Kā pareizi dzīvot nākotnei? 19
Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās psihoterapeiti māca cilvēkus dzīvot “šeit un tagad”, dzīvot tikai tagadnē, bet tiekšanos uz nākotni komentē ironiski: “Ja gribi sasmīdināt Dievu – pastāsti par saviem plāniem.” Viņu klientiem tas ir pareizs ieteikums, bet veseliem cilvēkiem – nē. Attīstīts un vesels cilvēks dzīvo nākotnei. Kā tas notiek? Dzīvot nākotnei – tas nozīmē, ka tava uzmanība ir pievērsta nākotnei, nākotne ir tava galvenā vērtība, raksta psiholoģisko zinātņu doktors Nikolajs Kozlovs portālā Psychologos.
Mūsu nākotne – vienmēr ir tikai iespēja, tāpēc “dzīvot nākotnē” var nozīmēt gan bēgšanu no pašreizējās dzīves, lidināšanos sapņos, gan vēlamās nākotnes izveidošanu, pūles, lai tā kļūtu par tagadni.
Prasme dzīvot “šeit un tagad”, katru sekundi atrasties tagadnē, protams, ir lieliska prasme, bet ir kļūdaini pārvērst to par savas dzīves filozofiju.
Ir svarīgi saldi izgulēties un labi paēst, bet attīstīti cilvēki nedzīvo, lai ēstu un gulētu. Tie ir instrumenti, nevis mērķi. Arī spēja dzīvot “šeit un tagad” – ir tikai instruments, kas jāizmanto, ja nepieciešams, virzoties uz savu mērķi, apzināti veidojot savu nākotni.
Kā dzīvot nākotnei?
Ja tu pareizi dzīvo nākotnei, tava uzmanība visu laiku klejo šurpu turpu: tagadne – nākotne – tagadne – nākotne.
Vērojam, kas notiek tagadnē, salīdzinām to ar mūsu vērtībām un iespējām, un, pamatojoties uz to, nosakām mērķi. Mērķis ir nākotnes tēls. Tagad pastāvīgi paturam prātā savus mērķus un nepārtraukti meklējam, kā labāk un ātrāk tos sasniegt. Lai to izdarītu, uzmanīgi vērojam realitāti, mainīgos apstākļus, organizējam vajadzīgās tikšanās, darām to, kas pienākas un mācām sev nepieciešamo.
Tikuši skaidrībā ar savām dzīves vērtībām, nosakām galvenos dzīves mērķus, tad definējam mērķi nākamajiem desmit gadiem, konkretizējam mērķus gadam, trim un pieciem gadiem. Gada mērķus pārvēršam mērķos mēnesim, nedēļas un dienas uzdevumos.
Ar tādu pieeju pagātne nepastāv. Ik brīdi mēs ar mums notiekošo filtrējam kā “tukšs” (un tas tiek aizmirsts), bet ko citu apzīmējam kā svarīgu lietu vēlamajai nākotnei. Kas var būt svarīgs un kur mēs šo svarīgo liekam?
Iešāvās prātā lieliska ideja – pierakstām tur, kur to ātri atrastu.
Sanāca muļķības – izdarām secinājumus nākotnei un iztēlē noglabājam gadījumiem, kad tādi secinājumi būs noderīgi. Atradām labu risinājumu – analoģiski iztēlojamies, kur un kad šis veiksmīgais lēmums nākotnē var noderēt. Tā arī ir nākotnes atmiņa.
Dzīvot nākotnei nozīmē būt konstruktīvam un rīkoties mērķtiecīgi. Nepārdzīvot notikušo, bet izlabot, kas labojams, un izveidot jaunus plānus. Īstenot principu “Nav problēmu, ir uzdevumi.”
Neskaidrot, kurš bija vainīgs, bet vienoties, kā rīkoties turpmāk un veidot komfortablas attiecības. Neiebilst pret sarunu dalībnieka neprecizitāti, bet vienkārši izlabot to ar precizēšanu vai papildināšanu. Ja bijuši nopietni zaudējumi un pazudušas visas pagātnes dzīves pamatdomas – atrast jaunas nozīmīgas lietas un vērtības, veidot jaunu dzīvi. Dzīvot nākotnei nav dzīvot “Tāpēc, ka…”, bet “Lai…”
Nav pareizi domāt, ka nākotnei dzīvojošais palaiž garām notiekošā skaistumu un īslaicīgos priekus – it nemaz.
Tavas skaistās nākotnes tēlā jābūt gan skaistumam, gan priekam un mīlestībai, tuviem cilvēkiem un vakara pastaigām, kad jūs ejat, sadevušies rokās, un saprotat – tā ir laime. Ja pēkšņi šeit un tagad jūs varat nekavējoties dāvāt kaut ko no šīm jums dārgajām lietām, jūs to noteikti darīsit. Tikai ir svarīgi nepārvērsties par tuvredzīgu radību, kas apmierina pašreizējās vajadzības un nedomā par to, kas notiks rīt.
Tie, kas dzīvo kā dārzeņi, parasti dzīvo uz citu rēķina vai faktiski nodod savu nākotni. Ja jūs domājat par savu nākotni, jūs rūpējaties par to sevi, kurš drīz dzīvos šajā nākotnē. Izdari ko vērtīgu šodien, lai tavas nākotnes Es par to teiktu “Paldies!”
