Mēģinājums eksportēt medu beidzas bēdīgi. Kā pasargāt saldo produktu no atliekvielām? 2
Dzirdēju, ka kāds mēģinājums eksportēt medu beidzies bēdīgi. Vācijā vairākos Latvijas medus paraugos atrastas neatļautu vielu – amilāzes un antibiotiku – atliekvielas. Vai tās varētu nokļūt medū, arī dravniekam nezinot? JĀNIS TUKUMĀ
Prasības medum
– Katrā valstī un reģionā medus ir citāds, taču prasības tā kvalitātei visā Eiropas Savienībā vienādas. Latvijā, piemēram, lielākoties ir dažādu ziedu medus, katrā partijā atšķirīgs, – skaidro veterinārārste, Latvijas Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte.
Eksportētais medus atbilda noteiktajiem kvalitātes standartiem, bet pircējs bieži vien paraugiem izvirza paaugstinātas prasības. Latvijas medus bioķīmiskajās analīzēs nav ietverta amilāžu (ferments, kas nelielā daudzumā medū ir pieļaujams) noteikšana, taču Vācijā ir. Problēmas radās viena amilāžu paveida paaugstinātas koncentrācijas dēļ. Pircēji uzticas tikai savu laboratoriju veiktajām analīzēm un izvirza noteikumus. Nopietnākas problēmas var sagādāt lauksaimniecības pesticīdu vai arī antibiotiku atliekas medū.
Pesticīdi. Intensīvas lauksaimniecības apvidos ievāktajā medū dažkārt mēdz konstatēt pesticīdu atliekvielas. Taču ar eksportu problēmas parasti nerodas, jo uzpircēja akceptētās pieļaujamās devas parasti netiek pārsniegtas, piemēram, rapšu medū.
Amilāzes. Tika izvirzīta versija, ka tās varētu būt invertsīrupos, ar ko pirms ziemas barotas bites. Pārbaudīja dažādus invertsīrupus, bet šādas atliekvielas jeb fermentus neatrada. Otra versija – no lapu izsvīduma amilāzes medū nonāk dabiskā ceļā un ir raksturīgas vietējiem apstākļiem. Versijas vēl tiek pētītas.
Antibiotikas. Par amilāžu izcelsmi var strīdēties, turpretī par antibiotikām nevar būt nekādu diskusiju. Eiropas Savienībā noteikts, ka medū nedrīkst būt antibiotiku atliekvielas.
! Medus kvalitātes prasības noteiktas MK noteikumos Nr. 251 “Kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības medum”. Proti, medū nedrīkst būt nekādas svešas vielas un smakas, kas nav raksturīgas medus dabiskajam sastāvam.
Ar antibiotikām slepus ārstētas puves
– Antibiotiku atliekvielu nokļūšana medū saistīta ar bišu peru slimību neatļautu ārstēšanu, piemēram, pret Amerikas peru puvi, – uzskata Ineta Eglīte. Latvijā bitēm antibiotikas nav aizliegtas, bet pret šo kaiti oficiāli nav reģistrēts neviens šāds medikaments ne mūsu valstī, ne Eiropas Savienībā. Nereti slimības apkarošanai lieto pa kluso ievestas antibiotikas no Krievijas. Taču galvenais nosacījums – atliekvielas nedrīkst atrast medū!
Latvijā biteniekiem iesaka ar Amerikas peru puvi saslimušās bites iznīcināt, nevis ārstēt. Tā to dara daudzās Eiropas valstīs, pat medus ražotāju lielvalstī Austrālijā. Ja veterinārārsts un attiecīgās institūcijas to ir apstiprinājušas, par slimas saimes un stropa iznīcināšanu maksā aptuveni 90 eiro lielu kompensāciju. Nozares speciālisti atzīst, ka diemžēl uz šo kompensāciju pērn pieteicies tikai viens bitenieks, lai gan saslimšanas gadījumu ir daudz vairāk. Viens no iemesliem – bitenieki slimību slēpj, jo tiek uzlikta karantīna 3 km apkārtnē visām dravām. Mēnesi nedrīkst bites ne transportēt, ne pārdot saimes un spietus.
