Kā palīdzēt mazo pensiju saņēmējiem? 79
“Latvijas Avīze” priekšvēlēšanu laikā turpina vērtēt partiju darbus un solījumus. Šajā reizē analizējam, ko pirms 14. Saeimas vēlēšanām politiķi sola pensionāriem. Solījumi gan ir diezgan pieticīgi, vairāk tie aprobežojas ar standarta frāzēm “nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju cienīgām vecumdienām” vai “iestāties par tādu valdības politiku, kas vairo senioru labklājību”. Pensionāru organizācijas tikmēr norāda – diemžēl inflācija turpina kāpt, bet tās ietekme uz pensijām tikpat kā netiek ņemta vērā. “Latvijas Avīze” desmit politisko spēku pārstāvjiem, kas varētu pacīnīties par iekļūšanu Saeimā, vaicāja – kā uzlabosiet mazo pensiju saņēmēju materiālo stāvokli un kur ņemsiet naudu pensiju palielināšanai.
1. Kā uzlabosiet mazo pensiju saņēmēju materiālo stāvokli?
2. Kur ņemsiet naudu pensiju palielināšanai?
1. “Jaunā Vienotība”
Jānis Reirs, finanšu ministrs
1. Finanšu ministrija ļāva finansēt minimālo pensiju un pabalstu paaugstināšanu vidēji par 23% un ieviest ātrāku pensiju indeksēšanu no 1. augusta. Arī turpmāk pensijas tiks indeksētas reizi gadā.
Apkures sezonā ik mēnesi sniegsim atbalstu senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām 10, 20 vai 30 eiro apmērā atkarībā no pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.
Šajā apkures sezonā atbalsts mājsaimniecībām būs daudz plašāks – aptuveni 440 miljonu eiro jeb 1,5% no IKP.
Savulaik, būdams labklājības ministra amatā, panācu, ka no 2019. gada ievieš jaunu atbalstu – pārdzīvojušajam laulātajam pensionāram 12 mēnešus tiek sniegts atbalsts 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas. Tāpat arī mērķtiecīgi rūpējos par to, lai pakāpeniski tiktu palielināts neapliekamais minimums.
2. Naudu mazo pensiju palielināšanai iegūsim no tautsaimniecības un algu pieauguma. Augot algām, palielinās arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi valsts speciālajā budžetā, un tas ir pensiju naudas avots. Tautsaimniecības attīstīšana ir viena no “Jaunās Vienotības” prioritātēm.
3. Zaļo un zemnieku savienība
Jānis Dinevičs, Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis
1. Būtisku ieguldījumu ienākumu nevienlīdzības mazināšanā deva Satversmes tiesa, kura norādīja uz valsts pienākumu nodrošināt, lai persona varētu dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Valdošā koalīcija bija spiesta pieņemt grozījumus likumā, kas paredz minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi noteikt 136 eiro (25% no ienākumu mediānas), savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Minimālās pensijas paredzēts palielināt arī citām saņēmēju grupām.
ZZS nav saprotams, kāpēc ilgstošas krīzes apstākļos minētie grozījumi netiek realizēti. Bāzes pensijas ieviešana paredz regulāru ikmēneša maksājumu, kas no valsts pamatbudžeta būtu izmaksājams papildus vecuma pensijai, kas piešķirta, pamatojoties uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Bāzes pensija tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem vienādā apmērā. ZZS uzskata, ka pensionāra neapliekamajam minimumam jābūt vienādam ar minimālo algu. Pensiju indeksācijai jābūt divas reizes gadā.
2. ZZS uzskata, ka vecuma pensijas aprēķina bāze būtu jānosaka 30% no ienākumu mediānas jeb 163 eiro. Tas būtu aptuveni 70 miljoni eiro, kas valsts pamatbudžetam būtu iespējams, un veicinātu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanu.
7. “Saskaņa”
Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāts, labklājības ministra amata kandidāts
1. Mūsu prioritāte ir tieši mazo pensiju saņēmēji, kas ir vismazāk aizsargāti šajā situācijā, kad cenas strauji aug, tāpēc mēs jau šobrīd cīnāmies ar Satversmes tiesas palīdzību – esam iesnieguši Satversmes tiesai pieteikumu par garantēto minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu. Minētais pieteikums ir pieņemts izskatīšanai. Vienlaikus ir nepieciešams atjaunot pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam, mazinot nevienlīdzību pensiju saņēmēju vidū. Sākot ar 2023. gadu, pensiju indeksācija jāparedz divas reizes gadā.
