Kā palīdzēt vēderam pārdzīvot svētku laiku un kā izvairīties no aizcietējumiem? 0
Daudzi no mums svētkos satiks radus, draugus un kopā tiksies pie bagātīgi klāta svētku galda. Pārēšanās un alkohols ir īsts trieciens gremošanas sistēmai — aizkuņģa dziedzeris sāk ražot vairāk sulas un žultspūslis izsviež vairāk žults. Aknas saņem signālu, lai pastiprināti ražotu žulti, žultspūslis cenšas sarauties, cik vien spēj. Ja tajā atrodas kāds žultsakmens, var gadīties, ka tas tiks izsviests žults vadā, nosprostodams to, un var sākties stipras sāpes. Līdz tam cilvēks par žultsakmeņu eksistenci var pat nenojaust.
Bieži pārmērīga olbaltumvielām bagātu produktu lietošana uzturā – gaļa, zirņi, pupiņas, sieri un tamlīdzīgi, kā arī daudz ogļhidrātu kā pīrādziņi, plātsmaizes, piparkūkas, kofektes un cepumi, papildus neuzņemot gana daudz šķiedrvielu – salātu, dārzeņu, augļu un ūdeni, var provocēt zarnu darbības kūtrumu un veicināt aizcietējumu rašanos, ja uz tādiem jau ir predispozīcija. Svētku laikā cilvēkiem ar hroniskiem aizcietējumiem šī problēma var saasināties.
Attīstītajās valstīs no hroniskiem aizcietējumiem ikdienā cieš katrs trešais vai katrs otrais pieaugušais. Arī bērniem aizcietējumi nav retums, pēc statistikas gandrīz katram piektajam ir aizcietējumi, kas dažreiz ir hroniski. Īpaši no aizcietējumiem cieš gados vecāki cilvēki, kuriem aizcietējumi ir piecas reizes biežāk nekā pārējiem. Normāls defekācijas biežums skaitās no trim reizēm diennaktī līdz trim reizēm nedēļā. Aizcietējumi biežāk arī rodās esot prom no mājām kā tas svētkos gadās vai ēdot citādu pārtiku kā ierasts.
Kas īsti ir aizcietējumi?
Aizcietējums ir izkārnījumu (zarnu satura) aizture vairāk nekā divas dienas ar tam sekojošām defekācijas grūtībām. Aizcietējumiem raksturīgi:
• neliels izdalīto fekāliju daudzums,
• paaugstināta fekāliju cietība,
• sausas fekālijas (mazos gabaliņos sadalītas),
• cilvēks nesajūt pilnīgu zarnu iztukšošanos jeb atvieglojumu.
Pat ja ir tikai viens no šiem faktoriem, var teikt, ka cilvēkam ir aizcietējums. Ja šādas izpausmes tiek novērotas sešu mēnešu garumā, tad mēs varam runāt par hronisku aizcietējumu. Pasaules Veselības Organizācija un Pasaules gastroenterologu federācija apgalvo, ka aizcietējumi nav patstāvīga slimība, bet gan tikai simptoms.
Aizcietējums ir radies, ko traucētas vairākas zarnu funkcijas. Šis temats ir diezgan delikāts un par to daudz publiski nerunā. Bet šis jautājums nopietni sarežģī cilvēka dzīvi gan fiziski, gan morāli. Lielākā daļa cilvēku, kam rodas šādas grūtības ar zarnu satura evakuāciju, nedodas pie ārsta, lai saņemtu padomu vai palīdzību, bet paši uz savu galvu lieto medikamentus. Visbiežāk šis medikaments izraisa caureju vai tiek izmantota klizma, kas situāciju ilgstošā periodā neatrisina.
Kādi ir hroniskā aizcietējuma iemesli?
Latvijas imūnkorekcijas centra veselības veicināšanas speciāliste Māra Veselova min vairākus iemeslus:
• uzturā tiek lietoti pārtikas produkti ar zemu šķiedrvielu saturu (augstākā labuma milti, nevis rupja maluma milti; ātri pagatavojamie graudu produkti nevis parastie, kam nepieciešams ilgs gatavošanas laiks, tiek dzertas sulas, nevis ēsti augļi, un tā tālāk),
• nepietiekama šķidruma uzņemšana (ieteicams apmēram divi litri šķidruma dienā),
• zems fiziskās aktivitātes līmenis, mazkustīgs dzīvesveids, nav pastaigu brīvā dabā,
• komandējumi un oficiālie braucieni, kas maina pastāvīgos dzīves apstākļus,
• emocionāls vai fizisks stress,
Papildus iepriekš minētajiem aizcietējuma iemesliem, problēmas ar defekāciju var izraisīt:
• defekācijas atturēšana (šo bieži novēro maziem bērniem),
• kuņģa un zarnu trakta slimības,
• cukura diabēts,
• neiroloģiski traucējumi.
Hronisko aizcietējumu riska grupa ir:
• grūtnieces,
• bērni, kurus baro ar mākslīgo piena maisījumu
• veci cilvēki
Katrai no šīm grupām ir raksturīgi faktori, kas situāciju pasliktina. Bērniem pirmajos dzīves mēnešos bieži aizcietējumi ir saistīti ar gremošanas sistēmas nepilnīgo attīstību un mazkustīgumu. Turklāt maziem bērniem līdz trīs mēnešiem zarnu mikroflora vēl nav pilnībā izveidojusies.
