Kā partiju programmas vērtē uzņēmēji, intervijā atklāj LTRK prezidents 0
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri ir izvērtējuši politisko partiju piedāvājumu 13. Saeimas vēlēšanām. Par šīs izvērtēšanas rezultātiem stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
Kādā veidā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērtēja politiskās partijas?
Raugoties uz partiju piedāvājumu, skaidru piedāvājumu, kā attīstīt valsti, nesaskatījām. Ņemot vērā, ka LTRK ir 2500 biedru un tās intelektuālais potenciāls ir pietiekami augsts, nolēmām izstrādāt paši savu valsts attīstības vīziju un stratēģiju un pēc tam salīdzināt partiju nākotnes redzējumu ar mūsējo.
Pirms vēlēšanām visiem patīk solīt – mediķiem tik un tik, skolotājiem šitik, pensionāriem vēl tik. Taču jautājums ir par to, no kurienes tiks ņemta nauda. Partiju piedāvājumā skaidras atbildes uz to nav atrodamas.
Tādēļ izstrādājām savus priekšlikumus, kā un ko varētu darīt, un, balstoties uz šiem priekšlikumiem, 27 jautājumus partijām, kas izriet no mūsu stratēģijas, vērtībām un priekšlikumiem.
Šie jautājumi tika izsūtīti partijām, un esam saņēmuši arī atbildes. Bez tam visu pēdējo mēnesi pirms vēlēšanām esam tikušies ar to astoņu partiju, kurām ir lielākās izredzes iekļūt Saeimā, ekonomikas, finanšu, tieslietu, izglītības un veselības ministru kandidātiem, lai salīdzinātu savas idejas ar partiju programmās atrodamo un diskutētu par tām ar partiju pārstāvjiem.
Tāpat notikušas arī četras reģionālās diskusijas ar partiju pārstāvjiem. Visbeidzot – 26. septembrī notika diskusija ar visu partiju premjeru kandidātiem.
Kāds ir šī procesa rezultāts?
Visu cieņu partijām – tās ar gatavību nāk uz šādām diskusijām un pārsvarā ir arī labi sagatavojušās. Diskusiju rezultātā mēs aicinājām partijas arī parakstīt un pievienoties ļoti kompaktam dokumentam, kas ir mūsu vīzijas saīsinātā versija.
Sešas no astoņām partijām šo dokumentu, gan ar dažādām iebildēm, parakstīja, divas – atteicās. Šīs divas ir “KPV LV”, kas paziņoja, ka viņu idejas ļoti saskan ar mūsu domām, taču pieņēmuši lēmumu neparakstīt šādus dokumentus, un Nacionālā apvienība ar paskaidrojumu, ka viņiem šādi dokumenti jāapstiprina valdē un padomē.
Kopumā process bija ļoti vērtīgs, un bija vērojams, ka diskusiju procesā partiju pārstāvju kvalifikācija un zināšanas ar katru diskusiju arvien pieaug. Secinājums – diskusiju process ir veicinājis deputātu un ministru kandidātu zināšanu līmenī, tādējādi pozitīvi ietekmējot arī publiskās politikas kvalitāti.
Otrs secinājums – pagaidām gan tikai solījumu līmenī, taču diskusijas, aprēķini un argumenti ir likuši vairākām partijām mainīt savu pozīciju veselā virknē jautājumu.
Kuru partiju programmas un vīzijas ir vistuvākās uzņēmēju uzskatiem?
Vistuvāk uzņēmēju uzskatiem atrodas “Jaunā Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija – šo abu partiju viedokļi visvairāk atbilst uzņēmēju idejām. Ar trešo un ceturto vietu tām seko “Attīstībai/Par!” un Latvijas Reģionu apvienība – ar ļoti nelielu starpību.
Tālāk sarindojas “Saskaņa”, “KPV LV”, ZZS un, visbeidzot, pēdējā vietā – Nacionālā apvienība. Viņu pozīcija ir vistālāk no uzņēmēju uzskatiem.
Faktiski viskarstākās diskusijas šajā ideju apmaiņas procesā izvērsās par darbaspēka progresīvā nodokļa jautājumiem.
Neapstrīdot to, ka jāceļ algas “zemajā galā”, lai cilvēkiem būtu vairāk naudas patēriņam, tomēr algu spektra “augstajā galā” pašreizējā solidaritātes nodokļa rezultātā izveidojusies neapmierinoša situācija – pašreizējā sistēma grauj valsts konkurētspēju.
Diskusiju gaitā visbūtiskāk izdevās pietuvināt uzņēmēju pozīcijai “Saskaņu” un ZZS. Sākotnēji mūsu uzskati būtiski atšķīrās sešos no 27 jautājumiem, taču sarunu gaitā virknē jautājumu pozīcijas tuvinājās.
Protams, panāktās vienošanās ir tikai tāds “džentlmeņu dokuments”, un nākotne rādīs – vai partijas pilda šo vienošanos.
LTRK līdz šim ir negatīva pieredze ar šādiem “džentlmeņu dokumentiem” – pirms diviem gadiem LTRK un Latvijas Darba devēju konfederācija, no vienas puses, un premjers un finanšu ministre, no otras, parakstīja memorandu par nodokļu reformas, publiskās pārvaldības u. c. jautājumiem, bet diemžēl lielākā daļa šī memoranda jautājumu izpildīta netika.
Jāatzīst, ka šī neizpilde lielā mērā bija saistīta ar bažām par valdības stabilitāti. Bet, lai kā arī būtu, izpildīts netika. Cerams, ka šoreiz veiksies labāk.
