Kā palīdzēt, ja ir muskuļu sāpes 0

Sāpes ietekmē ķermeņa funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti. Turklāt muskuļos un kaulos tās ir bieži sastopama parādība dažādos vecumos.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Konsultēja rehabilitācijas centra “Līgatne” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora un “Ģimenes aptieku” farmaceiti.

 

Mainām pozas!

Muskuļu sāpēm ir vairākas raksturīgas pazīmes, piemēram, uzspiežot jūtams tā saspringums. Šajā apvidū ir pastiprināti jutīgs laukums. Ja uzspiež uz tā, rodas izstarojošas sāpes. Saspringto vietu muskulī sauc par trigerpunktu. Tas ir neliels, mezgliņu veidā lokalizēts, hiperjutīgs muskuļa sacietējums, tāpēc piespiežot rodas sāpju izstarojums. Tā ir muskuļa zona, kur radies skābekļa bads, kas savukārt paaugstina pieprasījumu pēc enerģijas. Šī lokālā enerģijas krīze atbrīvo neiroaktīvās vielas, un kairinājums pa nervu ceļiem nonāk centrālajā nervu sistēmā un signalizē ar sāpēm.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Muskuļu sāpes parasti rodas, ja ir pārslodze, neliela fiziskā sagatavotība, vājš muskuļu tonuss, trūkst kustību. Diskomfortu rada nepareiza stāja, neērta poza un gaita, ja pārslogoti mugurkaula fizioloģiskie izliekumi.

 

Muskuļu sāpes parasti rodas, ja ir pārslodze, neliela fiziskā sagatavotība, vājš muskuļu tonuss, trūkst kustību. Diskomfortu rada nepareiza stāja, neērta poza un gaita, ja pārslogoti mugurkaula fizioloģiskie izliekumi. Nepatīkamas izjūtas izraisa neergonomiska darba vide vai nepareizi iekārtota darba vieta. Ietekmē arī vispārējs nogurums, hronisks stress, strauja atdzišana un infekcijas slimības.

Akūtas sāpes var sākties pēkšņi pēc traumas muskulī, cīpslā, saitē vai straujas un neveiklas kustības, un tās ilgst dažas dienas, savukārt hroniskas sāpes rodas no nepareizas pozas un pārslodzes un var kombinēties ar deģeneratīvām izmaiņām mugurkaulā un ap to esošajās struktūrās. Tad šis diskomforts turpinās vairākus mēnešus un izpaužas dažādos ķermeņa apvidos, jo sāpes var būt lokālas – krampjveidīgas, difūzas vai dedzinošas muskulī vai izstarot no muskuļiem, saitēm, cīpslām, locītavām un mugurkaula uz galvu, rokām un kājām.

Sāpes sprandā un lāpstiņu rajonā reizēm norāda arī uz miega traucējumiem, jo nav atrasta ērta gulēšanas poza.

 

Pirms ķeras pie zālēm

Uzlabot vispārējo sagatavotību, atjaunot izturību un spēku var tikai pakāpeniski. Ja fiziskos treniņus uzsāk strauji, sāpes novājinātajā un saspringtajā muskulī tikai pastiprinās. Iespriekš svarīgi muskuļus iesildīt un izstiept.

Trīs reizes nedēļā pa 30 minūtēm ieteicama mērena aerobā slodze atkarībā no sezonas, piemēram, skriešana, riteņbraukšana, peldēšana, distanču slēpošana. Šīs aktivitātes uzlabo skābekļa piegādi muskuļiem un smadzenēm, mazina sāpes. Muskuļu spēku un tonusu atjauno dozēti spēka vingrojumi, bet stiepjoši vingrinājumi atdod tiem garumu. Ir savi vingrojumi arī stājas korekcijai.

Reklāma
Reklāma

 

Ik stundu piecas minūtes ieteicams veikt stiepjošos vingrinājumus.

 

Īsas, dažu sekunžu atpūtas pauzes darbā nepieciešamas ik pēc 2 – 3 minūtēm, lai mazinātu muskuļu un nervu spriedzi, novērstu nogurumu un diskomfortu. Ik stundu piecas minūtes ieteicams veikt stiepjošos vingrinājumus.

Apzinoties, ka hronisku sāpju attīstību veicina intensīvs stress, nepieciešama muskuļu atslābināšana (relaksācija), elpošanas vingrinājumi un gulēšana atslābinošā pozā. Skeleta pārslodzi un deformācijas aizkavē pareiza smagumu pārvietošana.

 

Cīņa ar sekām

Vitamīniem un mikroelementiem bagāts uzturs (dārzeņi, augļi, zivis), ierobežots alkohola, nikotīna, tauku un kofeīna daudzums vienmēr ir labas veselības pamats, kas pozitīvi ietekmē arī muskuļu labsajūtu. Savukārt miegs ļauj tiem atslābināties, atjauno spēkus un darbaspējas.

Ja tomēr sāpju problēma ir aktualizējusies, vislabāk izvēlēties kombinētas ārstēšanas metodes. Pamatu veido fizioterapija: masāža, muskuļu stiepšana, aukstuma un siltuma procedūras, ārstnieciskā vingrošana un relaksācija. Var lietot arī fizikālās terapijas metodes, akupunktūru un trigerpunktu blokādes.

Trigerpunktus var ieziest ar ziedi (pretiekaisuma, sildošu) vai gelu, kas viegli iesūcas ādā. Ar fizikālās terapijas metodi fonoforēzi lokāli lietojamos medikamentus var ievadīt dziļāk sāpošajā vietā.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.