Kā pasargāt griezes? 1
“Vasarā ar tehniku pļaujot zāli pļavā, vienmēr iet bojā griezītes un citi putni. Arī pērn sāpēja sirds, skatoties, kā stārķi staigā pa lauku un uzlasa kritušos. Kā lai pasargā griezītes? Vai tās kaut kā var aizbaidīt pirms pļaušanas? Varbūt vajadzētu apsēt lauku ar labību? Iespējams, tad griezes šajā laukā neligzdotu…” Elga Pavāre Džūkstē
– Lai putni neietu bojā, vajag nedaudz mainīt pļaušanas paradumus – izvēlēties pareizu pļaušanas tehniku un stratēģiju. Biedēšana diez vai līdzēs, un nedomāju, ka saimniekiem būtu jāpārtrauc pļaut un pļava jāapar, jo tad rīkotos pēc aplama principa – nav pļavas, nav problēmu… – spriež Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperts Rolands Lebuss.
Pļavas vajadzētu saglabāt arī tāpēc, ka tajās ir lielāka putnu sugu daudzveidība un populācija nekā labības laukos, un vairākums putnu šādos biotopos apdzīvo neapstrādātas laukmalas. Piemēram, kādreiz tik retās laukirbes tagad ir sastopamas pat Zemgales lielajās un intensīvi apstrādātajās teritorijās, ja vien tur ir kādas pamestas viensētas vai neapsētas laukmalas. Saimniekiem, protams, goda lieta ir kārtība katrā vietā, lai nekur nebūtu nekoptu, nezālēm aizaugušu zemes strēmeļu, taču tiem, kuri savā apkārtnē grib saglabāt kaut nedaudz no dzīvās dabas, tā nevajadzētu saimniekot. Gludi nopļautā, perfekti sakoptā vidē nebūs ne augu, ne dzīvnieku, tostarp putnu, jo tiem nebūs, kur ligzdot un ēst.
Griežu populācija pie mums pēdējos gadu desmitos palielinās (lēš, ka Latvijā dzīvo aptuveni 38 000 pāru), tomēr tā ir vismaz trīsreiz mazāka nekā XX gadsimta sākumā. Griezēm labāk patīk daudzveidīga ainava ar mitrākām ieplakām un lielu augu bagātību, tāpēc tās visbiežāk izvēlas dabiskas vai nedaudz ielabotas pļavas. Pašreizējais īpatņu skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka palielinās atmatās atstātās platības, tomēr tas var būt īslaicīgi, jo, atmatām aizaugot ar krūmiem un mežu, griežu skaits samazināsies.
Putnus apdraud gan lauksaimniecības intensifikācija (pesticīdu izmantošana, meliorācija, lielu vienlaidu platību veidošana), gan pļavu aizaugšana, nepareizu pļaušanas metožu izvēle.
Latvijas Dabas fonda projektu vadītājs Jānis Reihmanis uzskata, ka apsaimniekošanu iespējams pielāgot tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu ligzdojošām griezēm. Daži praktiski ieteikumi:
› jāuzlabo pļaušanas virziens, tas ir, jāpļauj nevis no malas uz centru, bet gan otrādi – no centra uz malām;
› katru gadu aptuveni 1/3 pļavas jāatstāj nenopļauta (ik gadu jāmaina nepļautās vietas);
› ja tas nav iespējams, vismaz kāda pļavas daļa jāatstāj nenopļauta un 1/3 no visas platības jānopļauj jūnija sākumā un vēlāk jāatstāj neskarta (pārējās pļavas daļas jānopļauj);
› ieteicams pļaut vēlāk – jūlija beigās vai augustā;
› zāle jāpļauj vismaz 10 cm augstumā;
› pļaušanas agregātus varētu aprīkot ar atbaidīšanas ierīcēm, kādas ir testētas un rekomendētas putnu aizsardzībai citās valstīs.
