10. Vajadzība kļūt par vecāku. 13
- Augsta vajadzības izpausmes pakāpe. Cilvēks uzskata, ka bērni ir dzīves jēga. Viņš gatavs daudz ieguldīt bērnu audzināšanā un izglītībā. Labprāt komunicē un rotaļājas ar citu cilvēku bērniem un viegli atrod kopīgu valodu. Viņš ir aizkustināts, ieraugot mazuli. Tādu pašu attieksmi pret bērniem sagaida arī no otrās pusītes.
- Zema vajadzības izpausmes pakāpe. Bērni šādam cilvēkam bieži vien “gadās”. Protams, ne visi atzīst tādu attieksmi pret bērniem, bet tas ir redzams. Bērni bieži kaitina vai traucē. Tiem tērētais laiks un nauda tiek uztverti kā upuris. Nelepojas ar saviem bērniem. Zīdaiņi neaizkustina. Nav vēlmes komunicēt ar svešiem bērniem. Nevajadzētu gaidīt, ka tāds cilvēks kļūs par brīnišķīgu tēvu (māti).
11. Vajadzība būt līderim ģimenē.
Var būt četras pozīcijas:
- cilvēks attiecībās vēlas dominēt (tas ir, viņš meklē kādu spējīgu pakļauties);
- nevēlas būt līderis un meklē stiprāku cilvēku, aiz kura “kā aiz sienas”;
- cilvēks ir psiholoģiski vājš, bet vēlas sevi apliecināt uz partnera rēķina un meklē kādu vēl pakļāvīgāku;
- cilvēks ir stiprs, gudrs un vēlas veidot attiecības ar līdzīgu partneri uz vienādiem nosacījumiem.
Papildus vadošajām, 11 pamatvajadzībām ilgtermiņa attiecībām, cilvēkam var būt apakšvajadzības. Piemēram, ir svarīgi, lai viņa otrai pusītei patiktu kaķi, būtu vienaldzīga pret futbolu, ar prieku čubinātos dārza dobēs, prastu vadīt automašīnu utt. Tās ir mazākas vajadzības, bet tomēr svarīgas.
Protams, ideāla atbilstība ir maz ticama. Var pielāgoties kādām vajadzībām (pašapziņas nostiprināšana, draudzība, kopīgas intereses), savukārt citās tas būs daudz grūtāk (sadzīves komforts, finansiāli izdevīgas attiecības, bērni). Ir vajadzības, kuras var kompensēt citur, piemēram, ja pašapziņa tiek nostiprinātas darbā un draugs kļūst par skolotāju, tas nesagraus attiecības. Bet, ja vajadzību pārklāšanās ir neliela, attiecības nebūs ilgas.
