Kā panākt, lai pastkastēs ievieto tikai to, kas pasūtīts 0
Ja deputāti būtu rīkojušies operatīvāk, lai atrastu risinājumu, kas liegtu piesārņot privātpersonu pastkastes ar nepieprasītiem sūtījumiem, tad, visticamāk, nemaz nebūtu tik vienkārši izvērst melno priekšvēlēšanu kampaņu caur pastkastēm.
To atzina vairāki Saeimas deputāti. Piemēram, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (“Vienotība”) uzskata, ka pastkaste cilvēkam ir tāds pats privātīpašums kā dzīvoklis vai māja un ka tur drīkst ievietot tikai to, kas ir pasūtīts. Vēl jo vairāk – ja pastkastes īpašnieks ir norādījis, ka nevēlas saņemt neko lieku, tad tas ir jāņem vērā. Ja neņem, tad vajadzētu piemērot administratīvo sodu uzbāzīgajiem reklāmu izplatītājiem. Ja līdz vēlēšanām jau būtu pieņemts konkrēts tiesību akts, kas stingri reglamentē reklāmas izplatīšanu, tad, visticamāk, pastkastīšu piebāzēji ar tik vieglu roku nerīkotos un politiķiem pirms pašvaldību vēlēšanām naktīs būtu saldāks miegs.
Tomēr nav taisnība, ka Saeima par šo jautājumu vispār nebūtu domājusi. Saeimas Pieprasījumu komisija pēc deputātes Ineses Laizānes (Nacionālā apvienība) iniciatīvas nesen apspriedās, kas būtu darāms, lai iedzīvotāju pastkastes un arī personīgais elektroniskais pasts internetā netiktu pārblīvēts ar nepieprasītiem reklāmu materiāliem. Komisija nolēma, ka ir nepieciešami valdības noteikumi, kas ierobežotu reklāmas izplatītāju patvaļu, un pie šī tiesību akta būtu jāstrādā par reklāmas nozari atbildīgajai Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju, kurai jāīsteno valdības pieņemtās Pasta politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam.
Komisijas pārstāvis deputāts Jānis Viļums (Reformu partija) sacīja, ka viena no iespējām, kā tikt vaļā no makulatūras pastkastēs, ir tiesību aktā iestrādāt pantu, kas ļautu pastkastītēs ievietot tikai adresētus sūtījumus. Cita iespēja ir novietot kāpņu telpā atkritumu tvertni, kur iedzīvotājiem izmest nevēlamo reklāmu.
Esot noskaidrots, ka cilvēki izlasot vai paņemot apmēram 30% no piegādātajiem neadresētajiem sūtījumiem, kamēr 70% mētājoties uz grīdas. Deputāts Viļums atzina, ka apspriešanas vērts ir priekšlikums par papildu nodokļa uzlikšanu reklāmu izplatītājiem, lai par šo naudu varētu iegādāties atkritumu tvertnes un savākt nevajadzīgos sūtījumus.
Gaida Ekonomikas ministrijas rīcību
Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti savus priekšlikumus nosūtīja Ekonomikas ministrijai. Ministrija nenoliedz, ka pastāv atsevišķi aktuāli jautājumi saistībā ar nevēlamu neadresētās reklāmas materiālu piegādi iedzīvotājiem, bet vienlaikus uzskata, ka par šo jautājumu nepieciešama plašāka diskusija. Šis jautājums neesot viennozīmīgi traktējams, proti, ne visi iedzīvotāji neadresētas reklāmas piegādi uzskata par problēmu.
Ir iedzīvotāji, kuri labprāt saņem reklāmas sūtījumus un ar tiem iepazīstas. Par to liecinot, piemēram, “Latvijas Pasta” un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas saņemtais samērā nelielais sūdzību skaits.
Ministrija vēlas pārliecināties, vai tiekot izmantoti jau visi šobrīd pieejamie līdzekļi, lai pastkastēs nenokļūtu neadresēti reklāmu sūtījumi. Kā viens no ieteikumiem tiek minēts papīrgrozu novietošana dzīvojamo namu kāpņu telpās, kur iedzīvotāji varētu izmest neinteresējošos reklāmu materiālus, vienlaikus piesakoties Līgatnes papīrfabrikā, kas bez maksas nodrošinās makulatūras savākšanu.
Reklāmu apjomi pieaugs
Papīrfabrikas mārketinga vadītāja Oļesja Dreimane man sacīja, ka makulatūras savākšanu esot iespējams nodrošināt, taču sāpīgs jautājums ir tvertnes, kur izmest nevajadzīgo reklāmu. Tās jānodrošina pašiem iedzīvotājiem, turklāt nereti tās nozog. Tāpēc rodas jautājums, vai tomēr iedzīvotāju interesēs nebūtu ērtāk šo jautājumu risināt no cita gala – pastkastēs ievietot tikai to, kas ir pasūtīts.
O. Dreimane sacīja, ka ne reizi vien reklāmu izplatīšanas jautājumu apspriedusi ar reklāmu izdevējiem un esot pilnīgi skaidrs, ka nākotnē pastkastes tikšot pieblīvētas arvien vairāk, jo reklāmu daudzums pieaugšot. Tāpēc jāšaubās, vai šo problēmu varēs atrisināt tikai ar papīrgroziem un uzlīmēm uz pastkastēm.
Tam piekrīt arī tiesībsargs, kurš uzskata, ka “nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas publiski reglamentētu kārtību, kādā tiek izplatīta neadresēta reklāma, izvietojot to pastkastītēs vai māju koplietošanas telpās”. Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa sacīja, ka birojs marta vidū vērsīsies rakstveidā pie Ekonomikas ministrijas, lai noskaidrotu, ko ministrija paveikusi. Tiesībsarga birojs šajā jautājumā veic uzraugošo funkciju, lai atbildīgās iestādes to risinātu un novestu līdz rezultātam. Tiesībsargs Juris Jansons atzina, ka šāda gara sarakste starp institūcijām neliecina par labu pārvaldību. Joprojām jautājums tiek risināts smagnēji birokrātiski, bet rezultāta nav.
