Kā pareizi veidot kompostu? 3
Dace Laiva, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kompostēšanas procesā mikroorganismi sadala organiskos atkritumus, pārveidojot tos augsnē, ko var atkārtoti izmantot augu audzēšanai vai mēslošanai. Komposta lietošana palīdz uzlabot augsnes struktūru un bagātina to ar mikroorganismiem. Kompostēšanai jāizvēlas noēnota, no skatieniem paslēpta vieta. Nereti nelielos dārzos komposta kaudzi izvēlas nodalīt ar dēļu sienām, sietu vai citu materiālu, lai vieglāk ierīkot kompostu un tas glītāk izskatītos. Kompostam nepieciešami gan zaļie atkritumi (slāpekļa (N) avots), gan sausie atkritumi (oglekļa (C) avots). Zaļie dārza atkritumi ir pļautā zāle, nezāles, augu laksti un stublāji, arī virtuves atkritumi. Sausie atkritumi: sausi koku zari, salmi, siens, sausas lapas. Komposts veidojams kārtām.
Lēnā kompostēšana
Visbiežāk dārzos izmanto lēno kompostēšanas metodi, kur vienā kaudzē krauj visu, kas rodas saimniecībā. Komposta kaudzei vēlama trapeces forma ar nelielu iedobi augšpusē, lai palīdzētu uzturēt mitruma režīmu. Pareizi būtu šo kaudzi mitrināt, papildināt ar biokompostētāju, kas trūdēšanas procesu padarīs ātrāku. Kompostētājs aktīvi noārda organiskās vielas aerobos un anaerobos apstākļos dažādos temperatūras režīmos. Šāda komposta kaudze būtu regulāri (1–2 reizes gadā) jāpārkrauj – to, kas augšpusē, kraujam apakšā, un tā pakāpeniski, līdz visa kaudze apgriezta otrādi. Ar pārkraušanu papildinām kaudzi ar skābekli, kas vajadzīgs mikroorganismu darbībai. Viss ar mēru – jāseko, lai komposta kaudze būtu mēreni mitra un nesablīvētos, tomēr tai jābūt pietiekami cieši sakrautai. Pārlieku liels mitrums samazina skābekļa piekļuvi, process kļūs anaerobs, un komposta kaudze sāks nepatīkami smakot.
Jau otrajā gadā komposts būs izmantojams augu mēslošanai. Ir augu atliekas, kas sadalās ātri, piemēram, pļautā zāle, bet dažas, piemēram, ozolu un ābeļu lapas, sadalās lēnāk. Pirms komposta lietošanas to var izsijāt, rupjās un nesadalījušās augu daļas atliekot atpakaļ, un turpināt kompostēšanu.
Ātrā kompostēšana
Ātrā jeb karstā kompostēšana prasīs vairāk darba, toties rezultāts būs sasniegts agrāk, un tiks iznīcinātas arī nezāļu sēklas un patogēnās baktērijas, kas no organiskajiem atkritumiem varētu būt nonākušas kompostā. Pašā apakšā liek koku zarus vai stumbrus, kas jau sākuši trupēt, virs tiem kādu zaļā materiāla kārtu un tā pakāpeniski zaļo un sauso kārtu. Ja ir kūtsmēsli, uz kādas no sausajām kārtām ieteicams uzlikt kārtu kūtsmēslu, kas ir ļoti bagāti ar dažādiem mikroorganismiem un palīdzēs procesa gaitā.
Komposta veidošana lēnās dārzkopības ciklā ir process. Kopjot dārzu un ikdienā saimniekojot, vienmēr rodas kādi organiskie atkritumi, tos nemet kopējā atkritumu spainī, bet izmanto dārza augsnes ielabošanai. Rudeņos bieži vien šķiet, ka lapu ir tik nejēdzīgi daudz, ka nevar saprast, kā ar tām tikt galā. Īpaši to izjutuši lielu dārzu īpašnieki, kā arī pilsētas dārzu saimnieki.
Vai grābt lapas zem lieliem kokiem
Pēdējos gados aktuāla kļuvusi tendence negrābt lapas zem lielajiem kokiem parkos un dārzos. Jā, no dabas viedokļa tas pasargā saknes no sala un koki nodrošina sevi ar nepieciešamajām barības vielām, kas rodas, lapām satrūdot. Tā ir kā mulčēšana uz vietas. Tomēr jādomā arī par estētisko izskatu.
Patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu. Lielos dārzos vai plašos parkos, kur zem kokiem saglabājusies dabīgā zemsedze, kas pielāgojusies ēnainajiem augšanas apstākļiem un sakņu konkurencei, lapas noteikti var palikt un lēnām satrūdēt, tas neapgrūtinās zemsedzes izdzīvošanu. Taču gar ielām, nelielos dārzos koptā zālienā lapas tomēr jāsagrābj, ja vēlamies saglabāt izveidotos apstādījumus un kārtīgu izskatu. Šīs lapas ir lieliski piemērotas kompostam, ko vēlāk atdod augiem atpakaļ.
Der zināt!
Vairākas pašvaldības sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem piedāvā organisko atkritumu savākšanu, lai tos kompostētu un lietotu enerģijas ražošanai vai segmateriāla veidošanai, ko izmantot atkritumu deponēšanai. Zaļo atkritumu pārstrāde un izmantošana ir viens no aprites ekonomikas jeb ilgtspējīgas dārzkopības stūrakmeņiem.
Trūdēšanai nepieciešams gaiss, tāpēc starp komposta kārtām var likt sausus zarus vai augus ar dobiem stublājiem. Šādai kaudzei jābūt vismaz 1 m3 lielai, tas nozīmē, ka nepieciešams ievērojams daudzums materiālu un jāiegulda diezgan nopietns darbs. Pareizi sakrauta komposta kaudze dažās dienās uzsilst līdz pat 65 °C, un šāda temperatūra spēj iznīcināt nezāļu sēklu dīgtspēju un sēnīšu slimības.
Padoms!
Ja kokaugu lapas rudenī savāc ar zālespļāvēju, kompostēšana norit labāk, jo lapas tiek mehāniski sasmalcinātas un sajauktas ar zemi un citām piedevām.
