Kā par pacientu rūpējas slimnīcā? Apgūsti pacientu drošības sistēmu 0
2009.gadā pirmo reizi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti Eiropas Pacientu tiesību dienas ietvaros aktualizēja pacientu drošības nozīmi un kopš tā laika veiktas tūkstošiem apmācības speciālistiem visā Latvijā, ieviesta Pacientu drošības sistēma Bērnu slimnīcā un pakāpeniski pacientu drošības sistēma tiek ieviesta arī citās slimnīcās Latvijā.
“Starptautiskā statistika liecina, ka attīstītajās valstīs 8-12% pacientu gūst kādu kaitējumu, atrodoties slimnīcā.
Pacientu drošības sistēmas mērķis ir mazināt ar veselības aprūpi saistītas kļūdas un nevēlamas sekas pacientiem,” skaidro BKUS Pacientu drošības konsultants Reinis Upenieks, uzsverot, ka pacientu drošības centieni ir pēc iespējas mazināt visdažādākos riska faktorus, lai negadījumi pacientiem jāpiedzīvo retāk; it sevišķi tādi, kuri notikuši agrāk un par kuriem gūtas vērtīgas mācības.
Praksē Pacientu drošības sistēma nozīmē darbu ar apzinātiem vai potenciāliem riskiem un to mazināšanu:
1. tā ir drošības kultūras veicināšana jeb nenosodīšana, tā vietā akcentējot mācīšanas iespējas. Ja kāds no darbiniekiem vai pacientiem pamanījis potenciālu risku vai arī notikušu negadījumu, ikviens ir aicināts ziņot par notikušo īpaši izveidotā gadījumu reģistrēšanas sistēmā. Darbiniekiem tā ir iekšējā slimnīcas sistēma, bet vecākiem un pacientiem tā ir iespēja noziņot par notikušo slimnīcas mājas lapā, īpaši norādītā vietā;
2. ziņojumu saņem apmācīti speciālisti, kuri izpēta notikušo un rūpīgi analizē iespējamos cēloņus. Pacientu drošības komanda izstrādā iespējamos risinājumus, lai samazinātu iespēju līdzīgam notikumam atkārtoties nākotnē.
Piemēram, bērniem ar vienādiem vārdiem vienā un tajā pašā nodaļā paredzēti katram savi izmeklējumi. Ienākot personālam rotaļu istabā un uzrunājot bērnu, atsaucas viens no viņiem. Personāls dodas ar pacientu veikt attiecīgo izmeklējumu. Izrādās, ka atsaucies cits pacients un īstais pacients nenoreaģēja uz personāla uzaicinājumu.
BKUS Pacientu drošības komanda izstrādāja risinājumu ieviest katram bērnam unikālas ID aproces, kuras personāls pārbauda pirms katras manipulācijas, izmeklējuma, procedūras, lai līdzīgas kļūdas neatkārtotos.
Kopš Bērnu slimnīcā ieviesta Pacientu drošības sistēma, ik gadu pieaug reģistrēto nevēlamu gadījumu skaits. “Tas nav saistīts ar biežāku kļūdīšanos, bet gan ar personāla lielāku iesaisti iespējamo risku pamanīšanā,” stāsta R.Upenieks.
Ja 2013. gadā personāls ziņoja par 77 nevēlamiem gadījumiem, tad 2018. gadā tie bija 436.
“Tas joprojām nav daudz, jo starptautiskā statistika liecina, ka valstīs ar iedzīvinātu drošības kultūru Bērnu slimnīcai līdzīga izmēra slimnīcās gadā reģistrē pat 1000 gadījumus par novērotiem riskiem,” komentē R.Upenieks.
Visbiežāk Bērnu slimnīcas darbinieki ziņo par klīniskajiem procesiem un procedūrām, novērotajiem riskiem sarežģītu manipulāciju laikā, kam seko informācijas nodošana starp ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm, dažāda veida pārpratumi ar medikamentu iepakojumiem, piemēram, dažādi medikamenti ar līdzīgu iepakojumu, nepareizu parametru ievadīšana medicīnas ierīcē u.tml.
Kopš 2018.gada iespēja ziņot par nevēlamiem gadījumiem un riskiem ir arī pašiem pacientiem un viņu vecākiem. Pagaidām gan saņemti tikai daži vecāku iesniegti ziņojumi.
Zīmīgākie pacientu drošības pasākumi, kas veikti Bērnu slimnīcā:
• pacienta identifikācija visā ārstniecības procesa laikā, piemēram, lietojam pacientu identifikācijas aproces, personāls pirms katras manipulācijas pārjautā pacientam, kā viņu sauc;
• savlaicīga kritisko rezultātu paziņošana, piemēram, pēc kritiskas izmeklējuma atrades personāls proaktīvi meklē pacientu un informē par nepieciešamību ierasties pie ārsta;
• risku mazinoši pasākumi ķirurģijā un anestēzijā, piemēram, ķirurgi pirms operācijas marķē operācijas vietu; saskaņā ar starptautiskām rekomendācijām pacientam pirms grieziena tiek ievadīta profilaktiska antibiotiku deva; pirms jebkuras manipulācijas anestēzijā anesteziologi veic standartizētu, uz kritērijiem balstītu pacienta apskati;
• risku mazinoši pasākumi augsta riska pacientiem, piemēram, ieviesta triāžas sistēma NMPON, lai pacienti ar augstāku risku ātrāk nonāk ārsta redzeslokā; māsas izmanto pediatrisko agrās brīdināšanas sistēmu, lai savlaicīgi pamanītu pacienta stāvokļa izmaiņas;
• droša zāļu aprites sistēma, piemēram, citostatiskos medikamentus aptieka sagatavo īpašos augstas drošības apstākļos;
• ar pacienta veselības aprūpi saistīto infekcijas slimību risku mazināšanas pasākumi, piemēram, regulāri tiek atgādināts personālam, pacientiem un apmeklētājiem par roku mazgāšanu tā, lai tas būtu uzmanību piesaistoši un vēlamo uzvedību veicinoši.