2. Speciālajā budžetā ir 1,5 miljardi eiro iezīmētas naudas, ko var izmantot, lai atbalstītu mazo pensiju saņēmējus.
11. Nacionālā apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
Imants Parādnieks, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos
1. 2021. gadā minimālā vecuma pensija ir dubultota no absolūti nesamērīgajiem 70 eiro mēnesī līdz 149,50 eiro mēnesī. Minimālās pensijas bāze tiks palielināta katru gadu atbilstoši ienākumu mediānas pieaugumam, turklāt jaunā sistēma paredz pensijas pieaugumu par katru stāža gadu. Tāpat jāpanāk, lai piemaksa par stāžu līdz 1996. gadam tiktu piešķirta neatkarīgi no personas pensionēšanās gada.
Nākotnē būtu jādomā par to, lai īpašu atbalstu saņemtu māmiņas, kuras ir uzaudzinājušas šodienas nodokļu maksātājus – pensiju kapitālam varētu piemērot koeficientu atkarībā no izaudzināto bērnu skaita vai arī tas pieaugtu atkarībā no bērnu veiktajām sociālajām iemaksām – daļa no solidaritātes maksājuma aizietu bērna vecākam pensiju kapitāla uzkrājumam.
2. Īsā termiņā finansējumu var iegūt, pārskatot un sabalansējot valsts budžeta prioritātes. Vidējā un ilgā termiņā ir jāveicina tautsaimniecības pāreja uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem, kas ir vienīgais iespējamais ceļš uz pieņemamu budžetu.
12. “Latvija pirmajā vietā”
Ramona Petraviča, Saeimas deputāte, partijaslabklājības ministra kandidāte
1. Katru gadu ir jāturpina pārskatīt minimālo ienākumu sliekšņi, palielinot tos procentuāli atkarībā no mājsaimniecību ienākumu pieauguma. Līdz ar to palielināsies minimālo vecuma un invaliditātes pensiju apmēri. Tas arī ļaus saņemt atbalstu vairāk iedzīvotājiem, kā arī palielināsies garantētais minimālais ienākums un sociālā nodrošinājuma pabalsts.
Jāceļ ir ne tikai minimālās pensijas, bet jānosaka pensiju pamatbāze, kas būtiski palielinātu visas pensijas. Nosakot pensiju pamatbāzi, piemēram, 150 eiro apmērā, cilvēks saņemtu 150 eiro pamatbāzi un otru daļu veidotu pensija no sociālajām iemaksām jeb tā pensija, ko saņem šobrīd.
2. Veicināsim ekonomikas attīstību, piesaistot investīcijas un radot uzņēmējiem konkurētspējīgus nosacījumus, kā arī uzlabojot nodokļu sistēmu. Nauda ir jānopelna, nevis jādzīvo ar mūžīgu parādu nastu. Nemētāsimies ar naudu! Piemēram, pēdējos pāris gados pusmiljards eiro ir ieguldīts “Air Baltic”.
13. “Konservatīvie”
Evita Zālīte-Grosa, Saeimas deputāte
1. “Konservatīvie” rosināja ātrāku pensiju indeksāciju, kas nodrošināja lielāku atbalstu mazo pensiju saņēmējiem pieaugošo cenu apstākļos. Atbalstu ir guvis arī 2021. gadā pieņemtais Labklājības ministrijas plāns, ar kuru paredzēts katru gadu pārskatīt minimālo ienākumu līmeni (t. sk. minimālās pensijas), ņemot vērā valsts ekonomikas attīstības rādītājus. Ir svarīgi panākt šī plāna realizāciju praksē, nostiprinot tajā minētos principus normatīvajos aktos. Tāpat Labklājības ministrija ir iesniegusi valdībā konceptuālo ziņojumu “Par pensiju sistēmas pilnveidošanu”, kurā tiek piedāvāts pakāpeniski ieviest bāzes pensiju, t. sk. atjaunojot piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1996. gadam. Minētie pasākumi būtiski uzlabos mazo pensiju saņēmēju materiālo stāvokli.
2. Pensiju indeksācija tiek segta no speciālā budžeta, bet pārējie risinājumi ir valsts budžeta un politiskās vienošanās jautājums.
14. “Katram un katrai”
Solvita Zvidriņa, partijas valdes locekle
1. Ko mēs saprotam ar vārdiem “mazās pensijas”? Vai tas ir pensijas apmērs līdz minimālajai algai? Pareizāk būtu runāt par iedzīvotāju grupu pensionāriem un pavērtēt vecuma pensiju saņēmējus pēc pensiju (tai skaitā piemaksu) apmēra. 2022. gada jūnijā vidējā vecuma pensija bija 435 eiro mēnesī, bet 332 tūkstošiem cilvēku (76%), kas saņem vecuma pensiju, tās apmērs bija līdz 500 eiro mēnesī.
