Kā pasargāt mežaudzes no dzīvnieku bojājumiem 1
Mudrīte Daugaviete, LVMI Silava
Mežsaimniecības prakse rāda, ka viens no galvenajiem uzdevumiem meža atjaunošanā un plantāciju mežu ierīkošanā ir iestādītā stādījuma vai dabiski iesējušos sējeņu (dabiski atjaunojušos platību) saglabāšana un jauno kociņu stumbra kvalitātes nodrošināšana, kas tiek veikta, gan platības apstrādājot ar repelentiem, gan aizsargājot katru mērķa koku individuāli ar dažādiem aizsarglīdzekļiem, gan platības iežogojot, gan samazinot meža dzīvnieku skaitu, veicot kontrolētas medības.
Aļņu un staltbriežu skaits palielinājies
Pēc Valsts meža dienesta datiem, 2017. gadā meža dzīvnieku darbības dēļ sanitārā cirte bija jāveic 51,7 ha meža, kas ir samērā neliela teritorija. Tomēr, iepazīstoties ar statistikas datiem, jāsecina, ka gan aļņu, gan staltbriežu, gan stirnu skaits turpina pieaugt. 2017. gada rādītāji liecina, ka piecu gadu periodā salīdzinājumā ar 2013. gadu aļņu skaits palielinājies vidēji par 11% un sasniedz vidēji ap 23 tūkst., staltbriežu skaits – par 47% un sasniedz 57 tūkst., bet stirnu skaits – par 12% un sasniedz 158 tūkstošus. Jāatzīmē, ka šajā laika periodā ievērojami samazinājies mežacūku skaits – vidēji par 70%.
Vislielākā aļņu izplatība (20 aļņi uz 1000 ha) atzīmēta Ventspils, Zilupes, Krāslavas, Rēzeknes un Daugavpils novadu teritorijās. Vislielākā staltbriežu izplatība Kurzemes reģionā vērojama Ventspils, Tukuma, Saldus, Dobeles, Auces novadu teritorijās; Vidzemes reģionā – Valmieras novada teritorijā, bet Latgales reģionā – Jēkabpils novada teritorijā. Savukārt vislielākā stirnu izplatība (vairāk nekā 70 stirnu uz 1000 ha) atzīmēta Kurzemes reģionā – Liepājas, Kuldīgas, Tukuma novadu teritorijās; Zemgales reģionā – Jelgavas, Dobeles novadu teritorijās, Vidzemes reģionā – Limbažu un Valmieras novadu teritorijās; Latgales reģionā – Rēzeknes, Viļānu un Jēkabpils novadu teritorijās. Pārējā Latvijas teritorijā stirnu skaits vidēji svārstās 20–40 stirnu uz 1000 ha (www.vmd.gov.lv).
Zaķu skaits saglabājies 23–26 tūkst. robežās, bet bebru skaits turpina samazināties, un šobrīd to ir 58 tūkstoši (par 25% mazāk nekā 2013. gadā). Tomēr prakse liecina, ka atsevišķās vietās, kur šo nelielo dzīvnieku dzīves telpa ir optimāla, tie var nodarīt būtisku kaitējumu jaunajiem stādījumiem vai jaunaudzei.
Ja ņemam vērā mežaudzes attīstību – pirmā gada sējenis vai stāds, 2.–5. gada jaunie kociņi, jaunaudzes vecuma mežaudze vai plantāciju mežs līdz 20 gadu vecumam –, tad postītājus var sagrupēt zināmā secībā.
Peļveidīgie (strupastes, peles, ūdensžurkas), apgraužot jauno kociņu mizu pie sakņu kakliņa (galvenokārt plantāciju mežos un kokaugu stādījumos).
Zaķi, nokožot galotnes, apgraužot stumbriņu mizu.
Stirnas, apgraužot galotnes, kā arī jaunos dzinumus, bojājot kociņu stumbra mizu, rīvējot ragus.
