Māte grib atstāt savu īpašumu tikai vienam no bērniem. Vai tā var? Skaidro zvērināta advokāte 26
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Mātei ir trīs bērni. Viņa gribētu norakstīt īpašumu vienam bērnam, lai pēc mātes nāves viņš to mantotu un lai pārējie to nevarētu apstrīdēt. Kāds ir drošākais variants šādā situācijā? Kādi dokumenti jānoformē? Vai ar mantojuma līgumu būtu par maz? ” – jautā Aija K.
Neatņemamās daļas
Mantojumu var novēlēt gan bērniem, gan jebkurai citai personai ar testamentu vai mantojuma līgumu.
Taču gan vienā, gan otrā gadījumā jāņem vērā neatņemamās daļas tiesīgo intereses, stāsta Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekle, advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāte Kristīne Zīle. Saskaņā ar Civillikuma 423. pantu neatņemamās daļas tiesīgie ir lejupējie (bērni vai mazbērni) un laulātais, bet, ja nav lejupējo, – tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki/vecāks vai vecvecāki) un laulātais. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tiesības uz neatņemamo daļu, kas saskaņā ar Civillikuma 424. un 425. pantu ir ½ no tās daļas, kādu mantinieks mantotu pēc likuma.
“Konkrētajā gadījumā, neko nezinot par sievietes laulāto un pieņemot, ka viņa nav, visi trīs bērni ir neatņemamās daļas tiesīgie un viņiem visiem ir tiesības uz mantojuma 1/6 domājamai daļai atbilstošu ekonomisko vērtību jeb naudu,” skaidro advokāte. Neatņemamo daļu var prasīt tikai naudā. Neatņemamās daļas tiesīgos nevar apiet, ne taisot testamentu, ne noslēdzot mantojuma līgumu, kā arī dāvinājuma līgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1922. panta pirmo daļu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (sk. 422. pantu), viņi var prasīt, lai apdāvinātais izdod viņiem šīs daļas.
Tas nozīmē: ja māte taisīs testamentu vai noslēgs mantojuma vai dāvinājuma līgumu ar vienu no bērniem, pārējiem bērniem pēc mātes nāves būs tiesības prasīt, lai bērns, kuram par labu būs taisīts testaments vai noslēgts mantojuma vai dāvinājuma līgums, izmaksā viņiem piekrītošās neatņemamās daļas.
Izņēmumi, kad mantiniekus drīkst atstumt
Īpašos gadījumos likums ļauj atstumt no mantojuma arī neatņemamās daļas tiesīgos, taču likums arī nosaka speciālu kārtību, kā tas darāms un kuros gadījumos to vispār drīkst darīt.
Neatņemamās daļas tiesīgā atstumšana ir tieši jānorāda testamentā (mantojuma līguma gadījumā jāievēro vēl citi noteikumi), obligāti jānorāda pamats, kāpēc neatņemamās daļas tiesīgais tiek atstumts, turklāt jāskatās, vai šādu pamatu paredz likums.
Civillikuma 428. pantā ir minēti septiņi gadījumi, kad augšupējais var atstumt lejupējo. Tas, piemēram, iespējams, ja lejupējais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu, dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi u.c. “Ļoti būtiski ir tas, ka atstumšanas pamatojumam jāatbilst objektīvajai patiesībai, nevis tikai testatora subjektīvām iedomām.
Ja neatņemamās daļas tiesīgais būs atstumts šādā veidā, viņam, lai saņemtu savu neatņemamo daļu, sākumā tiesā prasības kārtībā jāapstrīd testaments daļā par atstumšanu.
Tikai tad, ja tiesa prasību apmierinās un testamentu atzīs par spēkā neesošu apstrīdētajā daļā, neatņemamās daļas tiesīgais varēs izprasīt savu neatņemamo daļu. Ja tiesa prasību noraidīs un testaments stāsies spēkā visā sastāvā (tāds, kāds tas tika taisīts), neatņemamās daļas tiesīgais uz neatņemamo daļu pretendēt nevarēs. Ņemot vērā neatņemamās daļas tiesīgā atstumšanas pietiekami sarežģīto būtību, ieteicams testamentu taisīt pie zvērināta notāra, kurš varēs sniegt arī profesionālu padomu par pašu testamenta saturu, vai arī konsultēties ar zvērinātu advokātu,” stāsta Kristīne Zīle.
Papildus jāatceras, ka reizēm privātā testamenta gadījumā (pašrocīgi uzrakstīts un parakstīts) testamentā neminētie mantinieki uzskata, ka testaments ir viltots, un tāpēc to apstrīd tiesā. Šādu situāciju iespējams novērst, taisot publisku testamentu pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā vai slēdzot mantojuma līgumu (tas jāslēdz tikai notariālā akta veidā, tāpēc bez zvērināta notāra neiztikt).
