Kā pagatavot soju? 1
Mēģināju gatavot soju, bet man tā iznāca sīksta, gumijota, un nevienam mājiniekam negaršoja. Esmu ēdusi restorānos izcilas sojas kotletes un gulašu. Kā īsti to gatavo? Daudzi soju noliedz, jo uzskata, kā tā ir ģenētiski modificēta pārtika, kas vairāk nes ļaunumu, nekā dod labumu. Kā ir patiesībā? Ilze K. Rīgas rajonā
Soja patiešām ir ļoti pretrunīgi vērtēta pārtika – ir zinātnieki, kuri atzīst tās vērtīgās uzturīpašības un iesaka lietot ikdienas uzturā, un tādi, kuri noliedz vajadzību un nepieciešamību pēc šī produkta. Piemēram, Ķīnā soju uzskata par vienu no pieciem svētajiem augiem, turpretim Eiropā bieži vien dēvē par nabadzīgo ļaužu un dzīvnieku pārtiku.
Ģenētiski modificēta!?
Vislielākās diskusijas un pretrunīgākie pētījumi ir par modificēto soju, kas pārveidota ar citu organismu gēnu palīdzību. Jo tieši soja un kukurūza ir augi, kurus visplašāk audzē ģenētiski modificētā formā (ASV līdz pat 91 %, citviet pasaulē – līdz 60 %), turklāt izmantojot lērumu dažādu pesticīdu. Daudziem loģiski rodas pieņēmums – ja jau 90 % sojas ir modificēta, naivi domāt, ka tieši mūsu veikalos nonāk atlikušie 10 % šī auga produkcijas. Patiesība kā vienmēr ir kaut kur vidū – tā kā soja ir lēts produkts, to ļoti plaši izmanto pārtikas rūpniecībā, pievienojot pastētēm, desām, cīsiņiem, bet galvenokārt to audzē tieši dzīvnieku barībai. Tīra soja (granulu, lielāku gabaliņu, tofu siera, sojas piena un mērces veidā) ir ļoti niecīga daļa no patērētajiem apjomiem.
Ja to iegādājas eko veikalos vai rūpīgi iztaujā pārdevēju, lūdzot uzrādīt atbilstošu sertifikātu, salīdzinoši viegli var izvairīties no ģenētiski modificētas pārtikas lietošanas. Pat lielveikalos tagad piedāvā soju, kas audzēta Čehijā un nav modificēta.
Cita lieta, ja uzturā izmanto dzīvnieku gaļu, bet tie bijuši regulāri baroti ar pārveidoto soju. Zinātnieku pētījumi atklāj baisu ainu, un, lai gan tie lielākoties veikti uz dzīvniekiem, rezultāti vienalga ir šokējoši. Tikai laiks rādīs, kādu ietekmi uz cilvēkiem, dzīvniekiem un augu valsti atstāj modificētas sojas un citu augu audzēšana un lietošana. Ir pamatotas bailes, ka nākotnē cilvēce šos biotehnoloģiju eksperimentus rūgti nožēlos…
Olbaltumvielu avots
Ja soju salīdzina ar mūsu zaļajiem zirnīšiem un pupiņām, tā viennozīmīgi ierindojama augstāk, jo satur 45 % olbaltumvielu (zaļajos zirnīšu – tikai aptuveni 25 %), 19 % eļļas (zirnīšos – 2 %), savukārt ogļhidrātu uz pusi mazāk – aptuveni 25 %, kamēr zaļajos zirnīšos un pupiņās to ir ap 50 %. Tātad soja ir diētiskāks produkts. Turklāt tās olbaltums organismā ļoti labi asimilējas, tas ir līdzvērtīgs dzīvnieku olbaltumvielām, ja neņem vērā kaitīgo holesterīnu, kura sojas produktos nav. Soja satur arī daudz vitamīnu (A, B1, B2, B3, B6, P, K, E, C), kalciju, dzelzi un citas vērtīgas minerālvielas. Soja gan nav produkts, ko lietot vakarā, jo organismam vajag daudz enerģijas, lai to pārstrādātu. Vienā reizē nevajadzētu lietot vairāk par 100 – 200 gramiem. Vislabākā ēdienreize, kad celt galdā soju, ir pusdienas. Turklāt, ja iemācās to gardi pagatavot, šie ēdieni ir arī ļoti garšīgi.
Pagatavošanas knifiņi
Tas, ko saucam par sojas gabaliņiem, patiesībā ir teksturēta soja, kuru gatavo no sojas miltiem, atdalot taukvielas. Visbiežāk veikalos to piedāvā granulu, gabaliņu un šķēlīšu veidā, dēvējot labi pazīstamos dzīvnieku gaļas nosaukumos: sojas maltā gaļa, gulašs, karbonāde, steiks u.c.
Ja soja šķiet nebaudāma un atgādina gumiju, tas nozīmē, ka ēdiens nav pareizi pagatavots Jo ir daži knifiņi, kas jāievēro, lai iznāktu garda maltīte. Pirmkārt, sojai ir neliela piegarša, jo īpaši lielajiem gabaliņiem (gulašam, karbonādēm), ko vislabāk var likvidēt, aplejot šos gabaliņus ar verdošu ūdeni, kam pievienots malts koriandrs. Lai gabaliņi būtu mīksti, bet nepārvērstos par gumiju, tie jāpavāra, bet ne pārāk ilgi – gulašam, piemēram, pietiek ar 20 – 25 minūtēm. Ja soju pārvāra, tieši tad tā paliek cieta.
Otrkārt, sojai pašai nav īpašas, izteiktas garšas (patiesībā jau gaļai arī nav), tāpēc gatavojot ir jāpadomā, kā aromatizēt ēdienu – ir jāprot izmantot garšvielas. Ja mājās nav plašas izvēles, var iztikt ar ķiplokiem, sīpoliem, puraviem un buljona kubiņiem.