Mežacūkas maijvaboļu un citu vaboļu kāpuru meklējumos, izrokot jauno kociņu saknes.
Aļņi, staltbrieži, stirnas, apgraužot jauno kociņu galotnes dzinumus, bojājot koku stumbru mizu, nereti tievākos kokus nolaužot.
Bebri var pilnībā iznīcināt audzi (īpaši lapu kokus – apsi, hibrīdapsi, baltalksni, melnalksni, bērzu u. c.), to nograužot vai bojājot stumbrus.
Pelēm derēs inde, pārnadžiem – žogi
Līdz ar mežsaimniecības attīstību mežaudžu aizsardzība vienmēr ir bijusi mežkopju redzeslokā. Jaunaudžu un meža stādījumu aizsardzībai lietoja dažādus paņēmienus – gan veidojot ļoti biezas audzes līdz pat 20 000 koku uz 1 ha, gan arī veicot jaunaudžu kopšanu ar nevajadzīgo kociņu aizlaušanu, tādējādi apgrūtinot meža dzīvnieku piekļūšanu saudzējamiem stumbriem. Pret grauzēju savairošanos veica savlaicīgu un samērā biežu zāles izpļaušanu.
Mūsdienās, lai izvairītos no peļu savairošanās plantāciju tipa stādījumos, veic atkārtotu agrotehnisko kopšanu – zāles vairākkārtēju izpļaušanu, īpaši uzmanot, lai liela zāles masa stādījumos nepaliek uz ziemas periodu. Ārzemju pieredze gadījumos, ja peles savairojušās lielos daudzumos, iesaka lietot peļu indes. Ēsmu (10–20 g) ievieto apmēram 20 cm garā un 5–7 cm diametra plastmasas caurulē, lai indei netiktu klāt citi dzīvnieki un putni. Šādas plastmasas caurules izvieto vienmērīgi visā platībā.
Zāļainās, nekoptās platībās jauno stādījumu vai dabiski iesējušos kociņu bojātāji ir zaķi, bet jau stumbriņus izveidojušos jaunos kociņus, sākot no 3–4 gadu vecuma, galvenokārt bojā pārnadži – stirnas, staltbrieži un aļņi. Turklāt platībās, kas atrodas augstākās, sausās vietās, kas piemērotas maijvaboļu un citu vaboļu kāpuru barošanās vietām, jaunos stādījumus bojā gan šie kāpuri, apgraužot saknes, gan mežacūkas, kāpuru meklējumos apraujot kociņu saknes vai pat tos izrokot.
Pēdējā laikā stādījumu un jaunaudžu aizsardzībai pret grauzēju un meža dzīvnieku bojājumiem izmanto gan dažādas aizsargcaurules, kastes, sietus katram saglabājamam kokam, gan iežogojumus – individuāli katram kokam vai visam nogabalam, gan dažādus augu aizsardzības līdzekļus – pesticīdus, repelentus, rodenticīdus u. c.
Aizsardzībai pret peļveidīgo (strupastes) apgrauzumiem stādījumos tiek piedāvāti dažādu veidu aizsargi. Kā viens no pieņemamākajiem ir īsie plastikāta cilindri augstumā līdz 30 cm.
Stādījumiem, īpaši ūdensteču un tilpju tuvumā, bīstams ir bebrs. Rudenī, ziemā, agrā pavasarī bebrs pārtikā izmanto dažādu ūdensaugu saknes un galvenokārt – krūmu (pirmkārt, kārklu) un koku smalkos zariņus, koku mizu, priekšroku dodot mīkstajiem lapu kokiem (apsēm, vītoliem, baltalkšņiem, bērziem).
Pret bebra postījumiem galvenokārt var cīnīties, vai nu nepieļaujot bebru ieviešanos tuvākajos novadgrāvjos un ūdenstilpēs, vai jaunos stādījumus aizsargājot, gan individuāli katram kociņam apliekot drāšu pinuma aizsargcaurules, vai iežogojot visu stādījumu ar metāla pinuma žogu.
