Kā pārliecināt piesprādzēties? 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ikdienā der atcerēties, ka satiksmes dalībnieki ir ne tikai dažādu auto stūrētāji, bet ļaudis, kuriem policija brauciena tiesības nevar atņemt. Šoreiz uz sarunu par satiksmes drošību esmu aicinājis profesionālu autobusa vadītāju ar ilggadēju pieredzi – Edgaru Zaķi. Viņš, stāstot par saviem pasažieriem, atklāj, ka nu nekādi netiek galā ar šķietami vienkāršu problēmu. Varbūt tomēr tai ir iespējams risinājums?
Lielākā daļa pasažieru, šķiet, ir pārliecināti, ka autobuss ir vismaz tikpat noturīgs pret apkārtējo apstākļu iedarbību kā Ziemeļu forta bunkuri Liepājas karostā. Un piedevām no iekšpuses izpolsterēts ar mīkstu porolonu. Bet pie stūres sēž pats Dievs, kurš visu spēj paredzēt un jebkuras briesmas novērst…
Bet ielieciet vistas olu kaut supertitāna sakausējuma kārbiņā un nometiet no viena metra augstuma… Vai tiešām domājat, ka tāda, kārbiņā nekādi nenostiprināta, ola paliks vesela?
Respektēt inerces spēku
Sadursmes vai pēkšņas apstāšanās brīdī, ātrumu un kustības virzienu maina tikai transporta līdzeklis (arī autobuss), ne tajā iekšā sēdošie. Tie turpina kustēties tajā pašā virzienā un ar to pašu ātrumu.Bet cilvēks nevēlas ierobežot savu personas brīvību. Viņš turpina braukt kā ar pagājušā gadsimta “LAZu” (Ļvivas autobusu rūpnīca). Viņam piedzīvojums ir brauciens kā pasākums, kura mērķis nav būtisks. Ko tik visu kādreiz nedarīja brauciena laikā – gan dzēra, gan dziedāja, pat ēst vārīja un uzdejoja ar! Tā turpināt!? Tikai ir pavisam aizmirsts, ka 65 km/h toreiz bija gana labs ātrums, un to laiku satiksmes intensitāti ar mūsdienām vispār nevar salīdzināt.
Nelīdz ne piemēri, nedz draudi
Nu jau vairāku gadu garumā Edgars Zaķis ir mēģinājis izprast, kāpēc pasažieri autobusā nesprādzējas. Viņš arī cenšas atrast veidu, kā panākt, lai cilvēki autobusa kustības laikā tomēr ir piesprādzējušies. “Teikšu – rokas nolaižas!” lakoniski saka autobusa šoferis. “Jau iekāpjot autobusā, ir neskaitāmi atgādinājumi par drošības jostu lietošanu, tomēr tie tiek ignorēti.”Papildus visam šim brauciena sākumā viņš mikrofonā atgādina par bīstamību ceļā un aicina piesprādzēties. “Nodemonstrēju raidījuma “Zebra” sagatavoto sižetu par sprādzēšanos aizmugurē, piedraudu, ka iešu, palīdzēšu atrast jostas un piesprādzēties. Kad pēc kādiem 15 nobrauktiem kilometriem to tā arī daru, tad pa visiem šiem gadiem tikai divās reizēs visi tiešām ir bijuši piesprādzējušies! Pasakiet, ko vēl var darīt autobusa vadītājs?” šoferis ir noraizējies.
Iesēžoties savā vietās, cilvēki atrod visu – gan USB ligzdu, gan galdiņu, ko pakrikšķināt, gan roku un kāju atbalstus, atzveltnes regulēšanu… Bet drošības jostu, kas burtiski duras dibenā, spītīgi neredz. “Īpaši izbrīna tās reizes, kad ārā ir nepārprotami slidens, kad ziņās stāsta par pieciem (!) vienā dienā grāvī iekļuvušiem autobusiem, kad, līdz manam autobusam atnākot, cilvēks varbūt ir kādas reizes jau uz ietves nogāzies. Tomēr iekāpjot tas viss “paliek tur ārā”, un viņš jūtas tikpat droši kā tā vistas ola metāla kārbā…” sašutis ir autobusa vadītājs. Kad šoferītis pienāk pie tāda nepiesprādzēta pasažiera, viņš iztaisa lielas acis: “Kā, vai tad autobusā vajag sprādzēties?” “Jautājums tiek uzdots ar tādu izteiksmi un intonāciju, it kā tas pats par sevi noņemtu visu atbildību…” saka Edgars Zaķis. “Tad varu tikai klusējot norādīt gan uz uzlīmi logā, gan informatīvo lapiņu pie sēdekļa.”
