Kā pareizi sagatavot rozes ziemai: skaidro rožu kolekcionāre 3
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Vēlos ieziemot rožu dobes, bet ieteikumi, kā to darīt, ir ļoti pretrunīgi. Nezinu – likt pakojumu, griezt vai ne?” – jautā Zinaīda no Jelgavas.
“Es rozes neieziemoju. Lai turpina augt un dzīvot, kamēr pašas vēlas,” skaidro agronome un rožu kolekcionāre Sniedze Ragze no Valkas puses. Visi augi prot sagatavoties ziemai (sakņu zonai uzkrīt lapas un nokaltušie laksti), tikai nevajag noplēst pliku zemi, nelaikā apgriezt. Turklāt tagad, kad zeme dubļaina un mīksta, katra braukalēšana ar ķerru un bradāšana pa dobi atstāj neglītas pēdas. Agronome uzskata – ir jāmaina domāšana un jāpielāgojas izmaiņām un procesiem dabā, nevis jādarbojas pēc veciem priekšrakstiem. Rozes ir krūms un, kamēr gaisa temperatūra ir plusos, tās turpina dzīvot. Ja jau vēlu rudenī un ziemā neiesaka apgriezt augļukokus, baidoties no sala iedarbības uz brūcēm, tad kāpēc iesaka apgriezt rozes? Arī tām apgriežot rodas pamatīgas brūces, augs piedzīvo stresu. Visprātīgāk ir priecāties par vēlajiem ziediem un atstāt rožu augumus līdz pavasarim, kad varēs droši griezt.
Baro ar mēsliem
Sniedzes dārzā ir ap 2000 rožu stādu. Kad vienu gadu tās ieziemojusi pēc priekšrakstiem un apgriezusi, tās ziemojušas vissliktāk. Galvenais rožu ziemcietības un labas augšanas noteikums ir veselīgs stāds, pareiza iestādīšana (potējuma vietai jābūt ap 10 cm zem augsnes) un pamatīga barošana visu vasaru, ir pārliecinājusies saimniece.
Šajā dārzā tiek saimniekots ar bioloģiskajām metodēm, un rozēm kūtsmēsli netiek žēloti. Ar salmiem bagātus kūtsmēslus varētu izmantot rožu piesegšanai, ja iestājas kailsals. Kad zeme piesalusi, tad viegli piebraukt pie katra stāda. Taču arī ar šo segšanu nevajag steigties. Sirdsmieram būtu pieļaujams ap rozes ceru aplikt kādu egļu skuju. Salam tuvojoties, uz katra auga centra var uzbērt dārza augsni kurmja rakuma lielumā.
Nereti pārāk pedantiski koptos dārzos (rudenī zemu apgrieztas, vasarā regulāri aprušināta augsne) rozes aug vissliktāk.
Necīnās pret dabu
Lielākais ļaunums, ko tagad var izdarīt rozēm, – uzbērt kūdru vai zāģskaidas. Kūdra vispār ziemā augiem tikai kaitē. Mitrumā tā strauji samirkst, un siltā laikā augi var izsust. Turklāt, kad kūdra sasalusi, tā pavasarī lēni atkūst.
Sniedze ir augu lološanas un segšanas pretiniece ziemā. Lai dārzā aug tie, kas var izturēt un neprasa pārāk daudz pūļu. Pusi gada pa logu var skatīties uz skaisto zaļumu un puķēm, otru pusi – uz tādu dārzu, kādam tam jābūt rudenī un ziemā: ar kādu lakstu, lapu. Patiešām neglīti izskatās tikai cilvēku veidotie pakojumi augiem: plēves, šifera gabali…
Viņas rozes ir stādītas cieši lielos laukumos. Ja barības pietiek, tās aug kā kupla lapu un ziedu kupena. Turklāt blīvā stādījumā gandrīz var iztikt bez ravēšanas, jo nezāles ēnā neaug. Savukārt rudenī un ziemā kupli sazarotie stumbri cits citu piesedz, aiztur vēju, tajos labi ieķeras sniegs.
Arī rožu dobes var mulčēt ar nopļauto mauriņa zāli. Tas gan pasargā no nezālēm, gan kalpo kā barības vielas, gan ziemā sakņu zonā veido sedzošu, labi elpojošu slānīti.