Tomēr visnopietnākos bojājumus, īpaši skujkokiem mežaudzēs un stādījumos, nodara pārnadži – aļņi, brieži, stirnas.
Stādījumu aizsardzībai mežaudzēs un plantācijas tipa stādījumos tiek lietoti dažādu veidu repelenti, žoga sieti, izmantojot dažādas žogu konstrukcijas, elektriskie žogi, kā arī aizsargsieti, cilindri, kastes un spirāles atsevišķiem kokiem.
Augu aizsardzības līdzekļi
Saskaņā ar Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstu Latvijā atļauts lietot šādus repelentus: Plantskid, Cervacol Extra un Trico ūdens emulsija, izmēģināšanā ir repelents Wobra.
Repelents Plantskid
Preparāts Plantskid ir bioloģiskas izcelsmes videi draudzīgs pulveris, dzīvniekus atbaida preparātam piemītošā asiņu smaka. Apstrādi veic, kokus miglojot. Pirms miglošanas sauso preparāta pulveri šķīdina ūdenī, vienam kilogramam pulvera pievienojot 5 litrus ūdens. Ar šādu daudzumu var apstrādāt 1000 stādu.
Miglošanu var veikt gan ar muguras miglotāju, gan mehanizēti. Miglošana veicama sausā laikā, kad temperatūra ir virs nulles. Repelents lietojams divas reizes gadā: rudenī (septembris, oktobris, novembris, decembris) un pavasarī (marts). Ja nepieciešams, apstrādi var veikt arī vasarā (jūnijs, jūlijs, augusts). Apstrāde jāveic agri no rīta vai pievakarē, lai izvairītos no tiešas saules staru ietekmes. Līdzeklim nepieciešama diennakts, lai tas iesūktos koku skujās vai mizā. Karstā un ļoti sausā laikā līdzeklis iesūcas pāris stundu laikā. Līdzeklis aizsargā 2–6 mēnešus, vasarā – 2–3 mēnešus (jo augšanas process ir ātrāks).
Kociņiem skujkoku jaunaudzēs apstrādā tikai galotnes. Nav ieteicams apstrādāt priežu jaunaudzes pumpuru plaukšanas laikā (var apstrādāt pirms vai pēc tam). Lai pasargātu lapu kokus jaunaudzes no bojājumiem, kociņiem jāapstrādā arī zari un stumbrs, ieteicams bezlapu stāvoklī. Apstrādi var veikt, apsmidzinot vai arī ar rokām apbraucot visu kociņu ar pagatavoto darba šķidrumu. Apstrāde jāveic gumijas cimdos.
Apstrādājot lielas platības (hektārs un vairāk), ir ieteicams aprēķināt preparāta patēriņu ar 10% lielu rezervi. Darba šķidruma patēriņš 5–5,5 litri uz 1000 kociņiem jeb 5–5,5 ml darba šķidruma uz kociņu.
Šo repelentu izmanto tik ilgi, līdz kociņi sasnieguši 1,2–1,5 m garumu. Mērķis ir saglabāt nebojātu gala dzinumu, lai koks augtu augumā ar vienu stumbru, nevis pēc postījumiem sazarotos divos vai trijos stumbros.
Tomēr jāatceras, ka vasarā – sausā, karstā laikā – nedrīkst kociņus apmiglot ar Plantskid, jo šis preparāts uz skuju un lapu virsmas veido plēvīti, kas traucē transpirāciju, un kociņš var aiziet bojā.
Apstrāde ar Cervacol Extra
Repelents Cervacol Extra ir lietošanai gatava pasta, kuras sastāvā ir smiltis ar dažāda lieluma graudiņiem. Apstrādei nav nepieciešama nekāda speciāla aparatūra, to uz auga galotnes dzinuma vai sānu zariem uzziež ar roku. Repelents pasargā skuju kokus un lapu kokus no dzīvnieku bojājumiem aptuveni gadu. To lieto rudenī pēc veģetācijas perioda beigām.
