Kā pamanīt insultu laikus 0
Ar insultu sastopas arvien jaunāki cilvēki. Saslimšanas novēršana ir daudz efektivāka nekā ārstēšana pēc insulta. Tāpēc ieteicams pievērst uzmanību profilaksei.
Insultam ir raksturīgi pēkšņi vai strauji attīstījušies smadzeņu bojājuma simptomi, kas var izpausties dažādi, jo ir saistīti ar tā novietojumu un plašumu.
Pazīmes, kas liecina par insultu, ir pēkšņs nejutīgums, vājums vai nespēks sejā, rokā vai kājā (īpaši vienā ķermeņa pusē), pēkšņs apjukums un grūtības runāt vai saprast teikto, redzes traucējumi ar vienu vai abām acīm, redzes dubultošanās, pēkšņas grūtības staigāt, reibonis, līdzsvara un koordinācijas zudums, spēcīgas galvas sāpes bez iemesla.
Insulta risks pieaug ar vecumu un dubultojas pēc 55 gadiem. Trešdaļa pacientu diemžēl neizdzīvo. Tādēļ, ja pamanīta jebkura no šīm pazīmēm, jārīkojas nekavējoties – jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai (113) un nekavējoties jādodas uz slimnīcu.
Aktīvu insulta ārstēšanu var veikt pirmo 4,5 stundu laikā pēc notikušā. Darbojas princips “jo ātrāk, jo labāk”. Tas nozīmē, ka, ātrāk nonākot stacionārā un uzsākot tromba šķīdināšanu (ja nav kontrindikāciju), veicot trombolīzi vai mehānisku tromba izvilkšanu trombektomijas laikā, ir lielāka iespēja atjaunot bojāto smadzeņu audu funkcionēšanu un mazināt neiroloģisko deficītu.
Ja pacients nonāk stacionārā vēlāk, ārstēšana ir vērsta uz atkārtotu insultu profilaksi – regulāra medikamentu lietošana, riska faktoru un dzīvesstila korekcija.
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs profesors Andrejs Millers uzsver, ka iespējama insulta novēršana ir daudz nozīmīgāka cilvēku veselībai un labklājībai nekā visefektīvākā ārstēšana pēc jau notikuša fakta. Pacientiem mūsdienās ir iespējams palīdzēt, ja laicīgi atklāj insulta riska faktorus un viņi paši apzinās slimības nopietnību. Insulta riska faktorus ir iespējams novērst un ārstēt ne tikai medikamentozi, bet arī izmantot minimālas invazīvas ārstēšanas metodes (nelielas operācijas).
