Kā pareizi sagatavoties kuņģa un zarnu izmeklējumiem 1
Pareiza sagatavošanās gastroskopijai un kolonoskopijai ir ne mazāk svarīga kā pati procedūra: ja kuņģis un zarnas kā nākas attīrītas, ārsts izmeklējuma laikā var pamanīt pat sīkākos, nule kā izveidojušos bojājumus un laikus sākt ārstēšanu.
Sen pagājuši tie laiki, kad kuņģa un zarnu izmeklējumus centās atlikt, cik vien ilgi iespējams, jo nekādi patīkamie tie nebija. “Rīt kobru” – tas ir pietiekami daiļrunīgs apzīmējums, kas nepastiprina vēlmi apmeklēt endoskopista kabinetu. Patlaban tās ir gluži parastas procedūras, kurām blakusparādības mēdz būt reti.
Pārbaudes lielākoties izdara īslaicīgā anestēzijā, tā ka pacients neko nejūt, taču, ja kāds ļoti nevēlas atsāpināšanu, var iztikt arī bez tās, lietojot līdzekli lokālai jutības mazināšanai anālās atveres vai rīkles rajonā – atkarībā no tā, vai izdara gastroskopiju jeb augšējo endoskopiju, kolonoskopiju (zarnu pārbaudi) vai abas vienlaikus.
Šis variants – vienā reizē izdara gan zarnu, gan kuņģa izmeklēšanu – kļūst par aizvien biežāku praksi.
Tas ietaupa gan laiku, gan līdzekļus, gan ir veselībai draudzīgāks: nepieciešama tikai viena anestēzija divu vietā.
Ja izvēlas šo divi vienā izmeklējumu, jārēķinās, ka kopumā tas aizņems aptuveni divas stundas, kaut gan pats izmeklējums ilgst vien 7–15 minūtes atkarībā no tā, vai jāveic biopsija vai kāda veidojuma, piemēram, polipa, izņemšana. Pārējā laikā notiek sagatavošanās: jāaizpilda anketa, jāievada anestēzijas līdzeklis, bet pēc procedūras pacients jāatmodina un jāpārliecinās, ka jūtas pietiekami labi, lai dotos mājup.
Pirms gastroskopijas
Izmeklējumu nolūks ir gūt pēc iespējas skaidrāku priekšstatu par kuņģa un zarnu stāvokli, tāpēc pirms tam kuņģis un zarnas jāiztukšo.
Ja jāveic augšējā endoskopija, izmeklēšanas ceļš sākas mutē, turpinās barības vadā, kuņģī un tad – divpadsmitpirkstu zarnā.
Sagatavoties ir salīdzinoši vienkārši: 12 stundas pirms procedūras jābūt tukšā dūšā.
“Ja procedūra notiek, piemēram, nākamās dienas rīta pusē, iepriekšējā dienā cilvēks ap pulksten 18–19 paēd vakariņas un pēc tam vairs neēd. Līdz nākamās dienas pulksten 8–9 kuņģis jau būs tukšs,” skaidro ārsts Hosams Abu Meri.
“Taču, ja vakarā pārnāk mājās ļoti vēlu – ap vienpadsmitiem – un tad vēl paēd un aiziet gulēt, no rīta kuņģis nebūs tukšs, jo pa nakti nebūs paspējis visu pārstrādāt. Tad uztura atliekas vēl var būt palikušas kuņģī. Izmeklējuma laikā var notikt reflukss – ēdiena atvemšana. Kuņģa saturs var nonākt elpceļos, kas var apgrūtināt anestēzijas normālu iedarbību.”
Tukšā dūšā – tas nozīmē arī nedzert vismaz četras stundas pirms procedūras.
Dzert nav vēlams ne tikai ūdeni, bet jo īpaši kafiju vai tēju. Šie dzērieni ir tumšas krāsas un var radīt maldinošu priekšstatu, ka kuņģī bijusi, piemēram, asiņošana. “Vēlākais četras stundas pirms izmeklējuma drīkst padzerties, bet nenopūlēties izdzert pudeli ūdens, tikai kādu malciņu, ja karsts laiks vai sausa mute, jo daudz jārunā,” iesaka gastroenterologs.
Pirms kolonoskopijas
Kolonoskopijai jāgatavojas krietni agrāk, un šis process ir nedaudz sarežģītāks.
“Lai apskate notiktu kvalitatīvi, ārstam jāredz zarnas no anālā kanāla līdz aklās zarnas rajonam. Zarnas nav kā vienāda izmēra caurulītes, tajās ir platākas un šaurākas vietas, krokas jeb haustrācijas – lai visur ieskatītos, nepieciešama izcila tīrība un redzamība,” uzsver dakteris Abu Meri.
“Ja zarnās vēl ir fēču masa, apskate var neizdoties – kādu veidojumu var nepamanīt. Tāpēc atbildē mēs ierakstām, kāda bijusi redzamība skalā no nulles līdz deviņi. Ja deviņi, tad ir izcili, ja pieci vai seši – apmierinoši, bet tas nozīmē, ka kādas sīkas izmaiņas sākuma stadijā var nepamanīt.
Iespējams, kādā zarnu daļā redzamība ir labāka, bet tas neļauj izdarīt secinājumus par visu kopumu.