Kāpēc pasažierim jāsprādzējas?
Pirmkārt, tas ir viņa pienākums, kas fiksēts jau Ceļu satiksmes noteikumos: “Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar drošības jostām, tad to lietošana ir obligāta!”
Otrkārt, ja persona nav izpildījusi savu pienākumu, viņas tiesības (uz apdrošināšanas atlīdzību) var arī neiestāties. Treškārt, būtu vērts padomāt par tiem neprātīgajiem un pārgalvīgajiem manevriem autobusa priekšā un sānos, kurus pasažiera krēslā sēdošais neredz.
Un vēl – arvien vairāk jauno autobusu tiek aprīkoti ar sadursmes novēršanas sistēmu. Tāda sistēma kustības laikā nepārtraukti mēra distanci starp autobusu un priekšā braucošo (vai šķērsli). Un, ja šī sistēma izskaitļo, ka sadursme ir iespējama, neatkarīgi no autovadītāja tā sāk avārijas bremzēšanu. “Ticiet man, tik strauji nebremzē neviens autobusa vadītājs, ja salonā ir pasažieri!” no pieredzes stāsta Edgars Zaķis un iesaka atcerēties nesen notikušo negadījumu uz Rīgas apvedceļa, kad piekrautu baļķvedēju šāda sistēma nobremzējusi tā, ka pat ar ķēdēm nostiprinātā baļķu krava izbirusi pa šoseju!
Autobusa vadītāja atbildība
Kāpēc autobusa vadītājam ir jālūdz, lai pasažieri piesprādzējas? Lai cik jocīgs un neizpildāms četrdesmitvietīga (bet ir arī divstāvīgie ar 80 vietām) autobusa vadītājam izklausās Ceļu satiksmes noteikumu punkts – “transporta līdzekļa vadītājs nedrīkst vest nepiesprādzētus pasažierus”, tas ir tas, kas ietver transportlīdzekļa vadītāja atbildību, pēc kura viss tiek mērīts.”Mēs jau varam tikai gaidīt, kad, protokolus sastādot, kāds atcerēsies arī Ceļu satiksmes likuma 19. panta 4. apakšpunktā rakstīto – “katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības, un maršruta autobusu vadītājus atbrīvos no pienākuma piesprādzēt pasažierus,” tā Edgars Zaķis.Viņš uzskata, ka visu varētu pavisam vienkārši sakārtot, uzdodot katrai policijas ekipāžai katrā savā dežūrā apturēt un pārbaudīt divus autobusus. “Tikai divus, bet katru dienu!” uzsver šoferis. “Sastādīt brīdinājuma protokolus, runātīgākajiem arī ar maksāšanu, katrā autobusā kaut tikai vienu protokolu! Ja šādi darbotos viena gada garumā, nevis tikai pārbaudes organizētu kā nedēļas akciju, visi brauktu piesprādzējušies.”Sarunas noslēgumā autobusa vadītājs novēl visiem ilgu un bagātu mūžu nodzīvot un tā arī nekad neizbaudīt sajūtas, kādas ir, atrodoties slīdēt sākušā autobusā.
Kur izvietoti atgādinājumi piesprādzēties
Uzlīmes autobusa salonā – dažādās vietās.
Drošības noteikumu lapiņa katrā sēdekļu rindā, kurā ir gan uzrakstīts, gan uzzīmēts, kas jādara.
Visā salonā redzams sarkans atgādinājums, kas iedegas, uzsākot braukšanu.
Uz salona tablo, starp pieturu nosaukumiem skrien uzraksts “Lūdzu, lietojiet drošības jostas!”.
