Kā partijas tērēs valsts miljonus? 1
Saeima sākusi izskatīt grozījumus Partiju finansēšanas likumā, kas paredz būtiski – aptuveni astoņas reizes – palielināt valsts finansējumu partijām, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz divus procentus vēlētāju balsu. Likumprojekta virzītāji uzskata, ka papildu nauda palīdzēs partijām būt neatkarīgākām no sponsoriem un arī attīstīties. Kā tieši tās grasās attīstīties?
Izrādās, daļa partiju, kas var cerēt uz lielo finansējumu, vēl nav izlēmušas, kā tieši to varētu tērēt. Partiju apvienība “Attīstībai/Par” (“AP”) nav par to spriedusi, jo “lācis vēl nav nomedīts”, proti, Saeima diskutablo likumprojektu pagaidām nav apstiprinājusi, pastāstīja apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars sarunā ar “Latvijas Avīzi” apgalvoja, ka pagaidām par tērēšanu nav domāts, taču tāpēc, ka cerot: valdošā koalīcija nāks pie prāta un naudu, kas paredzēta partijām, novirzīs skolotāju un mediķu vai ārstu algām.
ZZS par attiecīgo likumprojektu nebalsošot. Informatīvo ziņojumu par nepieciešamību palielināt finansējumu partijām valdība gan pieņēma laikā, kad premjers bija ZZS pārstāvis Māris Kučinskis. Jā, tā bijis, atzina E. Tavars, taču tad nav bijusi runa par tik strauju un būtisku finansējuma palielinājumu. ZZS pat apsverot iespēju atteikties no palielinātā valsts finansējuma, ja vien juridiski tas būšot iespējams.
Nomās birojus un algos darbiniekus
Tajā pašā laikā jūtams, ka pārsvarā partiju pārstāvji finansējuma palielinājumu uztver kā iespēju vieglāk apmaksāt partijas biroja īri un algot darbiniekus. Iespējams, partijām nākotnē varētu būt vairāk algoto darbinieku nekā līdz šim. Piemēram, partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa teica, ka partijai šobrīd ir tikai viens algots darbinieks. Ja būs vairāk naudas, tikšot algots arī komunikācijas speciālists un ģenerālsekretārs.
“Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars sola, ka vismaz daļa naudas tiks novirzīta komunikācijai ar sabiedrību un politikas skaidrošanai. “Vienotība” savulaik jau esot parādījusi, kā vajag komunicēt ar sabiedrību: pirms valsts finansējuma zaudēšanas partijai bija trīs atvērtie biroji pilsētās ārpus Rīgas, katrā bija divi algoti darbinieki, turp regulāri, lai tiktos ar vēlētājiem, braukuši ministri un deputāti.
Saņemot lielāku finansējumu, šādus birojus varētu atjaunot.
A. Kampars salīdzinoši lielo partijas biedru skaitu Igaunijā saista tieši ar lielāku partijas finansējumu: ja partijas aktīvi komunicē, vairāk sabiedrības pārstāvju ieinteresējas par partijas darbu un iestājas tajā.
To, ka pēc finansējuma palielināšanās varētu pieaugt partijas biroju skaits, tostarp tos varētu atvērt reģionos, “lai būtu tuvāk cilvēkiem”, atzina arī “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Birojiem būtu jābūt atvērtiem visu dienu.
Konkrēti plāni ir arī Nacionālajai apvienībai. Tās priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda: “Lielākā finansējuma izmantošanas pozīcija būtu saziņas nodrošināšanai ar Latvijas cilvēkiem. Varētu atjaunot mūsu laikraksta “Nacionālā Neatkarība” ikmēneša izdošanu, informēt sabiedrību par mūsu viedokli un paveiktajiem darbiem, pērkot reklāmas laukumu medijos, aktīvāk izvēršot informācijas izplatīšanu internetā un citur.
“Daļu finansējuma novirzīsim pasākumu organizēšanai, piemēram, lielus izdevumus prasa apvienības valsts svētkos organizētie pasākumi ar plašu jauniešu līdzdalību, izglītojoši jauniešu semināri, partijas kongress, konferences un citi pasākumi. Darbinieku loku varētu paplašināt ar vienu vai diviem darbiniekiem, kur viens būtu atbildīgs par sadarbību ar medijiem, otrs strādātu ar partijas nozaru darba grupām, pētītu ārvalstu pieredzi veiksmīgu politisku risinājumu ieviešanā un palīdzētu ar šīs pieredzes pielāgošanu Latvijas vajadzībām. Neizskatām iespēju algot valdes locekļus vai kādas politiskas amatpersonas,” stāsta R. Dzintars.
