Ehināceja – vīrusu bieds 0
Šī gleznā puķe ar pretvīrusu, pretiekaisuma un imūnsistēmu stimulējošu iedarbību gan nav uzskatāma par savvaļnieci, jo nākusi nevis no pļavas, bet iekoptas dobes. Taču dziednieciskās iedarbības dēļ tā pelnījusi vēl plašāku atzīšanu. Saknes rokam, kad laksti kļūst dzelteni. Saudzīgi, lai neizpostītu visu ceru.
* Ehinācejas sakneni kaltēt nevajag – vislabāk pēc nomazgāšanas to sagriezt ripiņās, sapildīt burciņās un pārliet ar medu. Reizēs, kad sakne ļoti sulīga, gabaliņus var atstāt līdz nākamajai dienai, lai apvīst. Tiklīdz mitruma izrādīsies par daudz, medus var sākt rūgt.
Ja apkārt klejo vīrusi, pēc brokastīm iemet mutē pa šķēlītei šī saldā našķa un lēni sakošļā. Ļoti jaudīgs organisma stiprinātājs, tomēr iedarbība ir mazliet citāda nekā pārējiem imūnsistēmas stimulatoriem.
Ehināceju apēdot, imunitāte strauji sasparojas, palecas, pēc tam efekts mazinās. Tāpēc rudenī samieloties ar veselības sakni visai ziemai nav iespējams.
Iesaka Rūta Bērziņa–Bērzīte no Saulkrastiem
