* Lomu “māmulīte vīram” uzspiež vīrieša māte 0
Šis scenārijs biežāk iespējams pāros, kur māte pieradusi pāraprūpēt dēlu (iespējams, tāpēc, ka audzinājusi atvasi viena). Viņai gribas savu debešķīgo lolojumu nodot siltās un gādīgās rokās. Un, ja izredzētā viņu septembra dienā izlaiž no mājas bez šalles un uz darbu nedod katliņu ar kotletēm, tad viņa automātiski nonāk “slikto sieviešu” sarakstā, kas draud ar konfliktu.
Ar ko ir bīstama “sieva – māmuļa”?
Varētu likties, ka rūpīga sieva vai dzīvesdraudzene, kura vienmēr pabaros, padzirdīs un apsegs ar sedziņu, ir katra vīrieša sapnis un laimes talismans jebkurā pārī. Psihologi skaidro: “Veidot attiecības ar vīrieti, pilnīgi atraidot “māmuļas” lomu, neizdosies,” atzīmē Olga Gumanova. “Pilnīgi nemaz nebūt “māmuļai” nozīmē nebūt apmierinātības un drošības avotam. Nerunāt maigus vārdus, nepaēdināt, nemierināt… Iznāks kaut kādas atsaldētas dāmītes, nevis sievas, portrets.”
Tomēr šai lomai ir arī diezgan daudz mīnusu. Piemēram, šādos pāros nepārprotami cieš seksuālā dzīve. “Puišu seksuālā pamatstruktūra veidojas līdz septiņu gadu vecumam, šajā vecumā bērnam rodas priekšstats, ka intīmā dzīve ar māti ir tabu,” skaidro psiholoģe Anna Jotko, treniņa “Ne dienu bez dāvanas” autore treniņu centrā “Siti-Klase”. “Tādēļ attiecībās ar “sievieti-māmuļu” šis aizliegums strādās bezapziņas līmenī. Pārējais atkarīgs no konkrētā partnera testosterona līmeņa: vīrietis ar zemu šī hormona līmeni kaut kā pielāgosies. Bet tam, kuram tas ir normā, sāks meklēt vēl kādu partneri.”
Nākamās grūtības pārimvar rasties vēlāk – kad ģimenē ienāk bērni. “Ja līdz bērna dzimšanai pārī izveidojušās “mātes-dēla” attiecības, tad vīrs var kļūt greizsirdīgs pret “topošo māmiņu”,” brīdina Olga Gumanova.
Taču galvenais risks šādā partnerībā – pakāpeniska vīrieša pieaugšana. “Laulības ar “māmuļām” tiek šķirtas 90% gadījumu,” atzīmē Anna Jotko. “Un šķiršanās ir laika jautājums. Jo taču arī no parastām mammām bērni izaugot aiziet.”
Tomēr ne viss ir tik pesimistiski. Reizēm šādas savienības var būt ļoti stipras, piemēram, ja vīrietis patiešām nav bērnībā saņēmis mātes mīlestība, bet sievietei pa īstam patīk otru aprūpēt. “Pēc šādām attiecībām tāpat alkst vīrieši ar zemu testosterona līmeni,” atzīmē Anna Jotko. “Laulība ar tādu vīrieti “simtprocentīgai māmuļai” būs veiksmīga.”
Kā pārstāt būt par vīra “māmuļu”
Ja loma “vīrieša māte” jums īsti nepatīk, no tās jāšķiras, ņemot vērā ārējos apstākļus. Vienkāršāk attiecībās šādu lomu izkārtojumu pārtraukt, ja lomu uzspiedusi vīramāte. Viņa pārmet jums, ka jūs nepietiekami aprūpējat viņas dēlu? “Pāris reižu vīramātes tuvumā palūdziet vīru pašam aizsiet to pašu šalli, kuru viņa kādreiz lūdza siet, un, jo neveiklāka būs šī situācija, jo labāk,” iesaka Anna Jotko. “Bet pēc tam argumentējiet: “Jā, es viņu simtreiz lūdzu apģērbties siltāk, bet viņš ir tik spītīgs.” Var pat to teikt izmisušā tonī. Lai šī ainiņa būtu teatrāla, nekas. Tad vīramāte no jūsu oponenta kļūs par sadarbības partneri.
Ar “māmuļas” lomu, kuru jūs esat izvēlējusies pati vai ieguvāt “dāvanā” no sava vīrieša, ir mazliet grūtāk. Sākumā ir vērts ieklausīties sevī un saprast: kādos brīžos jūsos mostas vēlme dominēt pār partneri? Kādas emocijas tas jums sagādā? Ļoti iespējams, ka “māmuļas” maska ir veids, kā sev apliecināt: rūpes ir vienīgais veids, kā protat izrādīt savu mīlestību. Mēģiniet pārskatīt šo pozīciju: atļaujiet viņam kaut ko izdarīt patstāvīgi, lai arī ar kļūdām. Esiet pacietīga: sākumā ne viņam, ne jums nebūs viegli, bet drīz vien situācija mainīsies. Neiesaistieties konfliktos. Pat ja jūsu un partnera domas nesakrīt – nesteidzieties strīdēties.
Lūk, piemērs. Piemēram, piektdienā jūs ar vīru esat norunājuši iet ar draugiem uz klubu uzspēlēt biljardu, bet sieva speciāli uz to pašu vakaru nopērk biļetes uz teātri un uzrīko histērisku scēnu: “Tu iesi ar mani, nevis ar tiem tur!” Nevajag viņu stādīt izvēles priekšā “es vai tavi draugi”, “es vai tavs stulbais futbols”: ja cilvēks ir precējies, tas nenozīmē, ka tagad sievai jāaizvieto viss. Harmoniskā dzīvē atradīsies vieta gan draugiem, gan hobijiem.
Apbrīnojiet savu partneri. Nelieliet, bet tieši apbrīnojiet: “Man tā ir paveicies ar tevi!”, “Man patīk, kā tu runā!”. Taču tādas frāzes kā “tu man esi tāds malacis” drīzāk radīs pretēju efektu, atgādinot vecāku teiktas uzslavas.
Jautājiet viņam padomu, runājiet. Vecāki, kā likums, ar bērniem, neapspriežas, bet pieņem lēmumu viņu vietā. Divi pieauguši cilvēki tā nerīkojas un obligāti interesējas par otra domām un priekšstatiem.
Izmantots materiāls no lady.mail.ru
