Kā pagarināt zemeņu sezonu dārzā? Zemeņu audzēšanas izmaksas 0
Labas ražas gadā ne vienam vien zemeņu audzētājam nācies palauzīt galvu, kur likt ogas. Vai vispār ir vērts tās lasīt un mēģināt pārdot, ja tirgus cena ir zem pašizmaksas? Tā var gadīties, piemēram, ja karstums gandrīz visu šķirņu ogām licis ienākties reizē vai tirgus pārsātināts ar lētām ievestajām ogām. Ko darīt? Kā samazināt zaudējumus?
Viens no variantiem – pagarināt ražošanas sezonu, lai ogas varētu vākt pēc iespējas ilgāk, gūstot lielākus ienākumus no agri vai, tieši otrādi, vēlu ievāktām ogām, tādējādi kompensējot iespējamos zaudējumus masveida ražošanas laikā. Audzējot tradicionāli un izmantojot agrās, vidējās un vēlīnās šķirnes, ražošanas periodu var izstiept vidēji līdz 35 dienām (parasti no jūnija vidus līdz jūlija otrās dekādes beigām), un tas ir samērā īss. Ražošanas laiku un perioda ilgumu ietekmē stādījuma vecums, ražība un laika apstākļi konkrētajā gadā. Vēsākā laikā un vecākos stādījumos raža ienākas vēlāk un ir ilgāka.
Augstāka pārdošanas cena parasti ir agrajām zemenēm. Tās ir garšīgas, aromātiskas, un tām vēl nav tirgū jākonkurē ar citiem vietējiem augļiem un ogām, tāpēc pircēji ir gatavi maksāt vairāk.
Plēves tuneļos vai zem agrotīkla?
Dažādi segumi zemeņu audzēšanā neprasa tik lielus ieguldījumus kā siltumnīcas. Ko izvēlēties agras zemeņu ražas ieguvei – zemos plēves tuneļus vai agrotīkla segumu?
Zemajiem tuneļiem papildu izmaksas rada loki un segmateriāls, tāpat arī darbs tuneļu izveidošanai, segumu uzklāšanai un novākšanai. Lai siltā laikā augiem zem plēves nebūtu par karstu un tie neapdegtu, plēve dienā jāatsedz un vakarā atkal jāpiesedz – arī tas ir papildu darbs. Agrotīkls izmaksā lētāk, materiāls elpo, temperatūra zem tā nepaaugstinās tik ļoti kā zem plēves. Taču plēves tuneļos ražu var iegūt daudz ātrāk, nekā izmantojot agrotīklu, tāpēc ir augstāka ogu pārdošanas cena un zemāka konkurence tirgū. Salīdzinot ar atklātu lauku, zemajos tuneļos, izmantojot plēves pārsegumu, ražošanas sākumu var pasteidzināt aptuveni par 15 dienām, bet ar agrotīkla virssegumu – vidēji tikai par astoņām dienām, turklāt siltā laikā agrotīkla ietekme ir vēl mazāka.
Gan plēves, gan agrotīkla virssegums paaugstina zemeņu ražību un lielu ogu daudzumu, samazina nestandarta ogu procentuālo daudzumu, salīdzinot ar audzēšanu bez segumiem.
Pūres Dārzkopības pētījumu centrā ierīkotajā ražas steidzināšanas izmēģinājumā vērtētas trīs šķirnes – ‘Zefyr’, ‘Honeoye’ (tām ir agrīns ogu ienākšanās laiks) un ‘Polka’ (vidējs ogu ienākšanās laiks), audzējot zemenes divrindu dobēs, kas klātas ar melno plēvi un bez tās. Stādīšanas attālumi starp augiem rindās – 40 cm, starp rindām dobē – 30 cm, starp dobju centriem – 150 cm. Augi laistīti un mēsloti ar pilienveida sistēmu, rindstarpās audzēts dabiski veidojies zāliens, kas regulāri appļauts. Ražas steidzināšanai izmantoti plēves un agrotīkla segumi, kas klāti aprīļa sākumā, veidojot zemus (0,5 m) tuneļus. Vērtējot dažādus audzēšanas variantus, plēves virssegums bija nesis peļņu visos gadījumos, bet ar visaugstāko ekonomisko efektivitāti izcēlās šķirne ‘Zefyr’ variantā, kur zemie plēves tuneļi bija veidoti virs augiem dobēs, kas klātas ar melno plēvi.
Augus pārsedzot ar agrotīklu, ogas ienācās vēlāk, tāpēc to pārdošanas cena bija zemāka un ienākumi mazāki, nekā audzējot zem plēves pārseguma. Izmantojot agrotīklu, visaugstākā bruto raža iegūta, audzējot agrīno šķirni ‘Honeoye’ ar melno plēvi nosegtās dobēs. Šķirnes ‘Zefyr’ audzēšana ar agrotīkla pārsegumu ekonomiski neatmaksājās: raža gan bija agrīna, taču zema, jo zemenes stipri slimoja ar miltrasu. Savukārt šķirne ‘Polka’, visražīgākā no vērtētajām šķirnēm, ienācās visvēlāk, tāpēc tai bija zemāka ogu realizācijas cena un ne tik augsti ienākumi kā agrīnajām šķirnēm.
