Vai tiešām austiņas ir drauds dzirdei un kā varam palīdzēt ausīm? Skaidro ārste 2
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējos gados ir atvērti daudzi dzirdes aparātu veikali. To pamanot, prātā nāk kāda ausu ārsta jau pasen teiktais – kamēr jaunieši ausīs un uz tām likšot austiņas, trakā skaļumā klausoties mūziku, viņš par darba trūkumu nevarēšot sūdzēties. Vai tiešām austiņas ir drauds dzirdei? Kas vēl ietekmē dzirdes pasliktināšanos, un kā no tā pasargāties, skaidro otorinolaringoloģe, RSU Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja Dr. med. Gunta Sumeraga.
Ausis analizē skaņas frekvences
“Līdzīgi kā daudzām citām lietām, arī austiņām ir savi plusi un mīnusi. Tās lieliski noder, lai klausītos tekstus vai mūziku, citiem netraucējot, bet, lietojot pārāk ilgi, noslogojot ausi ar pārāk lielu skaļumu – vienalga, vai tā būtu simfoniskā mūzika vai roks –, tas dzirdei nenāk par labu. Ausis neanalizē, ko mēs klausāmies, bet skaņas frekvences un skaļumu. Tātad galvenais ir ievērot mērenību. Turklāt ausīs ieliekamās austiņas, ja tiek nēsātas pārāk ilgi, veicina auss ejas svīšanu, rezultātā var veidoties iekaisums,” uzsver Gunta Sumeraga un piebilst, ka šā iemesla dēļ otorinolaringologi par labākām atzīst uz ausīm liekamās austiņas.
Optimālais laiks, cik ilgi austiņas drīkstētu lietot, lai nekaitētu dzirdei, nav noteikts – to drīzāk nosaka individuālais jutīgums. Ja cilvēks izjūt diskomfortu, ausis sāp, vispirms jāpārliecinās par to atbilstību – varbūt austiņas gana labi nepiegulst, spiež. Tad tās jānomaina. Bet, ja nepatīkamās sajūtas saglabājas, austiņu lietošanā jāietur pauze.
Ausīm patīk klusums
“Viens no galvenajiem dzirdes pasliktināšanās cēloņiem ir skaļums, troksnis un ne tikai nesamērīgi skaļas mūzikas klausīšanās austiņās vai uzturēšanās vietās, kur tāda skan. Arī darba vide dažādos rūpniecības uzņēmumos, celtniecībā, veicot remontdarbus, bieži ir ausīm nedraudzīga. Ir noteikts: ja troksnis lielāks par 80–85 decibeliem, jālieto uz ausīm liekamas, troksni slāpējošas austiņas. Ausīm patīk klusums.
Darbā cilvēki to parasti ievēro, tomēr risks sabojāt dzirdi saglabājas. Arī mājās strādājot – urbjot, pļaujot zāli, zāģējot malku – tāds pastāv, tāpēc arī mājās jābūt šādām austiņām. Jāņem vērā arī fakts, ka cilvēku populācija kļūst arvien vecāka, bet redze un dzirde ar gadiem nolietojas – tas ir normāls novecošanās process. Tieši tas izskaidro dzirdes aparātu veikalu skaita pieaugumu,” skaidro ārste.
Kā noteikt, ka dzirde pasliktinājusies
Vieglas dzirdes pasliktināšanās gadījumos cilvēkam rodas grūtības saprast, ko saka citi, īpaši skaļākās, trokšņainākās vietās. Viņš bieži nesadzird teikto, pārjautā, pārprot vai televizora, radioaparāta skaņu vēlas noregulēt skaļāk, skaidro ārste.
“Daudziem dzirdes problēmas atklāja masku nēsāšanas laiks, jo neapzināti mēs daudz ko lasām no lūpām. Kad šis orientieris tika aizsegts, radās jautājums – kāpēc es vairs visu nesadzirdu?” stāsta ārste.
Diemžēl dzirdes problēmas skar arvien jaunākus cilvēkus, bet tas vairāk saistīts ar medicīnas attīstību – tiek izvilktas daudzas problemātiskās grūtniecības, tagad izdzīvo arī priekšlaicīgi dzimuši bērniņi. Viņiem redzes un dzirdes problēmu risks ir liels, jo ausu un acu šūnas vēl nav nobriedušas.