– Ja vēlas ārstēt, to var darīt, jo veterinārārsti izraksta atļautos preparātus, – stāsta Ineta Eglīte. – Taču, ja dravā pasprukusi peru puve, jābūt lielai mākslai, lai slimās saimes izolētu un izārstētu. Turklāt, ārstējot bites ar antibiotikām, medu un citus biškopības produktus noteikti nedrīkst lietot pārtikā un pārdot. Kam tad tāda biškopība izdevīga?
Vēl antibiotikas medū var nokļūt ar pretvarras plāksnītēm un šūnām, kas ražotas Krievijā un Baltkrievijā. Starp citu, no šīm valstīm, kā arī no Ķīnas ievestajā medū bieži atrod antibiotiku atliekvielas. Neviens nezina, kas atrodas šajās pretvarras plāksnēs, piemēram, ir ziņas, ka Krievijā ražotās plāksnes ir paredzētas arī profilaksei pret puvēm. Tātad tajās ir antibiotikas.
! Daži bitenieki vairās ziņot par to, ka bites saslimušas ar Amerikas peru puvi, jo pircēji var nevēlēties iegādāties tādu medu, lai gan slimība cilvēkiem nekaitē.
Pret ērcēm ar apdomu
Rudenī biškopības nozares pētnieki savāca 22 bišu maizes paraugus no dažādiem reģioniem un veica analīzes. Tajos atrada herbicīdu, fungicīdu, insekticīdu atliekvielas, bet dažos paraugos – fluvalinātu, kas ir varroatozes apkarošanas līdzekļu darbīgā viela.
Fluvalināts tur varēja nonākt pavasarī, kad bites intensīvi gatavo bišu maizi, saimēs neatļauti liekot, piemēram, pretvarras plāksnītes Apistan, kuru darbīgā viela ir fluvalināts. Dravnieki kaitīgu vielu lietošanu bieži pārmet zemniekiem, turpretī fluvalināta izmantošanā gan var vainot tikai paši sevi.
Reģistrētus preparātus Bayvarol, Varostop (tajos iedarbīgā viela ir flumetrīns), Apistan un citas plāksnītes lietot drīkst, taču ne medus ienesuma laikā.
Ja rudenī viss izdarīts pareizi, pavasarī bites labāk likt mierā, spriež Ineta Eglīte.
! Speciālisti iesaka pret varrām izmantot bioloģiskās metodes un vielas – skābeņskābi, skudrskābi, kas nav kaitīgas videi.
Kaitīgas vielas arī vaskā
Daži aplam domā, ka, atstājot plāksnītes stropā ilgāku laiku, pat visu ziemu, nobirs vairāk ērču.
– Tā nav – cik ērču nobira, tik nobira. Pēc tam iedarbīgā viela, piemēram, fluvalināts, turpina izdalīties un uzkrājas vaskā. To nodod pārstrādei, kur visus rituļus saliek kopā. Tādējādi vaska plāksnēs var būt pretvarras līdzekļu atliekvielas. Tās nenoārdās, un, ja sintētisko pretvarras līdzekļu lietotāju skaits nesamazinās, fluvalināta vaskā kļūst arvien vairāk. Rezultātā varrām pret šīm vielām veidojas rezistence, tās kļūst izturīgākas, – atzīst Ineta Eglīte. – Tas, cik apzinīgi strādājam, nosaka to, cik kvalitatīvs ir vasks.
Tāpēc bioloģiskajā biškopībā jāizmanto tikai pašu dravā ražots vasks vai jāiegādājas bioloģiski sertificētas šūnas. Lielākais risks iedzīvoties dažādās nelaimēs ir, iegādājoties nezināmas izcelsmes plāksnes. Tās var pat nebūt tīra vaska, un daudziem Ķīnas ražojumiem tiek godīgi norādīts, cik daudz ir vaska un tā aizvietotāja.
! Iegādājoties šūnas no oficiāli reģistrētiem plākšņu ražotājiem, var justies drošāk. Vismaz par to, ka plāksnēs nebūs slimību izraisītāju, jo vasks tiek sterilizēts pietiekami augstā temperatūrā.
