Kā palīdzēt sāpošam celim? 0
Autors: Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Man sāp ceļi, ir grūti staigāt, arī stāja mainījusies. Ārsti diagnosticēja ceļgala deformējošo artrozi, tikai atšķiras viedokļi, kāpēc tā noticis. Viens speciālists vaino slikto venozo atteci iegurnī, cits uzskata, ka nieres slikti strādā, tāpēc locītavās izzūd skrimšļi. Kā ir patiesībā? LIDIJA S.
Kas ir osteoartrīts
Viena no pirmajām osteoartrīta pazīmēm ir ceļa locītavas kustību ierobežojums. Simptomam pievienojas sāpes kustoties, stīvums locītavā un klibošana. Simptomu intensitāte var mainīties, brīžiem radot pilnīgas atveseļošanās sajūtu, brīžiem izteiktus traucējumus.
Sāpes, grūtības staigāt, stājas izmaiņas nozīmē, ka lielās locītavas – ceļi, gūžas – jau ir deformējušās. Vispirms svarīgākais darīt visu, lai mazinātu sāpes, apturētu deformāciju. Kamēr deformācija nav ļoti izteikta, cilvēks var sadzīvot ar tās izraisītām izmaiņām, uzsvēra traumatologs-ortopēds Jānis Dobelnieks no Medicīnas centra ARS.
Osteoartrīta gadījumā locītavu skrimšļaudi neatjaunojas, rezultātā samazinās locītavu virsmu sedzošā skrimšļa biezums. Ja cilvēks nerūpēsies par locītavu veselību, vēlākajās stadijās skrimslis var pilnībā noārdīties. Gan skrimšļa un kaula bojājums, gan locītavas iekaisums izraisa neciešamas sāpes, un tad vienīgais risinājums ir locītavas nomaiņa, brīdina ārsts.
Locītavu, skrimšļu bojājumi
Visbiežāk locītavu deģeneratīvās izmaiņas (osteoartrīts) ir saistītas ar organisma novecošanu. Turklāt izmaiņas var skart ne tikai lielās, bet arī mazās locītavas un mugurkaulu. Deformāciju var radīt arī autoimūnie iekaisuma artrīti, piemēram, reimatoīdais, psoriātiskais vai reaktīvais artrīts. Ļoti bieži problēmas ar locītavām ir cilvēkiem, kas slimo ar cukura diabētu vai citām hroniskām slimībām.
Tas, ka kauls kļuvis mīkstāks, poraināks, arī nenāk par labu skrimslim, jo skrimslis barības vielas saņem no kaula. Te liela nozīme ir D vitamīna, kas nodrošina kalcija un citu minerālvielu piegādi kaulam, līmenim – ja tas ir zems, kauli kļūst trauslāki, un attīstās osteoporoze.
Liekais svars un mazkustīgums ir vēl divi būtiski faktori, kas nevienai ķermeņa locītavai nenāk par labu. Savukārt katrs zaudēts svara kilograms palīdz mazināt sāpes locītavās un osteoartrīta attīstību, uzlabo organisma vispārējo stāvokli.
Ir arī gadījumi, kad cilvēkam ir slimas gūžas, bet sāpes vienkārši atstarojas celī.
Pirms sāk ārstēšanos, jāveic izmeklējumi: pilna asinsanalīze, nosakot C reaktīvo olbaltumu, eritrocītu grimšanas ātrumu (šie rādītāji liecinās, vai ir iekaisums), abu ceļu (ne tikai sāpošā) rentgenuzņēmums vai magnētiskā rezonanse, locītavu ultrasonogrāfija (tā parādīs, vai locītavā ir uzkrājies šķidrums). Ja būs nepieciešams, traumatologs-ortopēds nosūtīs pacientu pie cita speciālista, piemēram, reimatologa, flebologa, nefrologa.
Zāles + kustības
Jebkuru locītavu problēmu gadījumā galvenais ir novērst iekaisumu, jo tad mazinās arī audu tūska, sāpes un kustību ierobežojumi. Medikamentozu ārstēšanu svarīgi apvienot ar kustību terapiju – tad efekts ir daudz labāks.
• Akūta iekaisuma, sāpju un tūskas gadījumā pirmā palīdzība ir nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, paracetamols). Lieto 7–10 dienas atkarībā no sāpju intensitātes. Hroniskām sāpēm labāk palīdzēs diklofenaks, Movalis, Arcoxia. Sāpju un iekaisuma mazināšanai ceļa locītavā der ārīgi smērējamie geli vai ziedes. Šiem vietējas iedarbības līdzekļiem var būt pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība (sastāvā ir diklofenaks vai ketoprofēns) vai arī sildoša iedarbība (ziede Capsicam vai Finalgon). Var izmantot arī pretiekaisuma iedarbības plāksterus (Olfen, Ibumetin).