Mēs atbalstām noteikt 5% PVN siltumam, elektrībai, gāzei, degvielai, pārtikai, medikamentiem. Atbalstām arī IIN atcelšanu pensijām, pensiju papildu indeksāciju cilvēkiem par darba stāžu līdz 1997. gadam, bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem visā valstī, nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu. Izveidosim automātisku valsts/pašvaldību atbalsta piešķiršanas sistēmu.
2. Pensiju jautājumu risināšanai finansējums būs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pārskatot iemaksu likmes pensiju līmeņiem. Novirzot 2% Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai no valsts obligātās fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmenis), valsts budžetā pensijām var iegūt papildus apmēram 200 miljonus eiro gadā.
15. “Progresīvie”
Māris Grāvis, labklājības ministra amata kandidāts
1. “Progresīvie” iestājas par minimālās pensijas dubultošanu. Minimālās pensijas piemērosim dzīves dārdzības pieaugumam, neļaujot pensiju apmēram nokrist zem pensionāru patēriņa groza izmaksām.
Vienlaikus esam par automātisku pašvaldības atbalstu mazo pensiju saņēmējiem, kuru pensijas atbilst trūcīgo un maznodrošināto personu statusam. Pensijas apmērs ir pieejams, un nav nepieciešams pazemot seniorus ar piespiedu sociālā dienesta apmeklējumu un iesniegumu rakstīšanu.
2. Degvielas, energoresursu sadārdzināšanās dēļ valsts budžetā tiek iekasēti papildu ieņēmumi nodokļu veidā (tajā skaitā PVN). 2022. gada pirmajā pusē tikai PVN ieņēmumi pieauga par 305,3 miljoniem un plānots vēl lielāks pieaugums otrajā pusgadā. Tieši papildu ieņēmumi ir jānovirza sociālo grūtību pārvarēšanai.
16. “Attīstībai/Par”
Andris Skride, Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs
1. Ir jānovērš pieļautās atkāpes no vienlīdzības principa un jāsāk maksāt piemaksas par darba stāžu tām personām, kuras pensionējās pēc 2012. gada 1. janvāra.
Mēs piedāvājam pensiju indeksāciju veikt divreiz gadā.
Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, minimālās vecuma pensijas apmērs tiek noteikts minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei 136 eiro. Mēs piedāvājam minimālās pensijas aprēķina bāzi noteikt 200 eiro apmērā.
2. Pensiju atbilstības jautājuma risināšana radīs papildu fiskālās izmaksas. Finansējums maznodrošinātajai sabiedrības daļai ir jāatrod valsts pamatbudžetā.
18. Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija
Jana Muižniece, Latvijas Reģionu apvienības Rīgas nodaļas vadītāja vietniece
1. Primāri svarīgs ir atbalsts iedzīvotājiem krīzes pārvarēšanai, vērtējot mājsaimniecību neizbēgamos izdevumus saistībā ar apkuri un elektroenerģiju. Ja pašreizējais Saeimas apstiprinātais atbalsts iedzīvotājiem būs nepietiekams, būs jāmeklē citi papildu risinājumi. Inflācijai pārsniedzot 5% gadā, pensijas nepieciešams indeksēt divas reizes gadā. Pakāpeniski jāiet uz pensiju atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas.
Ir jāatjauno piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim tiem, kas pensionējās pēc 2012. gada 1. janvāra. Jāturpina minimālo pensiju paaugstināšana, vienlaikus pakāpeniski īstenojot pāreju uz bāzes pensijas ieviešanu.
2. Pensiju palielināšanas avots ir sociālās apdrošināšanas speciālais budžets, kā arī atsevišķu pozīciju segšana no pamatbudžeta. Šobrīd inflācijas ietekmē ir vērojams valsts budžeta ieņēmumu pieaugums, tomēr, risinot enerģijas krīzes radītās sekas, gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem situācija var mainīties. Tā kā valsts budžeta ieņēmumus nodrošina uzņēmēji, ir jāveicina uzņēmējdarbību veicinoša nodokļu politika, kā arī visu reģionu līdzsvarota attīstība. Vienlaikus jāizskata iespēja sabalansētākai nodokļu sadalei starp valsti un pašvaldībām.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas satuaru atbild “Latvijas Avīze”.
