Māris Zanders: Kā pareizi uzvesties pie koalīcijas galda? 13
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viena no, manuprāt, interesantākajām šogad iznākušajām grāmatām vēstures zinātnē ir slavenās izdevniecības “Bloomsbury Academic” publicētā “The Invention of the Self” (“Sevis izgudrošana”). Šķiet, ka mūsu politiķiem ar “self” viss ir kārtībā – vairums no viņiem nepārprotami apzinās savu lielo vērtību valsts un tautas nākotnes kontekstā. Tomēr varbūt šiem jaukajiem cilvēkiem var noderēt tā grāmatas daļa, kas veltīta viduslaiku Eiropā sacerētajiem padomiem, kā pareizi uzvesties pie dzīru galda.
Dažas no rekomendācijām mums labi zināmas, jo, starp citu, – tas patiesībā ir interesanti – tās cenšas ievērot arī simtiem gadu vēlāk ļaudis 21. gadsimtā. Nerunāt ar pilnu muti, nelikt elkoņus uz galda, nespēlēties ar galda piederumiem un līdzīgi. Citi norādījumi mūsdienu cilvēkam var šķist eksotiskāki, bet tas jau nemazina to noderīgumu.
Piemēram, ja nu nekādi nevar izvairīties no atraugāšanās, tad pareizi esot pēc tam skatīties griestos žanrā “manis te vispār nav”. Liekas, ka šo ieteikumu koalīcijas veidotāji jau lieto praksē. Piemēram, ja negantie mediji “sarok” kaut ko nepatīkamu par jaunievēlēto “Apvienotā saraksta” deputātu Igoru Rajevu, partijas līderi izliekas, ka nesmukums uz viņiem neattiecas. Jāpiezīmē, ka, spriežot pēc bezgala saulainajām attiecībām starp koalīcijas iespējamiem partneriem un arī pēc 14. Saeimas tautas kalpu personālā sastāva, maniere pēc nesmukuma cītīgi vērties griestos būs ļoti pieprasīta. Piemēram, cienījamā Rajeva kunga gadījumā zinoši ļaudis saka, ka savdabīgo informāciju par viņa pagātni medijiem piespēlējuši nevis pretīgie politiskie konkurenti – tas vēl būtu saprotams –, bet kaut kādi nejauki cilvēki Aizsardzības ministrijā. Ja tā ir taisnība, tad jāsecina, ka parlamentā ievēlētie skaistuļi un skaistules rada zināmu stresu pat teorētiski apolitiskajās ministrijās. Interesanti. Ko mēs laika gaitā vēl uzzināsim par topošajiem ministriem vai, tēlaini izsakoties, cik bieži vēl būs dažādas skaļuma atraugas?
Toties dažus no viduslaikos formulētajiem labas uzvedības noteikumiem koalīcijas veidotāji, šķiet, negrib ņemt vērā. Labi, skaidrs, ka viņi nepildīs tādu ieteikumu, kā būt tik galantam pret citu pie galda sēdošo un sagriezt viņa vietā gaļu. Ceriet vien. Tomēr, manuprāt, jēdzīgi ir divi citi atzinumi, kurus tātad cilvēki jau 13. gadsimtā atzina par nepieciešamiem. Teiksim, ja jūs smeļat gardo viru no viena katla (cik saprotu, tas atbilst arī šodienas situācijai), tad galīgi nepiedienas kumosu, kas jums nav licies garšīgs, mest atpakaļ katlā. Citiem vārdiem sakot, var, protams, gadīties, ka jums tikušais kumoss, proti, ministrija, īsti neiet pie sirds, bet nav pieklājīgi to mest atpakaļ “katlā” un ķeksēt sev ārā citu. Tāpat mūsu viedie priekšteči, apzinoties, ka cilvēki vien visi mēs esam, pieļāva situāciju, kad nu nekādi nevar atturēties no nospļaušanās pie galda. Bet – saka viedie – vismaz nespļaujiet pāri galdam! Un te nu smagi jānopūšas, jo koalīcijas topošie locekļi nevis smuki nospļaujas sev pie kājām, kā klasiķi ieteica, bet principā diezgan braši spļauj tālu un sevišķi nekreņķējoties par to, vai netrāpīs galda otrā pusē sēdošajam.
Interesanti, ka kopš viduslaiku labas uzvedības pie galda noteikumu laikiem nekas daudz nav mainījies vēl kādā citā aspektā. Proti, līdz pat 17. gadsimtam esot bijis tā, ka dažkārt visiem uz mielastu sanākušajiem nav pieticis galda piederumu. Nu, deficīta prece, saprotiet. Tādēļ turīgākie pie galda sēdušies paši ar savu līdzpaņemto galda piederumu komplektu. Gan var savu turību parādīt citiem, gan lielāka drošība, ka nepaliks bešā ēdiena sadalē. Un neviens nevarēs raidīt prom, sakot, atvainojiet, pietrūkst dakšiņu un karošu. Ja pareizi saprotu, tad arī 2022. gada nogales Latvijā daži indivīdi pie koalīcijas galda grib ēst ar saviem individuāliem galda piederumiem, pat ja it kā lielas nepieciešamības tam nav. Principā tā darīt var, tikai jājūt smalkā robeža starp objektīvu nepieciešamību un situāciju, kad pārējiem pie galda sēdošajiem sāk likties, ka jūs ar savu individuālo galda piederumu komplektu vienkārši gribat “zīmēties” un norādīt uz savu pārākumu.