Hroniska osteoartrīta gadījumā gelus vai ziedes lieto pēc vajadzības. Ja ir sāpes – kaut vai katru dienu. Noteikti jāievēro, ka sildošās ziedes nav domātas lietošanai akūtā periodā, par ko liecina locītavas pietūkums, karstums vai siltums. Tad piemērotāki ir tā dēvētie aukstuma geli vai aukstuma pakas, liekot kā kompreses uz 15 minūtēm vairākas reizes dienā. Galvenais, ka tas arī samazina iekaisumu.
• Pret iekaisumu, mikrocirkulācijas uzlabošanai locītavā noderīgas ir fizikālās terapijas procedūras, piemēram, ultraskaņas aplikācijas ar hidrokortizonu, fonoforēze. Ieteicama arī locītavu un kāju masāža vai vispārējā ķermeņa masāža un ārstnieciskā vingrošana. Ja locītavā ir stīvums, tā jāizstiepj ar kustībām, jānostiprina muskuļi. No fiziskajām aktivitātēm jāizvēlas tādas, kas nerada pārslodzi locītavām: nūjošana, peldēšana, riteņbraukšana, der arī staigāšana, pamazām palielinot ātrumu un noieto attālumu. Kustības ir ļoti svarīgas, jo ļauj uzlabot asinsriti un apgādi ar skābekli locītavā, stiprina muskuļus, kuri darbina locītavu. Ar to, ka cilvēks iedzers pa kādai pretsāpju tabletei, ir daudz par maz, noteikti vajadzīgas kustības. Protams, slodzei, ko rada kustības, jābūt mērenai, jo pārmērīga pārslodze pastiprinās artrīta gaitu.
• Ieteicams periodiski lietot kādu uztura bagātinātāju (ar glikozamīnu, ar hondroitīnu), kas skrimsli pabaros, veicinās vielmaiņu skrimšļaudos. Ārsts atzīst, ka dažiem palīdz ļoti labi, citiem nemaz, taču tie ir dabiski uztura bagātinātāji un organismam neko sliktu nevar nodarīt.
Triju veidu injekcijas
Ceļa locītavas ārstēšanai, iekaisuma, tūskas un sāpju mazināšanai traumatologi-ortopēdi ar labiem panākumiem izmanto injekcijas. Cilvēki atzīst, ka tās reāli darbojas. Ir triju veidu injekcijas:
• kortikosteroīdu jeb hormonu blokādes (injekcijas) ceļa locītavā
Tās neārstē, bet samazina iekaisumu, noņem sāpes un tūsku. Dažreiz viena divas vai arī trīs injekcijas (vienā ārstēšanas kursā nav ieteicams vairāk par 3–4 injekcijām) ar nedēļas intervālu starp tām ļauj atgūt kustības un darba spējas;
• hialuronskābes injekcijas celī
Hialuronskābe ir gelveida preparāts, kas it kā ieeļļo locītavu, pārklāj skrimšļa virsmas nelīdzenumus, mazinot berzi, un ir vieglāk kustēties. Injekcijas pozitīvā iedarbība saglabājas aptuveni gadu, tādēļ, lai efekts būtu noturīgs, ieteicams to atkārtot reizi gadā. Tomēr arī šīs injekcijas neārstē, tikai uz laiku uzlabo stāvokli;
• augšanas faktora jeb ar trombocītiem bagātinātas plazmas (PRP) injekcijas
Tās arvien plašāk izmanto arī locītavu ārstēšanai, jo veicina skrimšļaudu un cīpslu reģenerāciju (atjaunošanos). Injekcijai izmanto cilvēka paša asins plazmu, kas bagātīgi satur trombocītus, kuri izdala augšanas faktorus. Tajā ir arī dažādas citas šūnas, aktīvās vielas, pa kādai cilmes šūnai, leikocīti, kolagēns. Ievadītas slimajā locītavā, aktīvās šūnas stimulē audu atjaunošanos. Atšķirībā no citām injekcijām PRP ārstē sāpju cēloni, tāpēc bieži vien ar šo metodi izdodas novērst ieilgušas sāpes un iekaisumu. Parasti pietiek ar vienu injekciju, citreiz vajag vēl vienu atkārtotu injekciju pēc 2–3 nedēļām. Noturīgam efektam to var veikt reizi gadā.
