Kā kāpostus augšanas laikā pasargāt no kaitēkļiem, nelietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus? 7
Ingrīda Neusa -Luca/ Latvijas mediji
Kā kāpostus augšanas laikā pasargāt no kāpostu balteņiem? Kā izaudzēt skaistas kāpostgalvas, nelietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus? Jautā Inta I. Konsultē Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.
Mazdārziņu īpašniekiem, kuri audzē kāpostus un neizmanto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, lielu postu nodara dažādi kaitēkļi. Bieži vien no gaidītās ražas gandrīz nekas nepaliek pāri.
Viens no zināmākajiem kaitēkļiem ir kāpostu baltenis. Tas ir balts taurenis ar melniem plankumiem, kura lielie, zaļie kāpuri apgrauž un izrobo lapas. Tie var izēst visu lapu mīkstumu, atstājot tikai dzīslas.
Savukārt kāpostu pūcītes, veidojot apaļus caurumus, iegraužas galviņās līdz pat kacenam. Izgrauztajās ejās paliek daudz ekskrementu, kas bojā galviņas, tās pūst un uzturā nav lietojamas.
Latvijā izplatīta ir arī kāpostu agrā muša, kuras kāpuri grauž saknes. Pirmā pazīme ir šauras, zilganas lapas un auga lēna attīstība.
Ievēro profilaktiskos pasākumus
Mazdārziņos pret minētajiem kaitēkļiem iesaka kāpostus audzēt jauktā kultūrā ar seleriju, baziliku, samtenēm, koriandru un ķimenēm.
Pret kāpostu balteni var starp augiem izkaisīt sakapātas tomātu, kaņepju un koriandra lapas, noputināt augus ar pelniem vai tabakas putekļiem.
Jāievēro augseka – krustziežu dzimtas augus vienā vietā var stādīt vismaz ar triju četru gadu pārtraukumu. Stādījumi regulāri jāravē un pēc ražas novākšanas jāaizvāc augu atliekas. Diemžēl šie paņēmieni ne vienmēr izrādās efektīvi.
Lai atbaidītu kāpostu kaitēkļus pūcītes, balteņus, ieteicams kāpostus audzēt kopā ar ārstniecības salviju, veidojot pamīšus rindas.
Lai atbaidītu kāpostu kaitēkļus pūcītes, balteņus, ieteicams kāpostus audzēt kopā ar ārstniecības salviju, veidojot pamīšus rindas.
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse stāsta, ka nelielās platībās kāpostu kaitēkļus var viegli ierobežot, izmantojot kukaiņu aizsardzības tīklus. Tīkla acu izmēram jābūt 1–2 mm. Dārzkopības institūtā notiek pētījumi par šīs metodes efektivitāti un ir jau pirmie pozitīvie rezultāti. Tīklus pret kāpostu kaitēkļiem sekmīgi lieto arī dārzkopji Igaunijā.
Tīklu augiem uzliek tūlīt pēc dēstu iestādīšanas un atstāj līdz ražas novākšanai. To var izmantot arī citu dārzeņu, piemēram, burkānu un sīpolu, pasargāšanai no burkānu un sīpolu mušas. Tīkls laiž cauri pietiekami daudz gaismas, lietusūdens un palīdz aizsargāt augsni no iztvaikošanas. Tas ir pietiekami viegls, lai varētu klāt tieši uz augiem, bet labāk izveidot tuneli ar lokiem un tīklu likt virs tiem, malas rūpīgi nostiprinot pie zemes ar akmeņiem, koka līstēm vai ierokot augsnē. Ravējot tīkla vienu pusi paceļ un pēc darba beigām pēc iespējas ātrāk uzsedz atpakaļ. Vislabāk to darīt agri no rīta, kad vēl ir vēss un kaitēkļi joprojām ir pārāk gausi, lai lidotu.
Tīkls aizsargā jaunos augus arī pret stipru vēju, krusu un spilgtu sauli, tāpēc to nevajag noņemt saulainā, karstā laikā.
Arī Igaunijā kāpostus veiksmīgi audzē zem kukaiņu aizsardzības tīkla tuneļa.
Kukaiņu aizsardzības tīkla vietā nav vēlams izmantot agrotīklu, jo tas sliktāk laiž cauri gaisu un var veicināt kāpostu galviņu pūšanu.
