Foto – Karīna Miezāja

Par šo jautājumu varu spriest maz – tas bija “vientuļā vilka” uzbrukums, bet motīvi neskaidri. Turcija ir labs piemērs politiskajam teroram, tam pieaugot, pieauga arī teroristu uzbrukumi. Runājot par terorismu, jāatceras, ka arī sprādziens, kurā nav neviena cietušā, rada baiļu sajūtu sabiedrībā. Teroristiem pat nevajag upurus, bet radīt baiļu noskaņu sabiedrības viedokļa ietekmēšanai. Eiropā mēs dzīvojam drošā vidē, un jūtamies ievainoti, ja notiek terora akti. Man bija neērta situācija pagājušā gada 27. martā, kad man zvanīja kāds draugs no Kabulas un izteica līdzjūtību. Bet es viņam atbildēju: “Draugi, bet es taču jums nezvanu katru reizi, kad pie jums noticis terora akts.” Mums terora akti nav ikdiena, tādēļ uzreiz jūtamies ievainoti, bet Tuvajos Austrumos ir citādi. Attīstītajās Rietumu valstīs pērn terora aktos gāja bojā ap 4000 cilvēku, bet citur pasaulē – ap 170 000. Pēc Briseles terora aktiem amerikāņu telekompānija CNN uz Briseli nosūtīja ap 150 –180 cilvēku lielu komandu. Vai viņi šādi reaģētu pēc kāda terora akta, kas notiktu ārpus rietumvalstīm? Nebūt ne… Un vai atceraties, kas notika 2015. gada 12. novembrī, dienu pirms Parīzes terora aktiem? Beirūtā, Libānā, notika terora akts, kurā divas pašnāvnieku detonētas bumbas nogalināja vairāk nekā 60 cilvēku.