zibens radītajiem zaudējumiem ir pat lielākas, nekā vētras postījumu radītās. Salīdzinoši vidējā atlīdzība par vētras postījumiem ir 1160 LVL, bet zibens – līdz pat četras reizes lielāka – no 3000 līdz 4000 LVL. Tomēr atsevišķos gadījumos zaudējumi mēdz būt daudzkārt lielāki. Piemēram, 2012. gadā zibens izraisīta pārsprieguma dēļ ERGO izmaksāja 20 000 LVL lielu kompensāciju.