Kā pasargāt datorus no vīrusiem vai kiberuzbrukuma? 2
Aizsardzības ministrija pagājušajā nedēļā piedzīvoja kiberuzbrukumu savai datorsistēmai. Uzbrucēju mērķis bija piekļūt ministrijas darbinieku elektroniskā pasta sarakstei, cenšoties uzlauzt lietotāju paroles. Šo uzbrukumu izdevies laikus novērst. Speciālistiem jautāju, kā cilvēkiem sargāt savu privāto datoru.
Egīls Ginters, Vidzemes Augstskolas profesors: “Esmu novērojis, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs datu aizsardzības jomā ir zinīgāks nekā, teiksim, vidējais Vācijas iedzīvotājs. Tas saistīts ar datortehnikas sistēmu paaudžu attīstību – Rietumeiropā modernās tehnoloģijas ienāca daudz agrāk. Latvijā mēs šim pirmajam etapam pārlēcām pāri un sākām jau uzreiz darboties ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām. Neskatoties uz to, arī Latvijas iedzīvotāji pieļauj dažādas kļūdas, darbojoties tīmeklī. Cilvēki nepietiekami novērtē riskus – viņi izmanto tikai vienu antivīrusu programmu, aizmirstot, ka ir “kaitēkļi”, kā, piemēram, Trojas zirga programmas, ko antivīrusi neķer. Iedzīvotāji mēdz apmeklēt arī vīrusus saturošas lapas. Ieteiktu ievērot elementārus piesardzības pasākumus, piemēram, neizvēlēties primitīvas paroles, neapmeklēt apšaubāma satura lapas. Jāatceras gan, ka uzlauzt var pilnīgi visu, tas ir vienīgi naudas un laika jautājums.”
Māris Baranovskis, programmētājs: “Pierasts uzskatīt, ka visas darbības, ko veicam internetā, ir anonīmas. Taču tas ir tālu no patiesības. Mūsu tīmekļa aktivitātēm var mierīgi izsekot jebkurš profesionāls datu uzlauzējs. Līdz ar to jābūt uzmanīgiem, gan apmeklējot interneta mājaslapas, gan veicot elektronisko saraksti, čatojot. Minimālie drošības pasākumi: uzstādīt antivīrusu programmu; neizpaust privātu informāciju; atjaunināt sistēmas drošības uzlabojumus. Īpaši jāseko līdzi bērnu darbībai elektroniskajā vidē.”
Jānis Ankravs, SIA “Ankravs” vadītājs: “Pēdējā laikā diezgan izplatīta problēma ir neuzticamu mājaslapu apmeklēšana. Nezināmās lapas piedāvā veikt dažādas instalācijas, un lietotāji, ļaunu nenojauzdami, ielaiž datorā vīrusus vai skanēšanas programmas. Šādā ceļā trešās personas iegūst datora lietotāja konfidenciālo informāciju. Tāpat iedzīvotāji mēdz nepareizi reaģēt uz apšaubāmiem e-pasta sūtījumiem, kur prasīts atklāt savas paroles vai citus datus, tādējādi šie dati tiek izkrāpti. Šādi krāpnieki izsūta miljoniem vēstuļu, paredzot, ka vismaz 1% saņēmēju uzķersies. Tāpēc iesaku: ja no nezināmas adreses pienācis e-pasts ar pielikumu, vislabākais to izdzēst neatverot. Parasti šādu e-pastu pielikumi satur vīrusus, kas inficē datoru. Nevajadzētu klikšķināt arī uz nezināmām interneta saitēm. Domāju, ka Latvijas datorlietotāji ātri mācās un arvien labāk apzinās pastāvošos datu drošības riskus.”
Uzziņa Iedzīvotāju attieksme pret drošību internetā: * 45% tas šķiet ļoti būtisks jautājums; * 6% paši vai tuvinieki ir cietuši no ļaundariem tiešsaistē; * 23,6% par interneta drošības jautājumiem nedomā; * 31,3% pārliecināti, ka paši spēj parūpēties par drošību tiešsaistē; * 4,6% vecāku gādā par bērniem drošu interneta vidi. * Aptaujas dati apliecina – jo vecāks cilvēks, jo lielāku uzmanību tas velta interneta drošībai. Tikai aptuveni trešā daļa jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem atzīst, ka tiem rūp drošība internetā, bet aptuveni 60% cilvēku vecumā no 30 līdz 49 gadiem uzsver, ka drošība internetā viņiem ir ļoti svarīga. Vislielākās raizes par to izrāda cilvēki vecumā virs 50 gadiem (66%). Avots: “IZZI” aptauja, aptaujāti 38 000 respondentu. |
