Kaimiņiene vilcinās ar lēmuma pieņemšanu. Kā gudri pārdot kopīpašumu? 0
Saimniekoju gandrīz 40 hektāru lielā saimniecībā. Esam divas īpašnieces – man pieder 3/4 domājamās īpašuma daļas, bet otrai īpašniecei 1/4.
Izlēmu savu īpašuma daļu pārdot, tomēr ir grūtības vienoties ar otru īpašnieci.
Tika piedāvātas pirmpirkuma tiesības, taču viņa nedod atbildi, kā rīkosies tālāk, – vai ir gatava pārdot savu daļu, pārpirkt manas daļas, kā vēlas atdalīt savu zemesgabalu.
Biju atradusi firmu, kas piekrita pirkt manu daļu. Jau noslēdzām pirkuma līgumu. Tajā bija punkts, ka 60 dienu laikā līgums zaudē spēku. Šis laiks jau ir pagājis. Nosūtījām viņai arī rakstisku uzaicinājumu sniegt atbildi, taču arī tam drīz apritēs 2 mēnešu termiņš. Kādā veidā lai pārdod īpašumu, ja otrs īpašnieks neatbild?” jautā Anita no Amatas novada.
Juristu biroja Eiro Temīda vadītājs un jurists Juris Bricis skaidro: “Ja viens no kopīpašniekiem vēlas pārdot sava īpašuma domājamās daļas un vismaz reizi ir nosūtīts oficiāls paziņojums otram kopīpašniekam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, Civillikuma 2061. pantā ir norādīts, ka pirmpirkuma izlietošanas termiņš ir divi mēneši.
Ja pirmpirkuma tiesīgais nedod atbildi noliktajā laikā, tad viņa pirmpirkuma tiesības izbeidzas, un līdzīpašnieks drīkst pārdot savas domājamās daļas iecerētajam pircējam.”
Svarīgākais, lai paziņojums būtu oficiāls un pierādāms.
Oficiāls paziņojums var būt e-pastā nosūtīts elektroniski parakstīts dokuments vai pa pastu nosūtīta ierakstīta vēstule, kam pievienots ar pircēju noslēgtais pirkuma līgums. “Ieteiktu šo uzaicinājumu sūtīt kā ierakstītu vēstuli ar satura sarakstu – tas ir pasta pakalpojums, kas nodrošina, ka vēstulē ir tieši tas dokuments, kas norādīts speciālā pasta veidlapā.
Tas garantēs, ka neveidosies situācija, kurā pēc vairākiem mēnešiem otrs kopīpašnieks varētu tiesā celt izpirkuma prasību, pieprasīt anulēt pirkuma darījumu un lūgt nostiprināt savas īpašuma tiesības,” skaidro jurists.
Situācijas, kad viens no līdzīpašniekiem vēlas pārdot kopīpašuma daļas un otram īpašniekam tiek piedāvātas pirmpirkuma tiesības, Latvijā ir izplatītas, stāsta J. Bricis. “Bieži ir arī situācijas, kad ar kopīpašuma pārdošanu var rasties problēmas.
Diviem vai vairākiem īpašniekiem pieder domājamās daļas, taču nav savstarpējas, juridiski apstiprinātas vienošanās par īpašuma lietošanas kārtību dabā. Līdz ar to šajā gadījumā darbojas Civillikuma regulējums, ka katrs kopīpašnieks var lietot jebkuru īpašuma daļu, neraugoties uz to, kas viņam proporcionāli pieder. Taču īpašumā drīkst veikt saimniecisko darbību, piemēram, kaut ko būvēt, ierīkot vai uzlabot tikai ar pārējo īpašnieku piekrišanu.
Tāpēc, ja īpašumam ir vairāki saimnieki, vēlams vienoties par īpašuma lietošanas noteikumiem, noslēgt juridiski apstiprinātu līgumu par lietojuma tiesību sadali un šo līgumu reģistrēt arī Zemesgrāmatā, lai līgums būtu spēkā arī pret jebkuriem nākamajiem īpašniekiem.
Līdz ar to katram dabā būs skaidri noteikta sava lietojamā daļa. Pretējā gadījumā, ja īpašumā ir tikai domājamās daļas un nav vienošanās par lietošanas noteikumiem, jebkuru darbību veikšanai īpašumā īpašniekiem būs nepieciešama savstarpēja vienošanās.” Tomēr jurists uzsver, ka ikviens gadījums ir individuāls, tāpēc šādās situācijās līdzīpašniekam personīgi jāvēršas pie jurista pēc detalizētākas konsultācijas.
