Kā pareizi ierīkot dūmeni 0
Kā saprast, cik liels dūmenis nepieciešams, lai krāsns darbotos korekti? Aivars Mazzalvē
Jebkura dūmeņa galvenais uzdevums ir droša sadegšanas produktu izvadīšana no apkures ierīces. Ja tā nenotiek, apkures ierīce nedarbojas korekti, sliktākais scenārijs – dūmgāzes nonāk atpakaļ mājoklī, un pastāv iespēja saindēties ar tvana gāzi, var veidoties ugunsbīstama situācija.
Tāpēc dūmeņa aprēķinus un ierīkošanu vislabāk uzticēt profesionāļiem. Kā nekļūdīties, ja tomēr šis darbs jāpaveic pašam vai jāpārliecinās, vai esošā sistēma ierīkota atbilstīgi drošības prasībām?
Prasības jāmeklē dokumentācijā
Vispirms derētu sākt ar normatīvo aktu izpēti. Noteikumos par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija, sadaļā Prasības dūmejām un dūmeņiem visai sīki aprakstītas minimālās prasības, kādas jāievēro, ierīkojot dūmeņus un dūmejas, kas pirmos savieno ar apkures ierīcēm.
Lūk, galvenās nianses:
• dūmrovju un dūmeju šķērsgriezumu projektē atbilstīgi apkures ierīces vai katlu iekārtas jaudai,
• dūmrovja un dūmvada šķērsgriezuma laukums gāzes un šķidrā kurināmā kurtuvēm nedrīkst būt mazāks par 50 cm2 un diametrs – par 80 mm,
• cietā kurināmā kurtuvēm dūmrovja un dūmvada šķērsgriezuma laukums nedrīkst būt mazāks par 175 cm2 un diametrs – par 150 mm,
• katrai krāsnij vai pavardam ierīko atsevišķu dūmeni vai dūmkanālu,
• vienam dūmkanālam atļauts pievienot divas apkures ierīces, ja tās atrodas vienā dzīvoklī un vienā stāvā,
• ja vienai dūmejai vai dūmenim pievienotas vairākas kurtuves, dūmejas šķērsgriezuma laukumu aprēķina visu dūmejai un dūmenim pievienoto siltumģenerējošo ierīču kopējai jaudai,
• kamīnu pievieno atsevišķam dūmkanālam, kuram nedrīkst pievienot citu apkures ierīču vai siltumģenerējošu ierīču dūmkanālus. Kamīna dūmkanāla šķērsgriezuma laukums ir vismaz 300 cm2. Ja kamīna atveres laukums nav lielāks par 250 cm2, dūmkanāla šķērsgriezuma laukumu var samazināt līdz 175 cm2,
• dūmkanālu un dūmeņu šķērsgriezumu un augstumu projektē un ierīko tā, lai nodrošinātu vajadzīgo vilkmi un dūmgāzu aizvadīšanu.
Cik daudz dūmgāzu rodas
Rūpnieciski ražotajām apkures ierīcēm ir ierīkoti izvadi, kas atbilstīgi ierīces darbības parametriem, tajā skaitā dūmgāzu apjomam, kas rodas sadegšanas procesā, un to temperatūrai.
Citādi ir ar cietā kurināmā – visbiežāk malkas – apkures ierīcēm, ko izbūvē paši: ķieģeļu krāsnīm, plītīm un kamīniem. Kā saprast, cik lieli dūmeņi tām nepieciešami?
Sadegot cietajam kurināmajam, rodas zināms daudzums tā sadegšanas produktu, tiem ir noteikta temperatūra. Cik un kāda, to laboratorijas apstākļos noteikuši speciālisti, un šī informācija atrodama izziņas avotos.
Piemēram, sadegot kilogramam malkas, kuras mitrums ir 25%, 10 m3 dūmgāzu, vēlamā temperatūra skursteņa izejā ir 150 grādu. Kilograms akmeņogļu rada 17 m3 dūmgāzu, un vēlamā temperatūra skursteņa izejā ir 110 grādu.