Hronisku aizcietējumu iemesli grūtniecēm var būt kopējā hormonālā fona maiņa, samazināts fiziskās aktivitātes līmenis un izmaiņas uzturā.
Gados vecāki cilvēki bieži cieš no hroniskiem aizcietējumiem, jo tie saistīti ar kuņģa-zarnu trakta slimībām, mazkustīgu vai neaktīvu dzīvesveidu, nepietiekamu šķidruma uzņemšanu un šķiedrvielām nabadzīgu pārtiku. Apgrūtina arī dzīve dzīvoklī, grūtības pārvietoties pa kāpnēm. Tiek novērots, ka tiem pensionāriem, kuriem ir dārzs un kuri ir spiesti strādāt, lai uzturētu savu dzīvesvietu, cieš no aizcietējumiem daudz retāk nekā tie, kuri dzīvo tikai pilsētā. Vecāka gadagājuma cilvēki bieži saskaras arī ar zobu problēmām, kā rezultātā neizdodas tik labi sakošļāt ēdienu.
Kāpēc aizcietējumi ir kaitīgi organismam?
Veseliem cilvēkiem resnajā zarnā esošo mikroorganismu ietekmē notiek nesagremoto ogļhidrātu rūgšana un nesagremoto olbaltumu pūšana. Olbaltumvieām pūstot, rodas kaitīgas vielas: sērūdeņradis, fenoli, indols, skatols u.c. Daļa no šīm vielām uzsūcas asinīs un tiek atindētas aknās. Attiecīgi, ja samazinās indīgo vielu veidošanās resnajā zarnā, netiek papildus noslogotas aknas un ir iespējams pagarināt cilvēka mūžu. Ja vēders iziet reti, kaitīgās vielas resnajā zarnā paliek vairāk, tās arī intensīvāk uzsūcas un aknām ir vairāk darba, lai kaitīgās vielas atindētu.
Resnajā zarnā normālos apstākļos rodas arī vēzi veicinošas vielas: dezoksiholskābe, 20–metilholentrēns, ciklopentānfenantrēns no žultsskābēm, koprosteīns un koprostanols no holesterīna. Ja ir aizcietējumi, šīs vielas ilgāk saskaras ar zarnu sieniņu un uzsūcas lielākā koncentrācijā.
Hronisks aizcietējums noved pie arī tā, ka resnās zarnas mikroflora būtiski izmainās un ir kavēta organismam svarīgo vitamīnu sintēze. Veselam cilvēkam baktērijas veido vienu trešdaļu no nesagremoto uztura atlieku masas. Kvalitatīvu un kvantitatīvu baktēriju līdzsvaru atjaunot var palīdzēt probiotikas, kas novērsīs aizcietējumu un atjaunos resnās zarnas optimālu darbību.
Kā izvairīties no aizcietējumiem?
Eksperti apgalvo, ka papildus uzturam lietojot laktobaktērijas Lactobacillus acidophilus, normalizēsies zarnu trakta darbība un uzlabosies gremošanas process. Pētījumi liecina, ka baktēriju kultūras, piemēram, Lactobacillus rhamnosus, Lactobacillus reutery, Propionibacterium freudenreichii uzlabo zarnu kustīgumu un normalizē izkārnījuma blīvumu.
Probiotikas nodrošina organismu ar labvēlīgajiem mikroorganismiem un palīdz uzlabot zarnu mikrofloras kvalitāti un sastāvu, kam ir pozitīva ietekme uz zarnu peristaltiku.
Latvijas imūnkorekcijas centra veselības veicināšanas speciāliste Māra Veselova iesaka svētku laikā atlicināt laiku arī kopīgām fiziskām aktivitātēm, kas palīdzēs vēderam tikt galā ar svētku galda gardumiem. Neskatoties uz laikapstākļiem ir iespējams izdomāt kādu jauku aktivitāti un vienam otru motivējot pastaigāties vismaz vienu stundiņu pa āru. Tāpat ieteicams dzert pietiekami daudz ūdens un svētku galdam pagatavot kādus gardus veselīgus salātus, iekļaujot tajos svaigus dārzeņus, salātlapas, kas dos papildus šķiedrvielas, jo tieši tās “garšo” labajām baktērijām. Ja nav kontrindikāciju rupjmaizi, maizi ar klijām, rupjos graudaugus (griķi, mieži, auzas), svaigus dārzeņus un augļus, plūmes, skābpiena produktus, ieteicams dzert vienu glāzi kefīra dienā. Tāpat uz svētku galda ieteicams novietot šķiedrvielām un prebiotikām bagātos skābētos kāpostus. Izvairīties no tādu produktu lietošanu, kas satur tanīnu (melnā tēja, sarkanvīns), izvairīties no rīsu, manna putras lietošanas un dažreiz nepieciešams novērst vēdera pūšanos, ko var veicināt kāposti, pupas, skābenes un sulas.
Tāpat ieteicams ēst mazliet, bet bieži – vismaz piecas reizes dienā un lai pilnībā atrisinātu aizcietējumu problēmu lietojiet labās baktērijas Vetom 2, 3 un 4, kuras satur Bacillus amyloliquefaciens un Bacillus subtilis līdz 2-3 reizes dienā ar pārtiku. Šīs baktērijas novērsīs patogēno un nosacīti patogēno baktēriju augšanu zarnu traktā un novērsīs aizcietējumus.