Arī citu partiju pārstāvji uzsvēra, ka daļa palielinātā finansējuma varētu tikt tērēta dažādiem pētījumiem un sabiedrības aptaujām, proti, ekspertīzei, kas varētu palīdzēt partijām veiksmīgāk īstenot savu politiku.
“Šobrīd politiku pārsvarā izstrādā ierēdņi un politiķi to tikai īsteno, jo partijām nav naudas politikas izstrādei, nav iespējas nolīgt ekspertus,” skaidroja A. Kampars.
Vai politisko reklāmu būs vēl vairāk?
Taču valsts finansējumu partijas drīkst izmantot arī priekšvēlēšanu kampaņai. Vai tas nozīmē, ka šīs kampaņas būs vēl masīvākas, tikai nu vēlētāju prātus partijas musinās par nodokļu maksātāju naudu? D. Pavļuts uzskata, ka “bažīties par priekšvēlēšanu kampaņu apjomu nākotnē pagaidām ir tāda tukša runāšana”.
Tomēr gan viņš, gan citi aptaujātie partiju pārstāvji nenoliedz, ka daļa naudas tiks pietaupīta arī priekšvēlēšanu kampaņām. Piemēram, J. Urbanovičs, taujāts par iespējamo papildfinansējuma izlietojumu, vispirms sacīja: “Politikā nav riebīgākas padarīšanas kā pirms katrām vēlēšanām staigāt apkārt ar pastieptu roku, vācot naudu priekšvēlēšanu kampaņai.” Katrā partijā esot tādi “profesionālie ubagi”, kuru galvenais pienākums – sagādāt naudu kampaņai.
E. Tavars pat prognozēja: lielākā daļa partiju papildu ienākumus tērēšot tieši kampaņā.
Tāpēc partiju ikdienas darbā nekas nemainīšoties arī tad, ja tās tiks finansētas krietni dāsnāk.
Likumprojekts gan nosaka, ka tēriņus, kam drīkstēs izmantot valsts finansējumu, sadalīs trīs grupās: partijas biroja un darbinieku uzturēšanai, partijas darbības saturiskai nodrošināšanai, kur iekļautos, piemēram, pētniecība, un partijas komunikācijai ar sabiedrību, tostarp politiskajai aģitācijai. Katrai no šīm sadaļām drīkstētu tērēt ne vairāk kā 60 procentus no gada finansējuma.
D. Pavļuts norādīja: lielāks valsts finansējums izlīdzinās partiju priekšvēlēšanu tēriņus, līdz ar to “ar pliku kampaņu vairs nepietiks, vajadzēs konkurēt ar politisko piedāvājumu”.
R. Dzintars arī teica: tās partijas, kuras jau sasniedz priekšvēlēšanu tēriņu griestus, vēl vairāk tērēties nedrīkstēs.
Savukārt NA līdz šiem griestiem iepriekš nav aizsniegusies, tāpēc tās kampaņa varētu kļūt dārgāka.
Partiju pārstāvji gan arī pieļauj, ka kopējie partiju ienākumi nebūt nepieaugs tikpat daudz reižu, cik valsts finansējums partijām. Jo līdz ar dāsnāku valsts atbalstu tiks ierobežoti ziedojumi: šobrīd likumprojekts nosaka, ka viena persona gada laikā nedrīkstēs ziedot vairāk kā 12 minimālās algas.
Krievu savienība netiek pie naudas
Pie lielā partijas finansējuma varētu netikt Latvijas Krievu savienība (LKS). Kā apgalvoja tās valdes loceklis Jakovs Pliners, partijai neesot iespēju atvērt kontu Latvijas bankās.
Iepriekš tāds bijis, taču bankā, kura jau pārtraukusi savu darbību. Citas bankas atsakoties atvērt LKS kontu, jo esot varasiestāžu brīdinātas par to, ka tādā gadījumā gaidāmas problēmas. Savukārt, ja nav konta Latvijas bankā, valsts naudu saņemt nevar. Šī iemesla dēļ LKS nav spriedusi par to, kā mainīs savu darbību, ja valsts finansējums partijām pieaugs.