Kuros jautājumos vēl bija nozīmīgas diskusijas?
Tā kā šobrīd pašvaldības tiek finansētas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa un lielākā daļa ir ar budžeta deficītu, kas tiek stutēts no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, tad nopietnas diskusijas izvērsās arī par pašvaldību jautājumiem, īpaši ar “Saskaņu” un ZZS.
Mūsuprāt, šāds modelis nemotivē pašvaldības un to vajadzētu mainīt tādā veidā, lai lielākā daļa pašvaldību ienākumu veidotos no biznesa – proti, uzņēmumu ienākumu nodokļa un ienākumiem, kas saistīti ar faktisko uzņēmuma atrašanās vietu.
Šādā veidā pašvaldības būtu daudz vairāk ieinteresētas jaunu uzņēmumu reģistrācijā savā teritorijā. Jāteic, ka šajā jautājumā zināms progress bija vērojams, īpaši sarunās ar ZZS – viņi atzīst, ka problēma ir jārisina, kaut gan pagaidām radikāliem soļiem nav gatavi.
Līdzīgas diskusijas izvērsās par publiskā sektora piedalīšanos biznesā, kas mums nepatīk. Tāpat bija diskusijas par bezdeficīta budžetu un valsts parāda dzēšanu, kam, mūsuprāt, šobrīd ir piemērots brīdis.
Pēc iepriekšējās krīzes mēs aizņēmāmies naudu, un šī parāda apkalpošana mums šobrīd izmaksā ap 300 miljoniem eiro gadā – tā ir nauda, kuru mēs atraujam sabiedrībai, ārstiem, skolotājiem, policistiem un citām problēmām. Mēs uzskatām, ka šobrīd ekonomikas stāvoklis ir pietiekami labs, lai parādu pakāpeniski dzēstu.
Kurā jautājumā uzņēmēju pozīcija nesakrīt ar visām vai vairumu no nākamās Saeimas partijām?
Vislielākās nesakritības ir jautājumā par progresīvo nodokļu likmi un solidaritātes nodokli. Progresīvā nodokļu likme ir izteikti kreiss ideoloģiskais uzstādījums.
Mūsu partijas mēdz sevi dēvēt par labējām, taču šajā jautājumā ieņem izteikti kreisu pozīciju. Tikai divas partijas – Jaunā konservatīvā partija un Latvijas reģionu apvienība – piekrīt, ka šo nodokli vajadzētu atcelt vai mainīt, bet arī par viņu pozīcijas stingrību īstas pārliecības nav.
Pārējās – ZZS, Nacionālo apvienību, “Jauno Vienotību”, “Attīstībai/Par!”, “KPV LV” un “Saskaņu” par labējām partijām saukt nebūtu pareizi.
Šobrīd izveidojusies situācija, ka ārvalstu uzņēmumi, izvērtējot, kur atvērt savu Baltijas biroju, gandrīz vienmēr izvēlas Lietuvu vai Igauniju – tieši iedzīvotāju ienākumu nodokļu politikas dēļ.
Loģiski, ka uzņēmums savu augstāko vadību, kas arī ir vislabāk apmaksātie darbinieki, centīsies novietot tajā valstī, kur būs mazākas izmaksas.
Šādi Latvijas budžets zaudē bagātus nodokļu maksātājus, bet ekonomika – visu to infrastruktūru, kas veidojas ap šādiem Baltijas birojiem: ģimenes, bērnus, kas iet skolā, iepirkšanos.
Šāda politika ir tiešā pretrunā mūsu lozungiem par talantu piesaisti Latvijai, jo talanti parasti tiek labi apmaksāti. Un tikai talanti spēs dot Latvijas ekonomikai vajadzīgo impulsu.
Šajā jautājumā vienkārši nepieciešama domāšana ilgtermiņā. Ja ļausim šeit pulcēties talantīgajiem un labi apmaksātajiem, tad arī kopējā nodokļu masa būs lielāka. Šobrīd apmēram 5000 uzņēmumu Latvijā nomaksā 90% no visiem nodokļu ieņēmumiem, kas ir astoņu līdz deviņu miljardu eiro apmērā.
Mums vajag, lai šie 5000 pārvērstos par 10 000, tad izdosies iekasēt 13 vai 14 miljardus eiro un visiem būs labāk. Radot apstākļus, ka šeit neveidojas bagātāku cilvēku slānis, cieš arī mazturīgie – neveidojas uzņēmumi, nav darba un algu. Latvijas darbaspēka nodokļi šobrīd reģionāli ir konkurēt visnespējīgākie.
Kuros jautājumos uzņēmēju un partiju viedokļi pilnībā sakrīt?
Tādu jautājumu ir desmit – mazāka un efektīvāka valsts pārvalde; plašāka valsts un pašvaldību uzdevumu deleģēšana un publiskā un privātā partnerība; īpašs ātrs tiesas process komercstrīdiem; elektrības izmaksu mazināšana, pakāpeniski atsakoties no esošā OIK un neieviešot tā vietā jaunu; eksporta atbalsta struktūru kapacitātes palielināšana; augstākās izglītības eksports; uzņēmumu kooperēšanās eksportam un lielu pasūtījumu izpildei; efektīva inovāciju sistēma; lielāks atbalsts zinātnes komercializējamajai daļai; skolu reforma.
Vismaz solījumu līmenī varam cerēt, ka šajās desmit jomās nākamās Saeimas laikā būs vērojams progress.
