Kā pasargāt augus un dārzu tveicē: dārznieces padomi 0
Avots: Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Ja atkal iestāsies karstais laiks, kā pasargāt augus? Pārmērīgi laistīt nevaru. Kā to vislabāk izdarīt? ” – jautā Baiba no Rojas.
“Lai pasargātu augus, nav nekā labāka par agrotīklu,” pārliecināta augu kolekcionāre Inta Serdjuka. Kolekcionāre uzskata, ka mainās daba un arī dārzniekam jādomā, kā pielāgoties aukstumam vai karstumam. Viņas saimniecība ir krietni liela, tādēļ agrotīkls tiek tikai daļai augu. Taču mazdārziņā viņa noteikti iesaka pēc iespējas lielākas platības noklāt. Pavasarī šāds mikroklimats pasargā no salnām, vēlāk no karstuma un dažādiem kaitēkļiem. Segums ir glābiņš tiem, kas nevēlas lietot ķīmiju pret burkānu, sīpolu mušu. Arī baklažāni zem seguma ir drošībā no Kolorādo vabolēm un kāposti no kāpuriem. Sevišķi skaisti zem seguma izdodas ziedkāposti.
Nevajag pat gatavot lokus – klāj viegliņām tieši uz augiem, stiprina ar akmeņiem.
Mulčēšana ar zāli vai salmiem mitruma saglabāšanai būtu laba, taču traucē ravēšanu, turklāt lietus laikā var sākties puve.
Pat pēc ilgstoša sausuma augsne zem agrotīkla dziļumā ir mitra.
Vienīgais agrotīkla trūkums – zem tā lieliski jūtas arī nezāles.
Risinājumi siltumnīcai
Ja karstums plēvmājā pamatīgs, tomātiem ziedi nobirs, neveidosies augļi. Karstumu gan novērst grūtāk par aukstumu. Nedaudz stresu augiem mazināt palīdz smidzinājums ar kādu kalciju saturošu mēslojumu. To dara vakarpusē. Arī laistīšanu veic vakarā, lai mitrums no lapām pagūst nožūt un augs visu nakti vēsumā var attapties.
Siltumnīcām – jo lielākas durvis abos galos un jo vairāk logu, jo labāk. Kolekcionāre uzskata, ka vairums gatavo siltumnīcu nekam neder, jo tās ir pārāk noslēgtas, veidojas īstas karstuma kameras augiem.
Siltumnīcā mitrumu augsnē labi aiztur uzklāts melnais tekstils. Tam ir arī citas praktiskas nozīmes. Kolekcionāre lieto vieglas konstrukcijas siltumnīcas, lai ik pēc dažiem gadiem varētu mainīt vietu. Velēnu vienkārši sastrādā ar kūtsmēsliem, uzklāj ģeotekstilu, iegriež caurumus un stāda augus. Tomātu un citu augu raža un augšanas spars jaunā zemē ir izcils.
Turklāt cauri segumam netiek nezāles, arī slimību ierosinātājiem, kas mīt augsnē, tas neļauj izkļūt.
Laba konstrukcija tomātiem un citiem augiem ir siltumnīcas… bez jumta. Šādos aizgaldos augi jūtas sevišķi labi, turkāt daļu mitruma saņem arī no lietus. Raža ienākas agrāk nekā uz lauka. Šādus apcirkņus izdevīgi izveidot starp siltumnīcām – atliek tikai noslēgt galus starp tām.
Mazināt karstumu var, lielos traukos salejot aukstu ūdeni. Ūdeni var salaist arī vagās.
Ja nevar visu dienu pieskatīt siltumnīcu, tad labāk audzēt tomātus un gurķus uz lauka (ir daudz šķirņu).
Ja karstums ieilgst, plēves siltumnīcai jānoņem jumts vai jāceļ augšā sāni.
Laista, cik spēj
Savukārt lietusūdeni vajag krāt, cik var, lielās tvertnēs, jo tas augiem ir vislabākais. Kolekcionāre lielākoties laista tikai siltumnīcā esošos augus. Uz lauka pat tomātus aplej tikai vienu reizi – iestādot.
Protams, arī augi uz lauka priecāsies par papildlaistīšanu, taču tad jāapzinās, ka būs jālaista regulāri. Pa reizei palaistītiem burkāniem saknes neizaugs skaisti gludas, bet spurainas. Augiem būtu pašiem jāiet dziļumā meklēt mitrumu un barības vielas. Taču pēkšņas nelielas ūdens padeves tos var mulsināt.
Arī zeme būs jārušina, jo karstumā ūdens smagu augsni padara kā klonu un veicina nezāļu dīgšanu. Ja ir viegla smilts vai kūdras augsne, tad gan jāstāda tikai tik augu, cik var apliet, ja iestājas ilgstošs karstums. Var nākties laistīt pat kartupeļus, ja grib ražu vākt.
Uz sakarsušiem augiem nedrīkst liet aukstu ūdeni.
Laistīt karstā dienā ir veltīgs darbs.
