Kā partijas balsos par lūgumu izdot Jurašu kriminālvajāšanai? 0
Vairākas partijas vēl nekomentē savu gaidāmo nostāju balsojumā par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai.
Reizē vairāki politiskie spēki apliecinājuši gatavību atbalstīt Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars apliecināja, ka šī politiskā spēka pārstāvji piekritīs izdošanai.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze sacīja, ka ZZS uzticas tiesībsargājošām iestādēm, kā arī minēja, ka iepriekšējos gadījumos frakcija atbalstīja tiesībsargājošo iestāžu lūgumus. Līdz ar to ZZS atbalstīs arī Juraša izdošanu.
Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” preses sekretārs Sandris Sabajevs aģentūru LETA informēja, ka politiskā spēka pārstāvji varētu komentēt šo jautājumu pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes, kurā deputāti tiks informēti par detaļām.
Tikmēr “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pauda sašutumu par to, ka šis jautājums tiek novilcināts. Proti, no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiski paustā izriet, ka dokumenti jau nosūtīti, taču Mandātu komisiju iecerēts sasaukt tikai ceturtdien, norādīja Urbanovičs, piebilstot, ka iepriekš “pagāja vien minūtes” no dokumentu saņemšanas līdz jautājuma izskatīšanai.
Urbanovičs pieļāva, ka arī turpmāk ar šo jautājumu varētu būt “vesela virkne pārkāpumu” un viņam “kā opozicionāram iespēju lemt nedos”. Viņš atturējās konkretizēt, kāds varētu būt “Saskaņas” balsojums.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns aģentūrai LETA pagaidām nekomentēja frakcijas nostāju, piebilstot, ka plkst.14 notiks JKP politiķu preses konferencē.
Savukārt Jurašs norādīja, ka savas partijas biedriem jau iepriekš ir skaidrojis situāciju ar pret viņu sākto kriminālprocesu, taču parlamenta balsojumā katrs viņa pārstāvētās frakcijas deputāts ir pastāvīgs. “Neaicināšu ne par ne pret. Vēlreiz izklāstīšu faktisko situāciju, un tā būs katra deputāta izšķiršanās. Man kandidējot uz parlamenta vēlēšanām viss šis process bija publiski zināms, līdz ar to deputāti ir informēti un tiem jau ir viedoklis par šo lietu,” norādīja Jurašs.
Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) balsos par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, aģentūrai LETA pauda AP līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce. Viņš skaidroja, ka politiskā spēka pozīcija ir, ka visos gadījumos, kad Saeimai būs jālemj par kāda deputāta izdošanu kriminālvajāšanai, partijas deputāti to atbalstīs. “Pretējā gadījumā mēs iejauktos tiesu varas funkcijās un arī pēc būtības liegtu iespēju apsūdzētajam deputātam sevi aizstāvēt likuma un tiesas priekšā,” norādīja Pūce.
Partijas “KPV LV” Saeimas frakcija par šo jautājumu lems trešdienas, 23.janvāra, sēdē, aģentūrai LETA pavēstīja partijas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs un frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Artuss Kaimiņš. Viņš norādīja, ka nepieciešams iepazīties ar lietas materiāliem, lai iedziļinātos šajā jautājumā. Politiķis piebilda, ka sākotnēji viņam ir radies priekšstats, ka šajā situācijā “kaut kas notiek nepareizi”.
Jau ziņots, ka ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Saeimas Mandātu komisijas sēdē ceturtdien, 24.janvārī varētu lemt par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, aģentūru LETA informēja komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Viņa arī pieļāva, ka Juraša jautājumu varētu izskatīt ceturtdienas plenārsēdē.
Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Jurašs norādījis, ka savas partijas biedriem jau iepriekš skaidrojis situāciju saistībā ar šo kriminālprocesu, taču parlamenta balsojumā katrs viņa pārstāvētās frakcijas deputāts būšot patstāvīgs. “Neaicināšu ne par ne pret. Vēlreiz izklāstīšu faktisko situāciju, un tā būs katra deputāta izšķiršanās. Man kandidējot uz parlamenta vēlēšanām, viss šis process bija publiski zināms, līdz ar to deputāti ir informēti un tiem jau ir viedoklis par šo lietu,” norādīja Jurašs.
“Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēra Jurašs.