Saldētie stādi
Pēdējos gados Latvijā no ārzemēm arvien vairāk ieved saldētos jeb frigo stādus, ko arī var izmantot ražošanas sezonas pagarināšanai, jo tie dod ražu stādīšanas gadā – atkarībā no sezonas laika apstākļiem vidēji pēc 45–60 dienām no iestādīšanas. Stādot tos agrāk apkurināmās siltumnīcās vai vēlāk atklātā laukā, var attiecīgi iegūt ļoti agru vai vēlu ražu. Piemēram, no jūnija sākumā laukā stādītajām zemenēm ražu var ievākt jūlija beigās vai augusta sākumā, kad ogu cena atkal ir paaugstinājusies. Latvijā tirgotāji saldētos stādus stādīšanai atklātā laukā piedāvā pārsvarā tikai maijā. Pēc atsaldēšanas šos stādus nedrīkst ilgi glabāt, tie pēc iespējas ātrāk jāiestāda. Stādot maija sākumā, ražu var iegūt vien nedaudz vēlāk kā no tradicionāli audzētajām zemenēm.
Pirmajā gadā raža ir ļoti atkarīga no stādu lieluma un kvalitātes. Jo tie lielāki un labāk attīstīti, jo prāvāka raža, taču šie stādi ir dārgāki. Jebkurā gadījumā saldētie stādi ir dārgāki nekā parastie, tāpēc jāpārdomā to audzēšanas izdevīgums. Ražošanas sezonas pagarinājumu no saldētajiem stādiem varēs iegūt tikai stādīšanas gadā, bet turpmāk tie ražos tajā pašā laikā kā tradicionāli audzētie.
Pūrē ir veikti pētījumi, vēlīnas ražas iegūšanai izmantojot saldētos stādus. Diemžēl iegūtā raža bija zemāka, nekā ārzemju stādaudzētāji sola reklāmās, turklāt stādu kvalitāte un raža bija ļoti svārstīga gan atsevišķām šķirnēm, gan stādaudzētavām, no kurām ņemti stādi. Ražību varēja pazemināt arī nepiemēroti glabāšanas un transportēšanas apstākļi.
Secinājums: saldēto stādu izmantošana vēlīnas ražas iegūšanai lauka apstākļos tikai vienu sezonu nav ekonomiska. Lai stādījums atmaksātos jau pirmajā gadā, kad raža vēl ir zema, ogu pārdošanas cenai jābūt vismaz 6,50 eiro par kilogramu (ja izmanto plēves mulču un ierīko pilienveida laistīšanu, tad vēl vairāk). Lai stādījums atmaksātos, zemenes jāaudzē vairākas sezonas, taču rūpīgi jāizvēlas šķirnes, kas pie mums labi pārziemotu un dotu lielākas ražas turpmākajos gados. Piemēram, Eiropā vispopulārākā šķirne ‘Elsanta’, ko plaši audzē no saldētajiem stādiem, Latvijas klimata apstākļos nederēs, jo slikti pārziemo. Augstākus ienākumus turpmākajos audzēšanas gados varētu arī iegūt, ja stādījumu izmantotu ražas steidzināšanai.
Remontanto zemeņu plusi un mīnusi
Atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm remontantās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski izstiepjot ogu vākšanas laiku. Stādīšanas gadā ogas ienākas aptuveni pēc 50–60 dienām kopš iestādīšanas un ražošanas kulminācija ir vasaras beigās. Nākamajā gadā, ja pirmos ziednešus neizkniebj, tās sāk ražot vienlaikus ar agrīnāko šķirņu zemenēm, veidojot divus ražas viļņus – vasaras sākumā un beigās. Mūsdienās izveidotas remontanto zemeņu šķirnes, kas ogu lieluma un kvalitātes ziņā neatpaliek no vasaras zemenēm. Arī kopējā raža sezonā var būt augsta, taču jāņem vērā, ka to vāc ilgu laika periodu un katrā lasīšanas reizē, īpaši vasaras beigās, kad ir vēsāks laiks, var ievākt tikai nedaudz ogu, kas sadārdzina ražas vākšanas izmaksas.
Remontanto zemeņu audzēšanā ir vēl citi trūkumi:
• samērā zema augu ziemcietība, tāpēc nav ieteicams audzēt ilgāk par vienu vai divām sezonām;
• ir apgrūtināta dažādu augu aizsardzības līdzekļu lietošana, jo gandrīz visu laiku veidojas ogas;
• vasaras beigās, kad laika apstākļi kļūst nelabvēlīgāki, pazeminās ogu kvalitāte – tās vairs nav tik garšīgas kā vasarā, vairāk pūst;
• augus grūtāk pavairot, jo vairākums šķirņu vāji stīgo.
Lai uzlabotu ogu kvalitāti rudenī, arī remontantajām zemenēm var uzklāt plēves pārsegus, veidojot zemos tuneļus. Labus rezultātus var panākt, tās audzējot augstos plēves tuneļos.
Secinājums: spriežot pēc ekonomiskajiem aprēķiniem, remontanto zemeņu audzēšana atmaksājas, jo rudens pusē ogu cena atkal ir augstāka nekā vasarā. Tomēr jāizvērtē, vai iespējams iegādāties pietiekami daudz stādu un par kādu cenu. Rudens zemeņu realizācijā jāņem vērā tas, ka vasaras beigās tirgū ir plašs citu augļu un ogu piedāvājums, turklāt pircēji nav pieraduši ēst zemenes arī rudenī. Lielāks noiets ogām varētu būt kafejnīcās vai restorānos.