Piemēram, ja ģimenes ārsts nosūtījumā rakstījis, ka ir aizdomas par kādu patoloģiju labajā pusē, bet mēs varam apskatīt tikai kreiso, jo labā nav kvalitatīvi attīrīta, izmeklējumu vajadzēs atkārtot.”
Tad diemžēl jārēķinās ar visa procesa sākšanu no sākuma un jauniem maksājumiem. Tāpēc tīrīšana ir ļoti, ļoti svarīga – īpaši, ja ir hroniski aizcietējumi. Tos var izraisīt, piemēram, noteiktu medikamentu lietošana: pret depresiju, diabētu, asinsvadu slimībām. Tad zarnu peristaltika jeb kustība ir lēnāka, tās iztīrās gausāk, tāpēc par attīrīšanu pirms kolonoskopijas jāpiedomā īpaši, iespējams, savlaikus jāsāk lietot līdzekļus, kas veicina vēdera izeju.
Trīs dienas pirms procedūras jāsāk piemērota diēta. Jāpārtrauc ēst produktus, kas satur sēklas, piemēram, pilngraudu vai sēkliņu maizi, augļus ar ēdamām sēklām. Vairāk jāēd šķiedrvielas: salātlapas, dārzeņi, viegli ēdieni, vārīti produkti, biezeņveidīgi un šķidrāki ēdieni. Ieteicams atteikties no rīsiem, miltu produktiem, kartupeļiem un gaļas, kuru sagremošana prasa ilgāku laiku.
“Zirņi un pupas nav izslēdzamo produktu sarakstā, taču tie veicina vēdera pūšanos – tas šajā gadījumā nav vēlams,” piebilst dakteris.
Divdesmit četras stundas pirms procedūras jābūt tukšā dūšā – nedrīkst ēst vispār neko, tikai padzerties: ūdeni, vieglu tēju, kādu bezkrāsainu sulu, bet ne biešu, burkānu vai zemeņu, drīzāk ābolu. Taču dakteris Abu Meri uzsver – dzert īpaši negribēsies, jo diennakti pirms procedūras jāsāk lietot kādu no preparātiem, kas izraisa caureju.
Katram no tiem ir nedaudz atšķirīga lietošanas shēma, taču tās visas saistītas ar pastiprinātu šķidruma daudzuma uzņemšanu: ar vienu no preparātiem jāizdzer četri, ar citu – trīs litri. Ja tomēr padzeras vēl papildus, šķidruma uzņemšana jāpārtrauc četras stundas pirms procedūras.
Dzerot speciālos līdzekļus, sākas pamatīga caureja, taču, kā akcentē ārsts, tai nav nekādas saistības ar bakteriālu vai vīrusa izraisītu diareju: vēders nesāp, zarnu labā mikroflora neiet bojā, organisma dehidratācija jeb atūdeņošanās nenotiek.
“Papildus lietot sālsūdeni, kā to parasti dara, ja ir stipra caureja, šajā gadījumā nav nepieciešams,” piebilst ārsts. Preparāti turklāt satur organismam nepieciešamos elektrolītus, tā ka nemoka bada sajūta un ķermenis var normāli funkcionēt.
Tomēr dienā pirms kolonoskopijas nav ieteicams plānot kādas īpašās aktivitātes, jo nemitīgi vajadzēs uz tualeti, kas nebūs īpaši komfortabli, atrodoties koncertā vai teātrī un īpaši svinīgu vakariņu laikā. Arī darbadiena intensīvās caurejas dēļ var īsti neizdoties (tas gan atkarīgs no procedūras norises laika). Turpretī pēc procedūras pasākumus var apmeklēt, jo pašsajūta lielākoties ir normāla.
Kad vēdera izeja kļūst pavisam šķidra un dzidra, nevis brūna vai dzeltenīga, pacients var uzskatīt, ka ir gatavs izmeklējumam.
Ja abus izmeklējumus – gastroskopiju un kolonoskopiju – veic vienā reizē, abas shēmas jāapvieno.
Pēc izmeklējuma
Anestēzijas dēļ pēc izmeklējuma 4–6 stundas nedrīkst vadīt automašīnu (ideāli būtu izmeklējumu dienā pie stūres nesēsties vispār).
Kolonoskopijas laikā vēders tiek uzpūsts ar gāzi, un dažiem var būt nepatīkamas sajūtas (spazmatiskas sāpes vēderā), ja tā vēl nedaudz palikusi iekšā.
Traucējošās sajūtas var mazināt, pamasējot vēderu pulksteņa rādītāju kustības virzienā vai nedaudz pastaigājoties. Var arī censties to ar nelielu piepūli izspiest, pasēžot tualetē. Pēdējā laikā gan gāzi gandrīz 90% izsūc uzreiz pēc procedūras.
Drīz pēc izmeklējuma var atsākt ēst, kā ierasts, taču ārsts Hosams Abu Meri neiesaka uzreiz ķerties pie lielām porcijām – ilgāku laiku nav ēsts, tāpēc nevajag uzreiz censties atgūt iekavēto. “Labāk vienu nelielu porciju un tad, ja jūtas labi, pēc trim četrām stundām nākamo.”
Mūsu eksperts
Hosams Abu Meri, Veselības centra 4 Diagnostikas centra gastroenterologs-endoskopists
