Kā panākt, lai krievvalodīgie sarunātos latviski? Aivars Pastalnieks dalās ar savu veiksmīgo padomu 183
Vēlos pastāstīt mazliet par savu pieredzi. Nu jau kādu laiku esmu pārgājis tikai uz latviešu valodu jebkurā situācijā – šis ir jau otrais piegājiens. Pirmais bija pēc valodu referenduma, kas mani sakaitināja – mani kaimiņi bija neizpratnē, kā tas tagad ir, ja visu mūžu biju runājis krieviski, vairs tagad nerunāju, kas ir noticis? Bet pamazām padevos, atzīst Aivars Pastalnieks, žurnāla “KLUBS” galvenais redaktors, kurš TV24 raidījumam “Preses klubs” atklāja savu pieredzi par sarunāšanos latviski ar krievvalodīgajiem.
Attiecības pabojājās, protams, stāsta žurnālists, sakot, ka “apzināti tolaik uz to gāju, jo vienkārši sapratu, ka es nevaru savādāk!
Tagad man ir otrais piegājiens. Cenšos visur visās situācijās runāt latviski. Es daru to labvēlīgi, ne ar naidu.”
Ja to dara ar labvēlību, ir simtprocentīga garantija, ka pretī arī atbildēs latviski, apgalvo Pastalnieks, norādot: “ja cilvēks nesaprot, viņš kādu frāzi pasaka krieviski, bet es turos pie latviešu valodas.
Man ir prieks, ka daži tādi pēc skata reketieru tipa krievu čaļi cenšas arī latviski runāt. Ļoti grūti iet, bet man patīk, ka viņi cenšas!”
Žurnālists atzīst, ka, jā, bieži vien vieglāk būtu ar sarunbiedru komunicēt krieviski, bet viņš iztur šo savu pozīciju līdz galam un paliek latviešu valodā.
“Runājot par šo, krievu sabiedrībā ir tāds uzskats, ka pieminekļa nojaukšana ļoti šķēla sabiedrību. Es savukārt domāju, ka sabiedrību visvairāk šķeļ tas, ka krievu sabiedrībai
ļoti vāja pretkara nostāja, un tā sabiedrību šķeļ visvairāk. Ir jāstrādā ar krievu publiku un jājautā viņiem atklāti – ko tad jūs galu galā par to karu domājat!” šādi rezumē Pastalnieks.
