Kā pareizi ēst saskaņā ar dabas ritmiem 1
“Gribu pieskaņoties dabas ritmam. Ir atslodzes dienas, bet man nav informācijas, kā tajās jāuzvedas un kas tad jāēd” . Aina Steķe Vecpiebalgas novadā
Ja ar dabas ritmu ir domāts tā sauktais Mēness kalendārs, klīnikas “Premium Medical” uztura speciāliste Inga Pūce skaidro, ka mēness fāžu iedarbība mūsu organismā pirmām kārtām saistīta ar limfas cirkulāciju un gremošanas fermentu izdalīšanos. Ja fermenti slikti izdalās, pārtika paliek līdz galam nesagremota, asinsritē nonāk nepazīstamas substances un imūnsistēma sāk ražot antivielas, un rodas iekaisumi, kas izpaužas kā pārtikas alerģijai vai liekais svars, jo šī nesagremotā pārtika tiek uzskatīta par toksīniem, kas daļai cilvēku izgulsnējas tauku šūnās.
– Bioritmoloģijā runā arī par ēšanas ritmu, bet tikai diennakts šķērsgriezumā. Lielākā daļa organisma norišu precīzi atbilst periodiskiem procesiem uz Saules, Mēness, Zemes, kā arī sasaucas ar Kosmosa ietekmi.
Tas nav nekas dīvains, jo jebkura dzīva sistēma, arī cilvēks, ir nepārtrauktā informācijas, enerģijas un vielu apmaiņā ar apkārtējo vidi. Ja kaut kādu iemeslu dēļ šī apmaiņa tiek traucēta, tas negatīvi ietekmē dzīvības procesus, – stāsta I. Pūce.
Šūnās nepārtraukti notiek divi pretēji procesi – anabolisms jeb veidošanās, uzkrāšanās un katabolisms jeb noārdīšanās, sadalīšanās. Anabolisms rada šūnu protoplazmas pieaugumu, bet katabolisms – tās samazināšanos un destrukturizāciju. Taču abi šie procesi, savstarpēji savienojoties, viens otru pastiprina. Šo ritmu vada gaisma un temperatūra.
No plkst. 3.00 līdz 15.00 dominē noārdīšanās un enerģijas atbrīvošanās (katabolisms) un organisma iekšējās vides virzība uz skābo pusi. Mērena fiziskā slodze papildus veicina šī līdzsvara normalizēšanos. Tādējādi diennakts gaišais laiks veicina katabolisma aktivizēšanos katrā mūsu šūnā.
No plkst. 15.00 līdz 3.00 līdz ar gaismas samazināšanos un temperatūras pazemināšanos sarūk arī fiziskā aktivitāte, kas izraisa šūnu atjaunošanos un enerģijas uzkrāšanu (anabolisms), veicinot arī skābju un sārmu līdzsvara virzīšanās uz sārmaino pusi.
Tātad šūnu iekšienē notiekošo bioloģisko ritmu sinhronizācijai galvenokārt kalpo dienas un nakts maiņa. Tādēļ, lai nepieļautu organisma priekšlaicīgu nolietošanos, I. Pūce ierosina, ja vien tas iespējams, atteikties no darba nakts maiņās un no pretdabiska dzīvesveida. Tas attiecas arī uz cilvēku iedalījumu pūcēs un cīruļos.
Patiesībā pūcēm ir pretdabisks dzīvesveids, kas izposta šūnu ritma saskaņotību ar gaišo diennakts laiku.
Galu galā saules enerģija (infrasarkanie, fotonu, ultravioletie, elektromagnētiskie stari un citu daļiņu plūsma) līdz ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, vitamīnu veidošanos (D vitamīns veidojas tikai gaismā), šķidrās vides jonizāciju un citiem faktoriem izraisa organisma aktivitātes palielināšanos. Diennakts tumšajā laikā šī dabiskā spēcinājuma nav, turklāt naktī ķermeņa temperatūra pazeminās, un tas savukārt nozīmē, ka fermentu aktivitāte apsīkst un visi organisma asinsvadi un limfvadi ir pakļauti spazmām.
Šie faktori apgrūtina vēlu vakarā vai naktī ēstas barības sagremošanu. Uztura speciāliste brīdina, ka, piekopjot šādu pretdabisku dzīvesveidu, organismu var ļoti piesārņot, turklāt tas patērē arī papildu spēkus. Šī iemesla dēļ, piemēram, daudzi radošo profesiju cilvēki nereti sadeg savu spēju pilnbriedā.
