Kā pārliecināties, vai esi gatavs ikdienai ar dzīvnieku mājās? TOP 5 ieteikumi 0
“Mums jāatbild par tiem, ko esam pieradinājuši” A.Sent-Ekziperī
Lai arī publiskajā telpā kopumā diskusijas par sabiedrības atbildību pret dzīvniekiem un to aizsardzību kļūst biežākas, Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā joprojām nonāk saviem saimniekiem apnikuši vai nelegāli iegādāti dzīvnieki. Viņi nav pūkainas un mīļas rotaļlietas, bet gan personības, kas iemīl un uzticas saviem saimniekiem. Saimniekiem, kuri nereti izmet viņus grāvmalā, vai atved uz zooloģisko dārzu. Neatkarīgi no tā, vai tie ir bruņurupuči, zivis, šinšilas, putni, suņi vai kaķi, galvenie iemesli, kādēļ cilvēki nolemj atteikties no tālākas dzīvnieku turēšanas mājās, ir nemainīgi.
1. Nepietiekamas zināšanas par konkrētā dzīvnieka vajadzībām un paradumiem.
Pirms savā aizgādībā uzņemam kādu dzīvnieku, ir jānoskaidro patiesi plašs jautājumu loks. Vai jūs zināt, kādu un cik lielu mājokli tam vajadzēs? Kādu temperatūru un gaisa mitrumu dzīvniekam vajadzēs nodrošināt? Ko tas ēdīs un vai šī pārtika būs pieejama arī Latvijā visa gada garumā? Vai šis dzīvnieks var dzīvot vienatnē, vai arī tam ir vajadzīgs viens vai vairāki draugi? Cik aktīvs ir šis dzīvnieks un kurā diennakts laikā? Un, galu galā, vai ir sasniedzams veterinārārsts, kurš gatavs tavu mīluli apskatīt un ārstēt? Un, par kādu cenu?! Šie ir tikai daži jautājumi, kurus būtu svarīgi noskaidrot par izvēlēto dzīvnieku pirms uzņemat to savās mājās.
2. Alerģiskas reakcijas pret dzīvnieku apmatojumu kādam no ģimenes locekļiem.
Ja dzīvnieks rada alerģiskas reakcijas, pasliktina mājinieku pašsajūtu un būtiski sarežģī ikdienu, loģisks lēmums ir dzīvnieku nodot apgādībā kādam citam. Taču šādu nepieciešamību atbildīgi saimnieki var salīdzinoši vienkārši novērst jau iepriekš paviesojoties pie kāda interesējošās sugas dzīvnieka īpašnieka, vai dzīvnieku sākotnēji paņemot uz laiku, lai pārliecinātos, vai kādam no ģimenes nav alerģija.
3. Vājš priekšstats par papildu pienākumiem un sadzīvi ar mājdzīvnieku.
Rūpes par dzīvnieku no saimniekiem prasa laiku, resursus, pacietību un pielāgošanos. Dzīvnieki var piedrazot māju, sabojāt kādus priekšmetus, par tiem ir jārūpējas arī atvaļinājumu laikā, agros rītos un reizēm pat naktīs. Tādēļ svarīgi noskaidrot, kādu aprūpi dzīvniekam vajadzēs ik dienu, vai esat gatavi to visu regulāri veikt, un vai varat to nodrošināt arī ceļojumu laikā un salāgot ar citiem ikdienas pienākumiem un hobijiem.
4. Dzīvnieki izaug lielāki, nekā saimnieki to ir prognozējuši.
Lai cik pārsteidzoši tas būtu, cilvēki nereti aizmirst painteresēties, cik liels būs dzīvnieks pēc viena, diviem un pieciem gadiem. Vairāki bruņurupuči, zivis un pat pitoni šobrīd dzīvo zoloģiskajā dārzā, jo to saimnieki vairs nevarēja nodrošināt dzīvniekam piemērotus dzīves apstākļus. Jo lielāks aug dzīvnieks, jo lielāka telpa vai akvārijs tam ir nepieciešams, turklāt nereti būtiski pieaug arī drošības riski mājiniekiem, viesiem un kaimiņiem.
5. Neapzināti drošības riski ģimenes locekļiem un mājdzīvniekiem.
Mums mēdz iepatikties eksotiski, lieli, neparasti un arī plēsīgi dzīvnieki. Tomēr saimnieki ne vienmēr var pilnībā izvērtēt savas spējas dzīvnieku kontrolēt un nodrošināt visu nepieciešamo, lai pasargātu sevi un apkārtējos. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ daudzus dzīvniekus likums Latvijā mājās turēt aizliedz. Turklāt, ja mājās ir arī citi dzīvnieki, svarīgi izvērtēt, kā tie savstarpēji sadzīvos, vai tas būs droši un vai nepieciešamības gadījumā tiem varēs nodrošināt atsevišķas telpas vai mājvietas.
Ja saprotat, ka dzīvnieki jums patīk, bet par tiem ik dienu rūpēties nevēlaties vai nespējat, ir ļoti daudz veidu, kā tiem palīdzēt. Var ziemā izlikt putnu barotavu vai izstaidzināt patversmes suņus, var doties uz Rīgas zoodārzu un baudīt neatkārtojamu piedzīvojumu, tiekoties ar vairāk nekā 400 sugu dzīvniekiem no visas pasaules.
