Kā pasargāt govis no ketozes. Veterinārārsta ieteikumi. 0
Tradicionāli pierasts ketozes attīstību saistīt tikai ar govju ēdienkarti jeb izēdināmo barību, taču jautājums ir daudz plašāks. Runa ir par enerģijas bilanci, respektīvi, par to, ko govs uzņem ar barību un patērē. Lai varētu pēc iespējas vairāk to uzņemt ar barību, govij ir jābūt spējai piekļūt pie barības galda un vēlmei ēst.
Ketozes divi tipi
Ketoze govīm rodas, ja tās ar barību nespēj uzņemt tik daudz enerģijas, lai pietiktu piena ražošanai un sevis uzturēšanai. Šī ir klasiska tā sauktā pirmā tipa ketoze, kad govs ir nonākusi nosacītā bada stāvoklī. Pēc atnešanās pirmajā mēnesī govīm ir straujš izslaukuma kāpums un samazināta ēstgriba. Fizioloģiski trūkstošo enerģiju šajā periodā govs iegūst, izmantojot uzkrātos organisma taukus un tos pārvēršot par cukuriem jeb glikozi. Tāpēc arī visas govis pēc atnešanās zaudē svaru. Taču tas nedrīkst notikt pārāk strauji, lai pakāpeniski varētu aknās noritēt tauku pārvēršana enerģijā. Ja šis process tiek pārslogots, tad asinīs, urīnā, pienā strauji kāpj šīs tauku vielmaiņas starpprodukti – ketonvielas.
Tas, ka no ketonvielām veidojas glikoze, ir normāls process, taču tam jānotiek pakāpeniski. Ja liekās ketonvielas govs asinīs uzkrājas par daudz, govij parādās saslimšanas pazīmes. Klīniskā formā tas izpaužas kā samazināta ēstgriba, govs strauji novājē, tai ir sausi mēsli, samazinās izslaukums, var parādīties grīļīga gaita un nervu darbības traucējumi. Pirmā tipa ketozes gadījumā parasti asinīs ir samazināts arī glikozes daudzums.
Der atcerēties, ka ketoze var būt saistīta ar trekno govju sindromu, kas parasti novērota treknām govīm un saistīta ar ēstgribas zudumu pirms un pēcatnešanās periodā. Šajos gadījumos runā par otrā tipa ketozi. Aknās palielinātā daudzumā uzkrājas tauku maiņas produkti triglicerīdi neatkarīgi no govs barojuma, ja pirmsatnešanās periodā govis nonāk enerģijas deficītā. Otrā tipa ketozes ārstēšana ir problemātiska. Nereti paaugstināts ketonvielu līmenis asinīs ir kopā ar normālu vai paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
Jāatceras arī, ka ketozes attīstību veicina ketonvielu tieša izēdināšana. Klasisks variants ir skābbarības izbarošana ar palielinātu sviestskābes daudzumu. Papildus tam govis šādu skābbarību ēd nelabprāt, līdz ar to nonākot arī enerģijas deficītā kā pirmā tipa ketozes gadījumā.
Lai govs pēc iespējas vairāk enerģijas varētu uzņemt ar barību, tai ir jāspēj piekļūt pie barības galda un jābūt vēlmei ēst. Vēl jāatceras, ka govs turpina barību pārstrādāt jeb veic atgremošanu un īpaši veiksmīgi to dara guļot. Tāpēc ketozes problēma ganāmpulkā jāaplūko kopskatā ar govju labturību jeb komfortu. Tāpēc svarīga ir guļvietu pietiekamība un atbilstība konkrētam govju izmēram, grīdas kvalitāte un spēja pārvietoties, piekļuve barības galdam, dzirdņu atbilstība, svaigs gaiss utt. Jāizvairās no stāvokļiem, kur govij jāpatērē papildu enerģija, lai izdzīvotu. Tādi stāvokļi ir: karstuma stress, cīņa ar slimībām, klibums, sociālā spriedze, govis grupējot un turot paaugstināta blīvuma apstākļos, neizlīdzināts ganāmpulks pēc govju svara un auguma.
Ketonvielu noteikšana
Protams, ketoze tiek uzskatīta par slimību, tas nav normāls organisma stāvoklis. Kā jau vairākumam slimību ketozei ir tā sauktā klīniskā slimības forma, ko var noteikt ar parastām izmeklēšanas metodēm, un subklīniskā slimības forma, kad klīniski nekas nav pamanāms. Taču ir zināms, kas ir ketonvielas. Tās ir: betaoksisviestskābe (BHBA), acetons, acetetiķskābe. Labā ziņa ir tā, ka ir attīstījušās metodes un precizitāte ketonvielu noteikšanā.
Tradicionāli visizplatītākā metode līdz šim ir bijusi ketonvielu noteikšana urīnā ar speciālas teststrēmeles palīdzību. Tā nav dārga un ir visai parocīga metode. Taču mīnuss ir tas, ka tā nav īpaši precīza. Turklāt neliela teststrēmeles krāsošanās var būt pieļaujama govīm agrās laktācijas fāzes laikā, jo ketonvielu klātbūtne organismā šajā laikā ir uzskatāma par normu. Dažiem cilvēkiem ir ļoti liela spēja izšķirt smaržas, un viņi sajūt ketonvielu klātbūtni gan govs izelpotajā gaisā, gan pienā. Taču šajos gadījumos ir jāveic govs papildu klīniskā izmeklēšana.
Piebildīšu, ka ketoze var būt arī kā sekundāra jeb pavadoša slimība citām slimībām, piemēram, glumenieka dislokācijai. Tāpat rodas jautājums, ko darīt ar govi, kurai krāsojas urīna teststrēmele, ir sajūtama acetona smarža izelpojamā gaisā, bet govs jūtas labi, izslaukums nav mazinājies, spurekļa pildījums labs – uzsākt ārstēšanu vai ne. Jāatceras, ka nepamatotas dekstrozes vai glikozes injekcijas stāvokli neuzlabos, bet dažos gadījumos pat pasliktinās. Īpaši uzmanīgiem jābūt ar nepamatotu glikokortikosteroīdu lietošanu. Šādos gadījumos noteikti derētu ieklausīties veterinārārsta viedoklī, lai saprastu, kuri dzīvnieki un kā ir jāārstē un kuri nav.
Ketonvielu noteikšana asinīs ir precīzāka metode un vairāk spēj konkretizēt, ar kādu ketonvielu līmeni jāsāk rīkoties. Klīniskās ketozes gadījumā betaoksisviestskābes (BHBA) līmenis asinīs parasti ir 2,5 mmol/l un vairāk. Diemžēl šis rādītājs ir mainīgs un nav vēl īsti skaidrs līmenis, ar kuru sākas klīniskā saslimšana.
Taču klīniskās ketozes forma ir tikai aisberga redzamā daļa. Ir noskaidrots, kāds ketonvielu līmenis asinīs uzskatāms par slimības subklīnisko formu. Ņemot vērā laktācijas posmu, šis slieksnis ir vairāk nekā 1,1–1,4 mmol/l BHBA koncentrācija asinīs.
