Kā pareizi ierīkot “balto” pirtiņu. Pirtnieka padomi 0
Visvienkāršāko pirti var ierīkot pat teltī – atliek tikai augšpusē atstāt caurumu dūmiem, uz ugunskura uzkarsēt akmeņus un uzliet ūdeni. Tāda ideja bija arī vēsturiskajai melnajai jeb dūmu pirtij, kur atradās akmens krāvums, bet dūmus izvadīja pa logu, durvīm vai ventilācijas lūkām. Piedāvājam sertificēta pirtnieka padomus, kā izveidot krietni sarežģītāko “balto” pirti.
“Baltajā” pirtī tradicionāli ir ne vien pērtuve, bet arī mazgātava un ģērbtuve. Parasti pērtuvi ierīko guļbūves pirtiņā, bet var iekārtot arī bēniņos vai daudzdzīvokļu mājas pagrabā, norobežojot ar siltinātu sienu. Pērtuves sienas apšuj ar vieglu koksni – liepu, apsi, alksni, priedi, pat egli, kuras sveķi karstumā ātri izgaro. Grīdu vislabāk veidot no akmens masas flīzēm tā, lai ūdens satecētu trapā. Ūdens novadīšanai izmanto resnu, ap 20 cm diametra kanalizācijas cauruli, kas mazāk piesārņosies, un no virspuses nosedz ar trapa restīti. Lai kāju pēdas nesaskartos ar akmeni un neslīdētu, uz grīdas liek koka redeles (virsmai jābūt ēvelētai un noslīpētai). Tās gatavo no mitrumizturīga koka, piemēram, apses vai skujkoka.
Ja pirtī darbosies pirtnieks, tam nepieciešama brīva pieeja lāvai, piemērots lāvas un griestu augstums. Pirts griestiem jābūt tik augstiem, lai, izstiepjot rokas ar pirts slotām uz augšu, to gali neskartu griestus. Parasti rēķina virs galvas klāt apmēram 50 – 70 cm. Svarīgi, lai ar slotiņu var brīvi vadīt tvaiku, neskarot griestus, taču, ja griesti pārāk augsti, tvaiks krāsies pie griestiem un pirtniekam būs neaizsniedzams. Sēžot uz peramās lāvas, attālumam no galvas līdz griestiem jābūt 30 – 50 cm.
Lāvu gatavo no apses, liepas vai melnalkšņa – mīkstās koksnes mazais blīvums nodrošina, ka uzkarsušais koks nededzinās. Uz lāvas cilvēkam jājūtas ērti, tā nedrīkst būt par īsu vai par šauru. Lāvu novieto tā, lai kājas atrastos tuvāk krāsnij, galvu liek vēsākā zonā austrumu vai ziemeļu virzienā. Lāvas garumu saskaņo ar garāko ģimenes locekļa augumu, kam pieskaita 15 cm uz abām pusēm. Visbiežāk lāvas gatavo 230 – 250 cm garas un 70 – 90 cm platas. Platumam jābūt tik lielam, lai gulošs cilvēks uz tās brīvi novietotu rokas.
Krāsniņas minimālajai jaudai jāatbilst pirts kubatūrai. Jo lielāks skaits vienā laikā vēlēsies pērties, jo jaudīgākai jābūt krāsnij. Ap krāsni veido stabilu koka sētiņu, lai nejauši kāds tai nepieskartos.
Pērtuvē nepieciešama arī laba ventilācija, tomēr jāuzmanās no haotiskas gaisa plūsmas, lai ziemā neapaukstētos. Piemērota vieta svaigā gaisa pieplūdes lūkai ir sienas lejas daļa aiz krāsns. Vēsais gaiss, virzoties gar krāsni, sasilst, bet to savāc telpas pretējā pusē pa diagonāli zem peramās lāvas izveidota ventilācijas lūka ar aizbīdni. Lūkas visu laiku atrodas atvērtā stāvoklī un nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu. Ja pērtuvē nav vēdlodziņa, ātrākai gaisa apmaiņai 20 – 30 cm no griestiem izveido papildu lūku.
UZZIŅA
* Pirts slotu iedarbība apvieno ķermeņa masāžu, temperatūras regulāciju un bioaktīvu vielu ievadīšanu ķermenī. Bērzs ir universāls koks, kas piemērots visiem. Slotas sien agrā vasarā, kad bērzu lapas ir pilnas ar dzīvības sulu, un žāvē ēnainā vietā. Ieteicams ņemt vērā, ka cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu paredzētās pirtsslotas griež dilstošā mēnesī, bet, ja ir pazemināts asinsspiediens, augošā mēnesī. Ja uz pirti dodas vīrietis ar sievieti, vīrietis ņem bērzu un ozolu, sieviete – liepu un bērzu slotas. Pēc slotiņu mērcēšanas pāri palikušais bioloģiski aktīvais ūdens noder matu skalošanai.
* Pirtī vislabāk izmantot dabiskos gaisa aromatizētājus: vīgriezes, piparmētras, raudenes vai citronmētras. Pirtī noberžas ar dabisku sizala sūkli vai jūras gurķi, labi izmantot skrubi, piemēram, sīkgraudainu jūras sāli sajaucot ar aromātisku eļļu.
* Pirtēties nav ieteicams ar pilnu vēderu, gan arī tukšā dūšā. Vislabāk pirtī pērties divatā – vīrietis per sievieti un otrādi. Pēc svīšanas nelieto ledainus dzērienus, bet siltu zāļu tēju.
Konsultēja sertificēts pirtnieks Romualds Lamsters
