Pastāstiet, ko jūs darījāt Briseles terora aktu dienā… 9
Braucu uz lidostu, lai satiktu institūta direktoru, jo mums bija jārunā par 2015. gada globālo terorisma indeksu. Viņš bija Berlīnē, un, kad notika sprādziens lidostā, viņa lidmašīna atgriezās pie termināļa. Kad uzzināju ziņas, piezvanīju sievai, lai pārliecinātos, vai viņa ir drošībā, pateicu, lai paliek mājās, kur bija arī mana meita. Mans dēls studē, viņš bieži izmanto metro, piezvanīju viņam, noskaidroju atrašanās vietu un aizvedu uz mājām. Nedēļu kā eksperts runāju ar medijiem par notikušo – žurnālisti man bieži zvanīja. Es uzskatīju par savu pienākumu runāt un izglītot cilvēkus par terorisma tendencēm, tā arī ir daļa no prevencijas darba. Uzbrukumam bija tiešas sekas – tajā gāja bojā un tika ievainoti cilvēki, tas radīja ciešanas tuviniekiem. Bet bija arī netiešas sekas – ir cilvēki Briselē, kas tagad vairās izmantot sabiedrisko transportu. Tika radīta baiļu sajūta. Tas ir terora aktu mērķis – panākt, lai mēs nejustos droši. Tas ir līdzeklis, lai ietekmētu sabiedrības noskaņojumu un tālāk varētu ietekmēt politikas veidotājus.
Terora akti un nestabilitāte samazina pieejamo tūrisma galamērķu skaitu, un tagad cenas, piemēram, atpūtai Kanāriju salās, ir pieaugušas, jo tur it kā ir mierīgi…
Tas ir kapitālisms – jo ir lielāks pieprasījums, jo lielāks cenu pieaugums. Cilvēki tik un tā vēlas doties ziemas atvaļinājumos, bet galamērķu skaits ir samazinājies. “Egyptair” lidmašīnā, kura 2015. gadā nogāzās ceļā no Parīzes uz Kairu, tika atrastas sprāgstvielu pēdas. Vēl iepriekš pēc pacelšanās no Šarm eš Šeihas lidostas nogāzās Krievijas aviokompānijas “Metrojet” lidmašīna, un ir aizdomas par terora aktu. Tunisijā bija terora akts pludmales kūrortā. Pastāvīgi terora draudi un bēgļu plūsma būtiski ietekmē tūrisma sektoru. Ja tūrisms ir kādas valsts viens no galvenajiem ienākumu avotiem, tad teroristu mērķis ir šādi iedragāt valsts ekonomisko situāciju. Ja cilvēki vēlas izvēlēties drošu vietu tūrismam, tad viņiem jālūkojas mūsu veidotajā Globālajā miera indeksā, kuru veido pēc 23 kritērijiem, starp kuriem viens ir terorisms. Pirmajā vietā indeksā ir Islande, kas gluži nav ziemas atvaļinājumu galamērķis, bet ceturtajā vietā ir Jaunzēlande, kas ir perfekta šim mērķim, pats tur esmu bijis. Ceļotājiem iesaku internetā aplūkot mūsu indeksu, ja rodas jautājumi par drošību.
Kādu iespaidu nākotnē atstās starptautiskās koalīcijas militārā operācija pret “Islāma valsti”?
Starptautiskās koalīcijas militārās darbības samazina “Islāma valsts” teritoriju – tas nozīmē, ka organizācijai rūk ienākumi no nodokļu iekasēšanas, kas veido 30% ienākumu, un naftas ieguves, kas veido pusi “Islāma valsts” ienākumu. Jo mazāk līdzekļu, jo mazāk iespēju organizēt plaša mēroga terora aktus, līdzīgus, kādi bija Francijā. Ir trīs veidu teroristu uzbrukumi no “Islāma valsts” – tieši vadīti no tās “galvaspilsētas” Rakas, Sīrijā, netieši atbalstīti, kā arī tādi, kuri ir veikti, iedvesmojoties no “Islāma valsts” ideoloģijas. Kad Francijā baznīcā tika nogalināts priesteris, slepkavām iepriekš bija komunikācija ar “Islāma valsts” pārstāvjiem ziņapmaiņas vietnē “Telegram”. Labās ziņas ir tās, ka mēs varētu Eiropā vairs nepieredzēt plaša mēroga terora aktus, kas ir plānoti Rakā, tomēr pēdējos gados ir pieaudzis nelielu terora aktu skaits, kurus veic cilvēki, kas iedvesmojušies no “Islāma valsts” ideoloģijas. Nākotnē mēs vairāk redzēsim šos “vientuļo vilku” uzbrukumus, kuros upuru skaits var būt mazāks, bet tie tik un tā sabiedrībā rada baiļu sajūtu.
Vai intensīvai migrācijai ir saistība ar terorismu?
Jā, to rada terorisms. Pētījumi pierāda, ka intensīva migrācija neietekmē terorismu. Tomēr tas nenozīmē, ka migrācijas plūsmas savā labā neizmanto teroristi. Parīzes terora aktā starp izpildītājiem bija cilvēki, kas izmantojuši bēgļu plūsmu, uz kopējā migrācijas fona tas gan ir kā piliens jūrā.