Cervacol Extra ir dabai nekaitīgs produkts, pārnadžiem nebaudāms pastas abrazīvās konsistences dēļ.
No akciju sabiedrības Latvijas valsts meži un LVMI Silava ilglaicīgās pieredzes un pētījumiem meža stādījumu un jaunaudžu aizsardzībā izriet vairāki secinājumi aprakstīto repelentu lietošanā. Ja līdz šim koku aizsardzībai pret pārnadžu bojājumiem vairāk lietots Plantskid, tad repelentus vajadzētu pamainīt un izmantot Cervacol Extra. Abus preparātus ieteicams lietot pamīšus ik pēc diviem gadiem, citādi dzīvnieki pie tiem pierod un nebaidās.
Trico ūdens emulsija pret meža zvēriem
Darbīgā viela: aitas tauki 65 g/l. Emulsiju lieto staltbriežu un stirnu bojājumu ierobežošanai rapšu, kukurūzas, saulespuķu sējumu, vīnogulāju, apiņu un melnā plūškoka stādījumos, lapu koku un skuju koku audzēs. Preparāts darbojas kā atbaidīšanas līdzeklis, balstoties uz izmantotajām smaržvielām un garšas piedevām. Preparāts satur marķieri, kas ļauj identificēt apstrādātās augu virsmas.
Trico ir izsmidzināms uz augu daļām rudenī (oktobris, novembris), lai pasargātu augus no dzinumu nograušanas ziemā, vai arī visa veģetācijas perioda laikā, lai pasargātu augus no dzinumu nograušanas vasarā. Smidzināšanu var veikt ar parasto muguras smidzinātāju, kas nodrošina apstrādes ātrumu un efektivitāti.
Lietošanas deva mežā un stādījumos: 4 litri uz 1000 stādiem vai 10–20 litri uz hektāru.
Pašreiz LVMI Silava tiek veikts pētījums par repelenta Wobra lietošanas iespēju mežaudžu aizsardzībai pret pārnadžu bojājumiem.
Dabiski sausās minerālaugsnēs problēmu var radīt maijvaboļu kāpuru darbība augsnē. Cīņai pret maijvaboļu kāpuriem lieto pesticīdu Aktara, vai nu nomiglojot kociņus, vai ļoti liela kāpuru blīvuma gadījumā aplejot kociņu saknes.
Mehānisko aizsardzības līdzekļu izvērtēšana
Jau daudzus gadus LVMI Silava veic pētījumus par individuālo mehānisko aizsardzības līdzekļu izvērtēšanu mežaudzēs.
Izmēģinājumos konstatēts, ka aizsargcaurules var piemērot lapu koku aizsardzībai tikko iestādītiem stādiem, bet ar skujkoku aizsardzību ir problēmas. Egle pilnīgi nav piemērota šādu plastmasas aizsargcauruļu uzlikšanai, jo pirmajā gadā tā var aiziet bojā. Priede ir izturīgāka pret aizsargcauruļu aplikšanu. Novērots, ka stumbriņi izstīdz un, noņemot caurules agrāk, tie obligāti atsienami.
Pētījums parādīja, ka visizdevīgākās ir Tubex tipa caurules, kas piecu gadu laikā sadalās. Šajā laika periodā gan skujkoku, gan lapu koku sugas jau sasniedz vidēji 3–5 metru augstumu un ir izveidojušas stabilu stumbriņu.
Kad koki sasnieguši vismaz 1,5 m augstumu un tiem izveidojies stumbriņš, briežveidīgie dzīvnieki kokiem, īpaši priedēm, mēdz skrāpēt stumbra mizu. Ir iespējams skuju koku audzi iežogot ar 1,6–2 m augstu žogu. Lai dzīvnieki pamanītu aizsargžogu, starp katru žoga stabu noteikti jāiesien plastikāta lentes, citādi, pārvietojoties skrējienā vai riksī, tie ietrieksies stiepļu pinumā un to sabojās. Žoga izmaksas ir ap 11 eiro/m.
