Kā pārvietosimies nākotnē? 0
Piesārņojums Rīgā krīt. Salīdzinājumā ar 90. gadiem pašlaik izmešu atmosfērā ir gandrīz uz pusi mazāk. Iemesls – lielražošanas samazināšanās.
Dižie skursteņi bija (un paliek) tīra gaisa lielākais ienaidnieks. Transporta radītais piesārņojums auga līdz 2012. gadam. Tagad arī tas lēnītēm samazinās – un ne jau tāpēc, ka auto skaits būtiski mazāks. “Vainīgs” tehnikas ekoloģiskais progress, kuram ražotāji šajā gadu tūkstotī pievērš milzu uzmanību. Tādējādi pat Latvijas nebūt ne jaunais autoparks ir kļuvis tīrāks, pat pie mums tik populārie 12 – 15 gadus vecie auto ogļskābo gāzi emitē ievērojami mazāk nekā agrāk. Bet vajadzētu, protams, vēl mazāk. Vajadzētu “ZEV” – “Zero emissions vehicle” (nulles izmešu auto).
Vajadzētu. Būs. Bet mazlietiņ skepses, šķiet, nekaitētu arī šajā neizbēgamajā (ja gribam, lai uz šīs planētas kāds elpo un dzīvo arī pēc 100 un 200 gadiem) procesā.
“ZEV” – tas nav tīrības dievs
Izmešu tiešām nav vietā, kurā šāds auto darbojas. Īpašās teritorijās tāds var būt neaizstājams. Kā šajā anekdotē.
– Jaunais krievs nopircis elektromobili. Draugi pārsteigti jautā – kādam mārrutkam tāds vajadzīgs? Saimnieks atbild – ar kaut ko taču pa māju jābrauc…
Mājā (parkā, vecpilsētā, slimnīcas teritorijā u. tml.) šāds auto gaisu tiešām nepiesārņos nemaz. Taču mūsu planētas kopējo veselību tie joprojām bojā, jo ogļskābo gāzi atmosfērā rada elektrības ražotāji. Ja enerģija elektromobiļa akumulatoru uzlādēšanai ņemta no oglēm vai mazuta kurinātas TEC, kaitējums dabai būs pat nedaudz lielāks, nekā darbinot auto ar modernu dīzeļdzinēju. Ja TEC baro gāze, iznākums jau ir par labu “zevam”. Taču tikai mazliet. Un gandrīz absolūti tīrs šis transporta veids kļūst tikai tad, ja tīra ir valsts enerģētika kopumā (atomstacijas, hidro un vēja ģeneratori, kuru ogļskābās gāzes “devums” ir reižu 20 – 500 mazāks nekā oglēm). Man pagaidām nav izdevies iegūt ziņas par to, kāda šādā ziņā izskatās Latvija. Taču, vienalga, tāda mazulīša ietekme uz pasaules likteni nav būtiska. Milžu datus var atrast internetā. Lūk – ASV pilnīga pāreja uz elektrotransportu dotu izmešu samazinājumu par 30%, Lielbritānijai šis skaitlis būtu 40, Ķīnai – 19, bet Vācijai – tikai 1%…
Enerģiju “ZEV” tomēr taupa
Tātad – spinātu poda un dažādu citu ļoti zaļu simbolu zīmēšana uz elektromobiļiem ir pārspīlējums, no kura godīgiem savas preces reklamētājiem vajadzētu atturēties. Ir taču citas unikālas īpašības, kuras varam bez kautrēšanās slavēt. Augstāks lietderības koeficients. Maksimāls griezes moments jau no pavisam maziem dzinēja vārpstas apgriezieniem. Vienkāršas un pilnīgas rekuperācijas (bremzēšanas enerģijas atgriešana baterijās) prasme, kuru iekšdedzes dzinējiem iemācīt gandrīz neiespējami. Tādējādi elektromobilis sasniedz vajadzīgos spēka un dinamikas rezultātus ar mazāku jaudu.
“ZEV” un nauda
Bet nav jau šiem priekšrocības vien.
Elektromobiļi slikti piemēroti aukstam klimatam. Nav tiem iekšdedzes dzinēja liekā siltuma, kura atliku likām pietiek salona apkurei. Arī pašu akumulatoru ietilpība un atdeves efektivitāte aukstumā samazinās.
Akumulatori, gan pēdējos gados krietni modernizēti, ir un paliek smagi. Pat labākie (litija – jonu) nespēj kilogramā svara ietilpināt vairāk par 0,12 – 0,17 kWh. Tātad septiņi kilogrami uz kilovatu jeb gandrīz 200 kg 25 kilovatstundām, kuras ir pietiekamas, lai “Nissan Leaf” kompaktklases auto spētu bez uzlādēšanas veikt 160 km.
Pats uzlādēšanas process nav nemaz tik vienkāršs. Ja gribat to veikt ātri, vajadzīgas speciālas paaugstināta sprieguma ierīces. Arī ieguvums “degvielas” izmaksās ir neliels un ļoti atkarīgs no elektrības cenām konkrētajā reģionā. Krietni iegūst tie, kam nakts tarifi ievērojami pazemināti (ASV). “Latvenergo” tie, kā zināms, atšķiras nedaudz.
Un visbeidzot – šie auto joprojām ir, piedodiet, ārprātīgi dārgi. Problēmas ilustrācijai izmantoju “Nissan Leaf” skaitļus – cena, sākot no 35 000 (līdzīga izmēra iekšdedzes auto varētu maksāt ap 15 – 20 tūkstošiem eiro). Japānā – 43 000 USD, Anglijā – 29 000 GBP, Portugālē un Īrijā – 35 000 EUR. Tiesa, daudzas valstis drosmīgajiem, kas nolēmuši “kļūt elektriski”, sola dažāda veida nodokļu kompensācijas, kuras sasniedz pat ceturto daļu auto cenas.
Nez vai Latvijā līdzīgs valsts atbalsts tuvākajā gadu desmitā būs iespējams. Tādēļ – sekosim, protams, ar interesi nākotnes auto sarežģītajai dzimšanai, bet reālajā izvēlē iesim vienīgo mums pašlaik iespējamo ekoloģijas un taupības ceļu – mazāks izvēlētā auto izmērs un svars, mazāka dzinēja jauda, mazāk azarta un nevajadzīgu dinamisku manevru. Ar “ZEV” uz darbu kādreiz brauks mazdēls. Bet varbūt viņš brauks ar velosipēdu, īsto absolūti tīras satiksmes dievu?
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
