“Tas, kurš pārvalda pagātni, pārvalda nākotni”. Pārstājam domāt par pagātnes nepatikšanām 0
Mums mēdz būt grūti tikt galā ar nepatīkamām atmiņām. Bieži vien tās izrādās vēl nežēlīgākas un traumējošākas par pašiem pieredzētajiem notikumiem. Taču, nešķiroties no pagātnes, mēs nevarēsim virzīties tālāk. Kā būt?
“Tas, kurš pārvalda pagātni, pārvalda nākotni,” rakstīts slavenajā antiutopijā. Doma attiecas ne tikai uz politiskajiem režīmiem, bet arī uz indivīdu likteņiem. Tas, kā tu uztver savu pagātni, atspoguļojas tagadnē un tā ceļa izvēlē, kuru tu ej. Bieži vien cilvēkiem neizdodas tikt galā ar skumjajām domām par pazemojumiem un apvainojumiem, kas pārciesti pirms daudziem gadiem. Taču, ja viņi nespēs ierobežot šīs neviļās domas, nevarēs virzīties tālāk. Lapa psychologies.ru piedāvā dažus veidus, kā iegūt kontroli pār domām par pagātnes nepatikšanām.
Attieksmē pret pagātni kļūsti par fatālistu
Cilvēki, kas apsēsti ar pagātnes kļūdām, bieži vaino sevi par to, ka nebija pietiekami gudri vai izlēmīgi, lai mainītu darbu, pārceltos uz citu pilsētu vai aizietu no sevi izsmēlušām attiecībām. Rezultāts – vējā palaisti gadi un likteņa piedāvātās iespējas.
Atbrīvoties no šādiem pašpārmetumiem ir iespējams, mainot attieksmi pret savu lomu pagātnes neveiksmēs. Saproti, ka tava izturēšanās bija unikālu apstākļu, tavu priekšstatu par pasauli un toreizējo rakstura īpašību kombinācijas rezultāts.
Tu redzēsi, ka biji nevis situācijas pavēlnieks, bet zināmā mērā tās ķīlnieks: viss notika tā, kā tam vajadzēja notikt. Sāc domāt par pagātni šādā veidā, un agrāk vai vēlāk sajutīsi atvieglojumu: ir vieglāk domāt, ka toreiz tu neko nevarēji mainīt, jo šobrīd tāpat pagātne nav labojama.
Saproti: pagātne ir skolotāja
Jebkurai situācijai, lai cik nepatīkami tā beigusies un kādas negatīvas sekas atstājusi uz tavu dzīvi, vajadzētu kalpot kā mācību stundai. Ja lēmums šķirties ar mīļoto bijis nepareizs, tu iemācījies novērtēt tos, kas tev dārgi, un, iespējams, tas nākotnē palīdzēs izvairīties no jaunas kļūdas. Vairākus gadus pavadot savu kaitīgo ieradumu varā, tu noteikti saprati, no kā sevī vajadzētu atbrīvoties.
Pat ja negadījumā, kurā iekļuvi paša muļķības dēļ, pazaudēji kāju vai roku, tu ieguvi zināmu pieredzi. Nesteidzies iebilst, ka tā ir bezjēdzīga. Kas zina, ja ne šis negadījums – varbūt tava tieksme riskēt maksātu tev ne tikai veselību, bet arī dzīvību. Pagātne ir dota, lai iemācītu mums neatkārtot pagātnes kļūdas un nepieļaut tās, kas patiesi ir liktenīgas.
Izlabo to, ko var labot
Pagātne pastāv tikai tās sekās. Ja tev izdodas novērst lielāko daļu no tām, vari aizmirst, ka reiz izdarīji to, ko vēlāk nožēloji. Vai zaudēji vairākus dzīves gadus, ko varētu veltīt profesionālajai izaugsmei? Sasniedz vairāk tajos gados, kuri tev atvēlēti!
Lielāko daļu iepriekš garām palaisto izdevību var kompensēt ar jauniem sasniegumiem. Ja redzēsi, ka, neraugoties uz visām grūtībām, tev izdevās izkļūt no bedres, kurā atradies, pagātnes slogs vairs nevilks atpakaļ.
Iemācies uztvert “pagātnes sevi” kā citu cilvēku
Neviens no mums nav eņģelis vai pravietis. Kā tavā vietā rīkotos kāds cits? Vai, piemēram, lielākā daļa paziņu varētu tikt galā ar problēmu, kuras priekšā tu savulaik padevies? Vai viņi spētu izrauties no toksiskām attiecībām?
Padomā par sevi kā cilvēku no malas. Savā ziņā tā arī ir: tu, kāds biji pirms desmit gadiem, daudzējādā ziņā esi pilnīgi atšķirīgs no šodienas tevis. Paskaties uz “pagātnes sevi” no malas – vai šim cilvēkam bija iespēja izvairīties no tā, ar ko viņam nācās saskarties? Droši vien nē.
Domājot par sevi kā citu cilvēku, agrāk vai vēlāk spēsi novirzīt sāpīgās domas par pagātni teorētisko domu kategorijā par kāda abstrakta indivīda iespējām.
Piedod sev un citiem
Galu galā – ko gan tu tik briesmīgu izdarīji, lai katru dienu sevi par to mocītu? Vai izraisīji Titānika nogrimšanu? Salīdzinot ar patiesi traģiskiem notikumiem – katastrofām, epidēmijām – tavas rīcības sekas ir patiesi nenozīmīgas. Vai ir vērts spīdzināt sevi par tik sīkiem pārkāpumiem?
Pat smagiem noziegumiem, par kuriem soda Krimināllikums, ir noilgums – kāpēc nevēlies atzīt šādas tiesības sev? Svarīgs punkts: tev jāpiedod ne tikai sev, bet arī citiem pagātnes dalībniekiem.
Dažreiz mēs ienīstam tos, kuri, kā mums šķiet, negatīvi ietekmēja mūsu likteni. Pārliecini sevi, ka katrs saņems pēc nopelniem – ja pret tevi tiešām izturējās slikti, nelietis agrāk vai vēlāk saņems taisnīgu atalgojumu.
Tu būsi pārāk dāsns, ja veltīsi viņam tik daudz domu un spēka. Vai varbūt tie, kurus vaino savās nelaimēs, arī bija situācijas ķīlnieki un nevarēja rīkoties citādi.
Ja pārtrauksi domāt par tiem, kas reiz sāpinājuši, emocionālā saikne ar šo cilvēku tēliem vājināsies, un tas ļaus aizmirst par pagātnes traumatiskajiem apstākļiem.