Mērenas dzirdes pasliktināšanās gadījumā, dzirdes nervu receptoru šūnām palēnām ejot bojā, cilvēkam ir grūtības saprast ikdienas sarunas, ja otrs nerunā paaugstinātā tonī. Vai arī gados vecs cilvēks saka: manā jaunībā mežā bija tik daudz putniņu, kā viņi čivināja! Taču putniņi ir un čivina, tikai šis cilvēks vairs nedzird augstās smalkās skaņas. Šo skaņu nesaklausīšana ir nopietns mājiens, ka laiks doties pie ārsta un pārbaudīt dzirdi, veicot audiogrammu, lai noteiktu dzirdes slieksni – klusāko skaņu, ko cilvēks var sadzirdēt.
Normālas dzirdes gadījumā tai jābūt no 0 līdz 20 decibeliem. Ja tie ir 30 decibeli, var rasties par mērenas dzirdes pasliktināšanos vēstošās problēmas. Valsts divus dzirdes aparātus – abām ausīm, jo vienā to parasti neliek, piešķir cilvēkiem, kuriem dzirdes slieksnis ir 50 decibelu un augstāks, bet reizēm tie nepieciešami jau no 30 decibeliem, piemēram, skolotājiem, kuriem apkārt ir bērnu bars un jāsadzird katra, arī klusāk runājošā, bērna teiktais.
Nereti cilvēks gados it kā sliktāk dzird ar vienu ausi. “Ja tas saistīts tikai ar novecošanas procesu, arī abas ausis ir vienādi vecas. Viena auss, tāpat kā acs, var būt vadošā – ar to vienkārši pierasts vairāk klausīties. Izmērot dzirdes slieksni, tas abās ausīs ir vienāds. Ja viena auss tiešām dzird izteikti sliktāk, lai noskaidrotu cēloni, jāveic padziļināta izmeklēšana: varbūt tā tiek sliktāk apasiņota, varbūt kādreiz tikusi traumēta,” paskaidro daktere.
Smagas dzirdes pasliktināšanās gadījumos cilvēks dzird tikai ļoti skaļas skaņas un trokšņus, līdz nespēj dzirdēt arī tās, kaut skaņas avots ir tuvu ausij. Tad, protams, dzirdes aparāti ir vienīgais glābiņš.
Kas vēl signalizē par dzirdes pasliktināšanos
Pieaugušajiem:
ja ausīs ir džinkstēšanas sajūta,
ja regulāri netiek sadzirdēti fragmenti no ikdienišķām sarunām,
ja apkārtējie aizrāda, ka runājat pārāk skaļi.
Bērniem:
ja bērns nereaģē un neatbild uz skaņām,
tiek novērota atbilstīgi vecumam novēlota vai nepietiekama runas attīstība,
bērns nepareizi saprot viņam teikto,
bieži atkārtojas auss sāpes vai aizlikums,
redzami izdalījumi no auss ārējās ejas.
Kā pareizi tīrīt ausis
Auss ir pašattīrošs orgāns, tāpēc īpaša tīrīšana tām nav vajadzīga – tikai tik dziļi, cik pirkstu var iebāzt. Vislielākā grēkošana pret ausīm ir to tīrīšana ar vates kociņiem, jo tie sēru saveļ kamolā un iegrūž dziļāk, kas ir viens no sēra korķu veidošanās iemesliem. Ar tiem arī var satraumēt auss eju, rezultātā var veidoties iekaisumi, var tikt traumēta bungplēvīte, dzirdes kauliņš. Turklāt sēram ausīs ir jābūt, jo tas aizsargā no baktērijām, sēnītēm, putekļiem.
Kas vecāka gadagājuma cilvēkiem ietekmē dzirdes pasliktināšanos:
augsts asinsspiediens,
augsts sliktā holesterīna līmenis asinīs (var nogulsnēties arī auss asinsvados),
galvas apasiņošanas problēmas,
cukura diabēts,
dzirdi pasliktinošu medikamentu (daļa antibiotiku, diurētiskie līdzekļi, stipras pretvēža zāles, ķīmijterapijas medikamenti, aspirīns) lietošana.
Bērniem un jauniešiem to var izraisīt:
skaļas skaņas un trokšņi,
infekcijas (meningīts, masalas, epidēmiskais parotīts, auss infekcijas ar izdalījumiem no ārējās auss ejas),
galvas vai auss traumas,
dzirdi pasliktinošu medikamentu lietošana,
auss sērs vai svešķermeņi, kas nosprosto ārējo auss eju.
Dzirdes traucējumi jaundzimušajiem:
priekšlaicīgas dzemdības,
skābekļa trūkums dzemdību laikā,
iedzimtība,
smaga dzelte pēc piedzimšanas,
infekcijas mātes grūtniecības laikā.
Kā liecina kovida laika pieredze, ir gadījumi, kad šis vīruss negatīvi ietekmējis dzirdi, īpaši, ja pirms tam jau bijušas problēmas.