Savukārt koksnes granulas vai briketes rada 9 m3 dūmgāzu, kuru vēlamā temperatūra skursteņa izejā tāpat kā malkai ir 150 grādu.
Sadegot pat tikai kilogramam cietā kurināmā, rodas ievērojams daudzums dūmgāzu, un skurstenim jābūt pietiekami lielam, lai šo daudzumu spētu izvadīt.
Atrodamas arī formulas, kas ļauj aprēķināt, cik liels dūmgāzu apjoms rodas, sadegšanai ilgstot stundu un ņemot vērā kurtuvē ievietojamā kurināmā daudzumu.
Kalkulatoru rezultāti jāvērtē kritiski
Savukārt skursteņa šķērsgriezuma laukumu rēķina, ņemot vērā iegūto gāzu apjomu un to plūsmas ātrumu skurstenī. Uzskata, ka mājokļu apkures ierīcēm dūmgāzu kustības ātrumam skurstenī jābūt 1,5–2,5 m/s, lai neveidotos gāzu plūsmas pretestība un virpuļi, kas bremzē gāzu kustību.
Šāds kustības ātrums ir pietiekams, lai pēc iespējas mazinātu kondensāta veidošanos uz skursteņa sieniņām. Internetā atrodami daudzi kalkulatori, kas ļauj viegli aprēķināt dūmeņa parametrus, izvēloties gan cilindra, gan kvadrātveida vai taisnstūrveida dūmeni.
Tomēr jāņem vērā – gadījumos, ja iegūtais rezultāts ir mazāks par būvnormatīvā noteikto minimālo dūmeņa šķērsgriezumu, jāvadās pēc būvnormatīvā noteiktā.
Skursteņslauķis Jānis Andersons atgādina zelta likumu – dūmeņa šķērsgriezumam jābūt nedaudz lielākam par dūmeju un dūmrovju šķērsgriezumu, lai dūmu plūsma sašaurinājumā nebremzētos.
Taču arī pārmērīgi liels dūmeņa šķērsgriezums sekmēs ātru dūmgāzu atdzišanu un kondensāta veidošanos uz tā sienām.
Ne īsāku par pieciem metriem!
Dūmeņa augstuma aprēķini ir salīdzinoši vienkāršāki. Turklāt pamatparametri meklējami tajos pašos Ministru kabineta noteikumos par dzīvojamo un publisko ēku apkuri un ventilāciju.
Ja dūmenis ir tuvāk par 1,5 m no jumta kores, tam jābūt 0,5 m augstākam par kori. Ja dūmenis atrodas 1,5–3 m no jumta kores, tas nedrīkst būt zemāks par kori.
Ja dūmenis atrodas par 3 m tālāk no jumta kores, tā augšgals nedrīkst būt zemāks par taisni, kura vilkta no kores 10 ° leņķī pret horizontu. Ēkām ar plakanu jumtu dūmeņa augšējo galu ierīko ne zemāk par 0,5 m virs jumta seguma.
Dūmeņa kopējais augstums no pelnu krātuves režģa līdz dūmu izplūdes vietai nedrīkst būt mazāks par 5 metriem. Vai tas var būt lielāks?
Protams, jo jāņem vērā ēkas kopējais augstums, dūmeņa novietojuma vieta attiecībā pret ēkas jumta elementiem, valdošo vēju virziens un iespējami gaisa masu virpuļi pie jumta konstrukcijām.
Svarīgi, lai neveidotos situācija, kad gaisa masu kustība gar jumtu skurstenī izraisa pretestību vai pat vilkmi pretējā virzienā. Šādu pašu efektu var radīt blakusesošās mājas un augsti koki.
Vilkmi skurstenī nodrošina spiedienu starpība starp spiedienu tā pakājē un augšgalā. Tiek uzskatīts, ka normālai skursteņa darbībai spiedienu starpībai jābūt ne mazāk kā četri paskāli katrā dūmeņa metrā.
Tādējādi piecus metrus garam skurstenim tie būs 20 paskāli. Aprēķinos tiek ņemta vērā arī dūmgāzu temperatūra skursteņa ievadā un izvadā. Arī šiem aprēķiniem internetā atrodami dažādi kalkulatori.