Ja žoga ierīkošana šķiet pārāk dārga, priežu aizsardzībai pret pārnadžiem ieteicams lietot aizsargspirāles, kas izgatavotas no pakāpeniski sabrūkoša materiāla. Aizsargmateriāla 1 m cena ir no 0,31 eiro. Viena koka aizsardzībai nepieciešami apmēram 1,5 metri. Apliekot aizsargspirāli ap stumbru, dzīvnieks nevar piekļūt mizai. Aizsargspirāles liek tikai mērķa kokiem – kvalitatīviem elites kokiem (ap 300–400 koku uz 1 ha).
Aizsargspirāle ir efektīvākais līdzeklis priežu audžu aizsardzībai pret pārnadžu nodarītajiem stumbra mizas bojājumiem, vērtējot gan aizsardzības efektivitāti, gan izmaksas 100 kociņu aizsardzībai.
Stumbru aizsardzībai tiek piedāvāti arī plastikāta aizsardzības cilindri. To augstums var būt no 0,3 līdz pat 1,5 m. Pēc ilglaicīgiem pētījumiem secināts: īsie plastikāta aizsargcilindri (0,3 m augsti) labi aizsargā no peļveidīgajiem grauzējiem, bet mazā augstuma dēļ nav efektīvi aizsardzībai pret zaķveidīgo un pārnadžu bojājumiem. Metru un augstāki plastmasas cilindri labi aizsargā kociņus, bet katru pavasari nepieciešams apsekot audzi, jo sniega ietekmē, kā arī satrunot atbalsta mietiņiem aizsargcilindri var sašķiebties vai tikt piespiesti pie zemes; elastīgais plastmasas aizsargsiets labi pasargā pret peļveidīgajiem grauzējiem, zaķiem un pārnadžu postījumiem pirmajos gados, bet kociņi, augot cauri tīkla acīm, var deformēties.
Pagājušajā gadā Latvijas valsts meži jaunaudžu aizsardzībai izmēģināja jaunu paņēmienu – aitas vilnas aptīšanu ap kociņa galotni, tādējādi padarot galotnes dzinumu nebaudāmu, jo dzīvnieku zobos vilna ieķeras un rada diskomfortu. Pagaidām nav ziņu par paņēmiena efektivitāti.
Piemēri iežogojuma un Tubex cauruļu izmaksām
Orientējošas žoga izmaksas – vidēji 2194 eiro/ha.
– Ja žogs ir 2–2,20 m augsts: žoga materiāls – pītais ruļļu siets RAL6005; 2,5 x 50 x 50; 2000 x 25 000 mm; cena 1278 eiro.
– Impregnēti koka mieti – 100 x 3000 mm = 5,20 eiro/gab.; nepieciešami 80 mieti; ja attālums starp mietiem 5 m, izmaksas – 416 eiro.
– Ierīkošana – vidēji 500 eiro/ha.
Mērķa koku aplikšana ar Tubex caurulēm, vidēji – 1772 eiro/ha.
– Ja uz viena ha izvēlas 400 mērķa kokus, tad Tubex cauruļu izmaksas, ja caurules augstums ir 1,50 m uz 400 gab. (3,68 x 400), – 1392 eiro/ha.
– Mietiņu cena – 0,75 eiro x 400 gab. = 300 eiro.
– Stieples cena – 0,20 eiro x 400 = 80 eiro.
Ārzemju pieredze: šie žogi tiek pārvietoti, kad koki sasnieguši apmēram 10 m augstumu, jo tad stumbru miza ir samērā izturīga. Ja nepieciešams, bīstamākās vietās mērķa koku stumbriem uzliek plastmasas aizsargus.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā “Meža stādījumi, to aizsardzība. Plantāciju meži”