Treškārt, soja noteikti pirms lietošanas jāuzbriedina vai jāpavāra, to nevar izmantot uzreiz (izņēmums ir zupas). Granulas tikai uzbriedina, visu pārējo vāra. Mazajiem gabaliņiem pietiek ar 5 – 10 minūtēm, lielākiem – ar 20 – 25 minūtēm. Lai iegūtu bagātīgu garšas buķeti, daudzi briedināšanas vai vārīšanas laikā izmanto buljona kubiņus (labāk iegādāties bioloģiskos buljona kubiņus, kas nesatur organismam nevēlamas vielas). Jārēķinās, ka sausais sojas produkts saskarsmē ar ūdeni palielinās 2 – 3 reizes!
Lūk, dažas receptes, kā gardi sagatavot teksturēto soju!
Gulašs
Sojas vārīšanai:
• 300 g sojas gulaša gabaliņu,
• 3 lauru lapas,
• 1 ēdamkarote malta koriandra,
Mērcei:
• 3 ēdamkarotes olīveļļas,
• ½ tējkarotes kurkumas,
• ½ tējkarotes maltu melno sinepju graudiņu,
• ½ tējkarotes maltu diļļu sēklu,
• 1,5 – 2 ēdamkarotes kartupeļu cietes,
• 1 glāze ūdens,
• 2 – 3 ēdamkarotes tomātu pastas vai 2 – 3 tomāti,
• svaiga rukola (ja ir pieejama), pētersīļi, lapu sinepes,
• 1 tējkarote sāls,
• 1 ēdamkarote cukura.
Uzvāra ūdeni un pievieno tam lauru lapas un maltu koriandru. Pievieno soju un vāra 20 – 25 minūtes (ja pārvāra, tā paliek sīksta un gumijota). Nokāš un noliek atdzesēties.
Gatavo mērci, uzkarsējot olīveļļu un apcepot tajā garšvielas. Pievieno sakapātu rukolu un citus zaļumus. Apcep. Pieliek gabaliņos sagrieztus tomātus vai tomātu pastu. Apcep. Pēc tam pievieno izvārīto soju. Pielej ūdeni, kurā izšķīdināta kartupeļu ciete. Samaisa, pieliek sāli un cukuru. Var pievienot nedaudz saldā krējuma. Ja nav pieejami svaigi zaļumi un rukola, var izmantot kaltētus vai iztikt bez zaļumiem.
Kotletes
Kotlešu masai:
• 120 g sojas smalko granulu,
• 1 ēdamkarote malta koriandra,
• 2 ēdamkarotes zirņu miltu,
• 5 – 7 ēdamkarotes kviešu miltu,
• 1 ķiploku daiviņa,
• ½ tējkarotes maltu melno piparu,
• ½ – 1 tējkarote sāls,
• 1 ēdamkarote cukura,
• 1∕3 tējkarotes sodas.
Mērcei:
• 300 ml saldā krējuma,
• 100 ml ūdens,
• 2 sablendēti tomāti,
• 1 ēdamkarote cukura,
• ½ tējkarotes sāls,
• garšvielas: pa 1∕3 tējkarotes – maltu melno piparu, maltas diļļu sēklas, asafetīdas, malta fenheļa.
Sojas granulām pieber maltu koriandru un pārlej ar verdošu ūdeni. Ūdeni lej tik daudz, lai tikai pārsedz soju. Atstāj uz 30 minūtēm ievilkties. Lieko ūdeni nokāš. Tad piebriedušajām granulām pievieno sasmalcinātu ķiploka daiviņu, garšvielas un zirņu miltus (ja nav, var iztikt ar kviešu miltiem, tikai tos liek par 2 ēdamkarotēm vairāk). Samaisa un tad pamazām ber klāt kviešu miltus – tie vajadzīgi vien tik daudz, lai, saspiežot ar rokām sojas masu, nejustu vairs mitrumu un gabaliņi turētos kopā. Beigās var pievienot sodu, tad kotletes sanāk gaisīgākas.
Pannā uzkarsē eļļu un liek ar mitrām rokām izveidotas kotletītes, ne biezākas par 1 cm. Ar karoti pieplacina un cep gaiši brūnas no abām pusēm. Mērcei sajauc visas sastāvdaļas un uzvāra, nogriež uguni un saliek mērcē kotletes uz 5 minūtēm pamērcēties.
Pildīta paprika
• 200 g sojas granulu,
• 4 paprikas,
• 1 puravs,
• 3 tomāti,
• 3 ēdamkarotes skābā krējuma,
• 100 g Krievijas siera,
• 1 buljona kubiņš,
• ½ – 1 tējkarote sāls,
• ½ tējkarotes maltu melno piparu.
Buljona kubiņu izšķīdina verdošā ūdenī un pārlej ar to soju, lai visas granulas ir nosegtas. Atstāj ievilkties uz 20 minūtēm. Tikmēr nomazgā paprikas, nogriež vāciņus un iztīra sēklas. Uz pannas uzkarsē eļļu un apcep tajā puravu, pievieno kubiņos sagrieztus tomātus, maltus melnos piparus, sāli, apmaisa un pieliek skābo krējumu. Nogriež uguni, pievieno soju (ja granulas visu šķidrumu nav iesūkušas, to jānokāš) un sarīvētu sieru. Apmaisa un sapilda paprikās. Pēc tam katlā ieliek sutināmo sietiņu, apakšā ielej ūdeni, uz sietiņa saliek pildītās paprikas un pasutina 20 – 30 minūtes. Var arī cept cepeškrāsnī +180 °C aptuveni 25 minūtes.
