“Viss ir manās rokās”: kā pārstāt iztēlot sevi par upuri 0
Dzīve ir sarežģīta un neparedzama, bet pasaule ir nežēlīga. Atliek tikai nolaist rokas un vainot visās neveiksmēs apstākļus. Daudzi cilvēki eksistē tādā pasīvā stāvoklī. Ērti, vai ne? Bet kāda ir šī komforta cena? Firmas Business Relations biznesa treneris Mihails Moskotins portālam Psychologies.ru pastāstīja, ko mēs maksājam par upura lomu un kā to mainīt.
Ja mums jautātu, vai mēdzam būt upuri, lielākā daļa atbildētu, ka nē. Cilvēku izpratnē tas ir kaut kas briesmīgs un nožēlojams. Mēs saistām šo vārdu ar kriminālo notikumu ziņām. Tēls, kas bieži nāk prātā, ir ar krītu apvilkta balta figūra uz asfalta.
Taču no psiholoģijas viedokļa upuris ir interpretācija, kurā kāds vai kaut kas ietekmē mūsu sasniegumus, noskaņojumu un laimi. Mēs esam upuri dažādās situācijās: attiecībās ar priekšnieku, partneri, bērnu. Kopīgais ir tas, ka mēs atrodam iemeslu apvainoties un sākt manipulēt. Kam tic upuris? Parasti viņam ir sešas pārliecības.
• Pirmā pārliecība. Problēmas avots ir citā cilvēkā. Cits cilvēks bez iemesla bija rupjš pret upuri, aizvainoja viņu.
• Otrā pārliecība. Apstākļi ir spēcīgāki par mums. Tā dzīve izveidojās, no situācijas nebija citas izejas. Upuris ir spiests studēt šajā institūtā vai pavadīt vakarus ienīstajā darbā.
• Trešā pārliecība. Neko izmainīt nevar, nav izvēles. Moto: “Es tāds neesmu, dzīve tāda.”
• Ceturtā pārliecība. Mēs esam tikai sekas, nevis iemesls tam, kas notiek dzīvē. Kāds cits vienmēr ietekmē dzīvi, mūsu izvēli vai noskaņojumu.
• Piektā pārliecība. No mums nekas nav atkarīgs. Mīļākā frāze: “Tālāk nekas nav atkarīgs no manis.” Liktenis ir citu cilvēku vai notikumu rokās.
• Sestā pārliecība. Uzmanības fokuss vērsts pagātnē. Upuris koncentrējas uz brokastīm, ko sieva nepasniedza, uz ziediem, kurus vīrs neuzdāvināja. Visu dienu nevar aizmirst vadītāju, kurš nepalaida gājēju pārejā.
Ja atpazināt šajās pārliecībās sevi vai kādu no tuviniekiem, saņemiet burvju zāles!
Izlasiet un saprotiet frāzi: “Mēs vienmēr uzvaram spēlē, kuru mēs spēlējam.” Kad mēs izvēlamies upura lomu vai vainojam kādu savās neveiksmēs, mēs to darām, jo mums tas ir izdevīgi. Cilvēks vienmēr dara to, kas nes ieguvumus, vienkārši tie ir dažādi. Kādi ir iemesli, kāpēc izdevīgi būt upurim?
• Pirmais iemesls. Upuris saņem uzmanību, viņā ieklausās un jūt līdzi. Dažreiz pat var iegūt ko materiālu. Piemēram, atlaiž parādus.
• Otrais iemesls. Var dzīvē neko nemainīt. “Ja viss atkarīgs no kaimiņa kāpnēs, ko es tur varu darīt?”
• Trešais iemesls. Var atbrīvot emocijas un pārtraukt tās kontrolēt. Sieviete var raudāt, vīrietis var izkauties.
Taču, ja ir labums, tam vienmēr ir cena. Par upura lomu jāmaksā.
Valūtas ir tikai divas, bet visdārgākās – laime un veselība. Izvēloties šo pozīciju, mēs maksājam ar laimi, ko varētu iegūt no tuvām attiecībām, komunikācijas ar radiniekiem. Lielākā daļa slimību ir psihosomatiskās, to cēlonis ir aizvainojums. Tieši tas, kas veido upura galveno “bagātību”.
Vai situāciju var mainīt? Jā – var aplūkot notiekošo no autora viedokļa.
Ja nepieciešams, katru dienu atkārtojiet mantru: “Viss ir atkarīgs no manis, es varu pārvaldīt jebkādus apstākļus un situācijas.”
Uzdod sev jautājumus: “Kur ir manas uzmanības fokuss: pagātnē vai nākotnē? Kāds ir mans mērķis? Ko es gribu izveidot šajās attiecībās?” Šajā brīdī tiek radīta autorības interpretācija.
Ja paveras apkārt, lielākā daļa cilvēku izvēlas upura interpretāciju. Pat ja esat viens no viņiem, ir iespējams visu mainīt. Paņemiet papīra lapu un augšpusē uzrakstiet situācijas, kurā jūs izvēlaties cietušā lomu. Kreisajā slejā norādiet ieguvumus, visas priekšrocības. Un labajā slejā – visu, ar ko maksājat. Izvērtējiet, kas jums ir dārgāks.
Ierastās uzvedības maiņa nav vienkārša, nav viegli atteikties no situācijas, kurā jums jūt līdzi. Tomēr katru reizi, kad uznāks vēlme vainot neveiksmēs ļauno likteni vai kolēģi, apskatiet labo sleju. Iespējams, ka nav tik grūti atzīt savas kļūdas un sākt tās labot. Noteikti tas būs lētāk, nekā maksāt par ārstēšanu un atjaunot attiecības ar tuviniekiem.
