Kā pareizi izvēlēties un lietot saules aizsargkrēmus? 0
Tiklīdz laika apstākļi sāk mūs lutināt, cilvēki steidzas baudīt pirmās siltās un saulainās dienas, lai sasildītos pēc garās ziemas un ļautu ādai uzsūkt ilgi gaidīto D vitamīnu. Taču nedrīkst aizmirst, ka kopā ar gaismu un siltumu, saule izstaro arī ultravioleto starojumu, kura ilgstoša iedarbība uz mūsu neaizsargāto ādu var radīt nopietnu kaitējumu.
Kosmētikas zīmols “Dzintars” kopā ar “Azaryan Medical Clinic” ārsti-rezidenti dermatoloģijā Zani Prikuli-Rūsiņu apkopojis ieteikumus, kā pareizi izvēlēties saules aizsarglīdzekļus un kā tos pareizi lietot.
Ko nozīmē SPF un UV apzīmējumi uz iepakojuma?
UV nozīmē ultravioletais starojums un tam izšķir trīs veidu starus – UVA, UVB un UVC. Saules radiācijai ejot cauri atmosfērai, visu UVC radiāciju un lielu daļu no UVB radiācijas absorbē ozona slānis, ūdens tvaiki, skābeklis un oglekļa dioksīds, kas atrodas atmosfērā. Tāpēc uz Zemes nonāk UVA radiācija (95%) un neliela daļa UVB radiācijas (5%). UVB stari absorbējas ādas virsējā jeb epidermas slānī, bet UVA stari iekļūst ādas dziļākos jeb dermas slāņos.
Cilvēka āda spēj dabiski aizsargāties pret UV starojumu. Mūsu tik ļoti vēlamais ādas iedegums arī ir ādas dabiskais aizsargfiltrs. UV starojuma ietekmē ādā izstrādājas pigments melanīns, kas piešķir tai brūno toni. Jo vairāk cilvēks sauļojas, jo vairāk āda cenšas pasargāt sevi un kļūst arvien tumšāka.
Tādējādi iedegums nebūt nav veselas ādas pazīme, bet gan saules staru izraisīta bojājuma sekas. Saules aizsargkrēmu galvenā funkcija ir absorbēt UV starojuma enerģiju, tāpēc, tos izvēloties, ir svarīgi pievērst uzmanību, vai konkrētajam līdzeklim ir aizsardzība gan pret UVB, gan UVA stariem.
Savukārt SPF ir saules aizsardzības efektivitātes mērvienība, kas norāda uz aizsardzības pakāpi pret saules apdegumiem. Jo gaišāka ir āda, jo lielāks SPF skaitlis jāizvēlas. Esot tiešos saules staros, jālieto krēms ar SPF 50, bet ikdienā var lietot arī SPF 30 saules aizsargkrēmus. Produkti ar SPF 15 var tikt izmantoti rudens, ziemas periodā.
Kā pareizi lietot saules aizsarglīdzekļus?
“Pastāv uzskats, ka saules aizsargkrēmu lietošana traucē kārotā iedeguma iegūšanai un D vitamīna pietiekama daudzuma absorbēšanai. Taču tā nav taisnība – sauļošanas krēmi aiztur lielāko daļu saules kaitīgā starojama, taču daži stari tomēr sasniedz ādu un agrāk vai vēlāk āda neizbēgami iesauļosies.
Turklāt pētījumos ir pierādīts – ja mēs trīs reizes nedēļā 10 minūtes atrodamies saulē, saules neaktīvajā periodā, tad šīs 3 reizes nedēļā nodrošina pietiekamu D vitamīna sintēzi,” norāda Z.Prinkule-Rūsiņa.
Neatkarīgi no saules aizsarglīdzekļa veida – krēms, losjons vai eļļa – tas ir jāuzklāj uz ādas apmēram 15–30 minūtes pirms došanās saulē. Tad tas būs paguvis iesūkties ādā un sākt darboties.
Sauļošanās krēms jāatjauno uz ādas ik pēc aptuveni 2 stundām. Lai arī uz dažiem saules aizsarglīdzekļiem ir norādīts, ka tie ir ūdensizturīgi, tomēr ūdenī tie zaudē daļu no savas efektivitātes, tādēļ pēc katras peldēšanas reizes vai intensīvas svīšanas gadījumā tie noteikti jāuzklāj atkārtoti. Pēc peldēšanas sāļos ūdeņos ir nepieciešams sākumā nomazgāt sāli pirms uzklāt sauļošanas krēmu, citādāk sāls kļūs par papildus ādas kairināšanas faktoru sauļošanas laikā.
Lietošana atbilstoši ādas tipam
Saules aizsarglīdzekli ir jālieto atbilstoši savam ādas tipam. Sausai ādai nepieciešams izvēlies mitrinošus vai barojošus krēmus ar biezāku konsistenci, bet taukainai vai ādai ar noslieci uz pinnēm piemērotāki būs losjona vai želejveida saules aizsarglīdzekļi ar vieglāku tekstūru. Savukārt jutīgas ādas īpašniekiem jāizvēlas īpaši maigi līdzekļi ar zemu alerģijas risku, kas nesatur alkoholu, smaržvielas un citus ādu kairinošus elementus.
Bērniem ieteicams lietot īpaši viņiem paredzētos saules aizsarglīdzekļus, kuri ir hipoalerģiski un nesatur smaržvielas. Šādi produkti vislabāk noderēs arī cilvēkiem ar jutīgu ādu ar noslieci uz alerģiskām reakcijām.
SOS līdzekļi apdeguma gadījumā
Atkarībā no ādas fototipa, ģeogrāfiskās lokācijas un citiem faktoriem, cilvēki vidēji var atrasties saulē bez saules aizsargkrēma 5-15 minūtes. Ja saules stariem ilgstoši pakļauj neaizsargātu ādu, tad noteikti parādīsies saules izraisīts ādas bojājums vai pat apdegums. Saules staru ietekmē var rasties apsārtums, nieze un dedzināšanas sajūta, pigmenta plankumu veidošanās un, pats galvenais, pieaug ādas vēža risks.
Ja tomēr ir sanācis saules staros apdedzināt ādu, lai mazinātu apdeguma izraisītu kaitējumu un sāpes, ir ieteicams iet vēsā dušā. Kad āda ir attīrīta un atdzesēta, nepieciešams uzklāt uz tās vieglas tekstūras, ne treknus mitrinošus krēmus, kas satur, piemēram, dekspantenolu vai alveju.
Mūsdienās mums ir visas iespējas lietot dažādu veidu līdzekļus, lai uzturēšanās saulē būtu patīkama un droša. Par ādas aizsardzību no saules radiācijas ir jāpadomā savlaicīgi, jo, tuvojoties vasaras sezonai, saule kļūst arvien agresīvāka. Tāpēc nākamajā veikala apmeklēšanas reizē svarīgi iekļaut savā pirkumu grozā ādas tipam atbilstošu saules aizsarglīdzekli.
